PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Kā "iz­rē­ķi­nāt" bēr­nu jeb lab­vē­lī­gā­kais laiks ma­zu­ļa plā­no­ša­nai

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Ir cil­vē­ki, ku­ri ļau­jas da­bis­kai lie­tu kār­tī­bai un ļauj bēr­nam pa­sau­lē nākt tad, kad viņš to iz­vē­las da­rīt. Ir tā­di, kam pa­tīk plā­not ne ti­kai sa­vas dzī­ves no­ti­ku­mus, bet arī mē­ģi­nāt ie­tek­mēt sa­vu vēl ne­dzi­mu­šo man­ti­nie­ku lik­te­ni. Un ir cil­vē­ki, kas mek­lē at­bil­di uz sā­pī­go jau­tā­ju­mu «kā­pēc mums nav bēr­nu?».

Ir cil­vē­ki, ku­ri ļau­jas da­bis­kai lie­tu kār­tī­bai un ļauj bēr­nam pa­sau­lē nākt tad, kad viņš to iz­vē­las da­rīt. Ir tā­di, kam pa­tīk plā­not ne ti­kai sa­vas dzī­ves no­ti­ku­mus, bet arī mē­ģi­nāt ie­tek­mēt sa­vu vēl ne­dzi­mu­šo man­ti­nie­ku lik­te­ni. Un ir cil­vē­ki, kas mek­lē at­bil­di uz sā­pī­go jau­tā­ju­mu «kā­pēc mums nav bēr­nu?».

Ar ko sākt?

Ser­ti­fi­cēts as­tro­logs Jā­nis Bē­ni­ķis par ģi­me­nes plā­no­ša­nu ru­nā lie­tiš­ķi, jo sa­vā prak­sē pār­lie­ci­nā­jies, ka pre­cī­zi ap­rē­ķi­ni ne ti­kai dod ce­rī­bas, bet arī la­bus re­zul­tā­tus. To­mēr Ra­dī­tā­jam acīs viņš ne­lec, jo uz­ska­ta, ka dzī­vē kaut kas jā­at­stāj Die­va plā­nos un ir lī­me­nis, kur ne­vie­nam ie­jauk­ties nav vē­lams.

Ko da­ra as­tro­logs, kad sie­vie­te vi­ņam jau­tā par vē­la­mo lai­ku ma­zu­ļa plā­no­ša­nai, lai mā­cī­bu, kar­je­ras vai ci­tu ie­mes­lu dēļ ne­at­tap­tos par vē­lu?

«Pir­mais - ap­ska­tās sie­vie­tes as­tro­lo­ģis­ko kar­ti, pēc ku­ras var no­teikt aug­lī­bas po­ten­ci­ālu,» ie­sāk Jā­nis Bē­ni­ķis. Katrs as­tro­logs aug­lī­bu iz­vēr­tē pēc sa­vas sis­tē­mas, nav sva­rī­gi, pie­cu vai des­mit bal­lu ska­lā vai pa­vi­sam ci­tā­di, jo bū­tī­ba tā­pēc ne­mai­nās. Pat tad, ja kar­tē pa­rā­dās zems aug­lī­bas po­ten­ci­āls, tas ne­no­zī­mē, ka bēr­nu nav un ne­būs. Mūs­die­nu me­di­cī­nas ie­spē­jas ir pla­šas, pie­mē­ram - māk­slī­gā ap­aug­ļo­ša­na.

«Otrs as­tro­lo­ga uz­de­vums ir iden­ti­fi­cēt, vai ie­spē­ja­mas pro­blē­mas grūt­nie­cī­bas lai­kā. To kar­tē var diez­gan la­bi re­dzēt,» tur­pi­na as­tro­logs. Kar­tē arī var iz­pē­tīt grūt­nie­cī­bas pe­ri­odu un no­skaid­rot, kad grūt­nie­cī­bas no­ri­sei jā­pie­vērš īpa­ša uz­ma­nī­ba. (Ie­spē­jams, to­po­ša­jai mā­mi­ņai nāk­sies veikt sa­gla­bā­ša­nas vai ci­tas pro­ce­dū­ras.) Nā­ka­mais, ko as­tro­logs var da­rīt, ir no­teikt vē­la­mo lai­ku ie­ņem­ša­nai. Vi­dē­ji tie ir pie­ci līdz se­ši pe­ri­odi 13 ga­du lai­kā, kad sie­vie­tēm ir pa­aug­sti­nā­ta or­ga­nis­ma ju­tī­ba pret vī­rie­ša sper­mu, pa­skaid­ro Jā­nis Bē­ni­ķis. Aug­lī­gie pe­ri­odi mē­rā­mi mē­ne­šos, tie nav ga­diem il­gi, bez pār­trau­ku­ma. Ser­ti­fi­cēts as­tro­logs Ju­ris Kau­liņš sa­vu­kārt pa­pil­di­na: «Vai­rā­ku­mam cil­vē­ku mī­las un at­tie­cī­bu lie­tas no­tiek kon­krē­tos pe­ri­odos, kad ir lab­vē­lī­gas ie­spē­jas ie­pa­zī­ties, ap­pre­cē­ties vai pa­likt stā­vok­lī. Bet ir ļo­ti aug­lī­gas sie­vie­tes, ku­ras pa­liek stā­vok­lī, te­ju vai uz vī­rie­ti pa­ska­to­ties. Vien­reiz pār­guļ, un bērns klāt, to­mēr tā­du ir maz. Dau­dzas var pa­likt stā­vok­lī no­teik­tos dzī­ves pos­mos vai pe­ri­odos, un būs pe­ri­odi, kad ne­kas ne­sa­nāks, lai kā cen­stos.»

Ce­tur­tais fak­tors, ko iz­vēr­tē as­tro­logs - ie­tei­ca­mā­kais laiks ģi­me­nes pie­au­gu­mam, kom­plek­si ana­li­zē­jot da­žā­dus ap­stāk­ļus. Var ga­dī­ties, ka bēr­na ie­ņem­ša­nai pe­ri­ods ir vien­kār­ši lie­lisks, bet vien­lai­kus ta­jā lai­kā pro­gno­zē­ja­mas ne­lab­vē­lī­gas pār­mai­ņas dar­bā vai ģi­me­nē. Pie­mē­ram, ko­pē­jam biz­ne­sam va­rē­tu drau­dēt ie­vē­ro­ja­mas fi­nan­šu pro­blē­mas, bet ma­te­ri­ālais no­dro­ši­nā­jums kā bū­tisks ģi­me­nes dzī­ves pa­mats to­po­ša­jai mā­mi­ņai ir zvaig­znēs ie­rak­stīts. Vai tad va­ja­dzē­tu plā­not at­va­sī­ti? Būs pār­i, kas teiks: jā. Būs tā­di, kas ap­do­mā­sies un ma­zu­ļa dzem­dē­ša­nu at­liks, līdz pie­nāks la­bā­ki lai­ki.

Gai­dām, gai­dām... Nav!

Ne­re­ti gan vī­rie­tis, gan sie­vie­te ir vei­ku­ši ļo­ti daudz pār­bau­žu un at­zī­ti par ve­se­liem, to­mēr pēc­nā­cējs kā ne­pie­sa­kās, tā ne­pie­sa­kās. «Sie­vie­tes kar­tē pa­ras­ti pa­rā­dās no­sa­cī­ju­mi, kas ne­pie­cie­ša­mi, lai vi­ņa pa­lik­tu stā­vok­lī. Var re­dzēt, ku­rām tie ir, pie­mē­ram, ma­te­ri­ālie ap­stāk­ļi, sa­ska­ņa ģi­me­nē vai vēl kas,» skaid­ro Jā­nis Bē­ni­ķis.

Var­būt sie­vie­te vien­kār­ši nav iz­vē­lē­ju­sies pa­rei­zo par­tne­ri un tā ir vis­a vai­na? «Pro­tams, as­tro­logs var ap­ska­tī­ties pār­a sa­de­rī­bu. To­mēr pa­ras­ti ru­na ir par so­ci­āliem fak­to­riem,» pa­ma­to­jo­ties uz sa­vu pie­re­dzi, uz­sver as­tro­logs. Ja sie­vie­tei pri­ori­tā­te ir bērns, bet kā­dā dzī­ves pe­ri­odā nav ie­spē­jams īs­te­not no­sa­cī­ju­mus, kas vi­ņai ļau­tu šo pri­ori­tā­ti no­dro­ši­nāt, tad bērns tā arī var pa­likt «pro­jek­tā». Pie­mērs no dzī­ves: to­po­šie ve­cā­ki vai viens no vi­ņiem ir bez dar­ba vai ar ma­zu at­al­go­ju­mu. Sie­vie­tes zem­ap­zi­ņa redz, ka būs grū­ti audzi­nāt bēr­nu, un vi­ņas or­ga­nisms pa­sa­ka - stop, pa­gai­dī­sim! «Tur pat ne­va­jag iz­man­tot as­tro­lo­ģi­ju, tā ir psiho­lo­ģi­ja!» sa­ka Jā­nis Bē­ni­ķis, un pie­bilst: «Pie as­tro­lo­ga ne­va­jag skriet pa­pļā­pāt. Jā­sa­prot, ka as­tro­logs arī ir spe­ci­ālists. Un, ja cits spe­ci­ālists - dak­te­ris - ne­tiek ga­lā ar pro­blē­mu, tad as­tro­logs to jau­tā­ju­mu var pa­lī­dzēt ri­si­nāt.»

Vi­ņa ko­lē­ģis Ju­ris Kau­liņš sa­vu­kārt at­zīst, ka starp par­tne­riem mēdz pa­stā­vēt psiho­fi­zi­olo­ģis­kā ne­sa­de­rī­ba. Un sie­vie­te, pat vien­reiz sa­grē­ko­jot ar ci­tu vī­rie­ti, pie ma­zu­ļa tiek bez pro­blē­mām. To­mēr viņš ir pār­lie­ci­nā­jies, ka it kā ne­iz­pro­ta­mos ne­aug­lī­bas ga­dī­ju­mos ne­drīkst ig­no­rēt arī smal­ko ener­ģē­ti­ku. «Ir sie­vie­tes, ku­ras dzī­vo ko­pā ar vī­rie­ti dau­dzus ga­dus un ne­pa­liek stā­vok­lī. Ār­sti pār­bau­dī­ju­ši, ve­se­lī­ba abiem kār­tī­bā, vi­ņi ir pie­tie­ka­mi jaun­i, lai ra­dī­tu bēr­nus, bet ne­kā... Ma­nā prak­sē ir bi­ju­šas vai­rā­kas si­tu­āci­jas, kad ģi­me­nē no­tiek ie­tek­mē­ša­na smal­kās pa­sau­les lī­me­nī. Pa­skaid­ro­šu. Pār­ī kat­ram ir bēr­ni no ie­priek­šē­jām at­tie­cī­bām, un vis­i dzī­vo ko­pā. Viens no ie­priek­šē­jās at­tie­cī­bās dzi­mu­ša­jiem bēr­niem tik ļo­ti ne­grib pie­ļaut vēl kā­du bēr­nu ša­jā ģi­me­nē, ka ar lie­lu iek­šē­jo ener­ģē­ti­ku ne­ap­zi­nā­ti dar­bo­jas pret to. Un bēr­ni ne­dzimst! Mēdz būt, ka pie bēr­na ne­ļauj tikt spē­cī­ga greiz­sir­dī­ba. Tās ir lie­tas, ko ne­var ig­no­rēt, jo spē­cī­ga ener­ģē­ti­ka ir ļo­ti no­piet­ni vēr­tē­ja­ma,» Ju­ris Kau­liņš mu­di­na iz­prast.

Bēr­na ie­ņem­ša­nas kar­te

As­tro­lo­gam ir ie­spē­jas pa­lī­dzēt gan sie­vie­tēm, ku­ras ilg­sto­ši mē­ģi­na pa­likt stā­vok­lī, gan tām, ku­rām «bio­lo­ģis­kais pulk­ste­nis» ar­vien uz­stā­jī­gāk at­gā­di­na, ka jaun­as dzī­vī­bas ra­dī­ša­nai daudz lai­ka nav at­li­cis. Jā­nis Bē­ni­ķis brī­nu­mus ne­so­la, bet lie­tiš­ķi in­for­mē: «Tad as­tro­logs var iz­vei­dot īpa­šās bēr­nu ie­ņem­ša­nas kar­tes. At­ka­rī­bā no dzim­ša­nas da­tiem kat­rai sie­vie­tei ir vi­dē­ji div­des­mit die­nas ga­dā, kad ie­ņem­ša­nas po­ten­ci­āls pa­aug­sti­nās. Tad tiek vei­do­ta kar­te un iz­vē­lēts la­bā­kais ie­spē­ja­mais laiks. Me­di­ķi pa­teiks, ka sper­ma no­nāk līdz ol­šū­nai vi­dē­ji četr­des­mit as­to­ņās stun­dās. Mēs no as­tro­lo­ģi­jas vie­dok­ļa ga­ta­vo­jam īpa­šas kar­tes, no­rā­dot stun­das, kad var pa­likt stā­vok­lī. Ma­nu­prāt, re­zul­tā­ti ir vis­no­taļ sek­mī­gi, iz­do­ša­nās pa­ras­ti ir vai­rāk ne­kā as­toņ­des­mit pro­cen­tu.»

Griezt vai dzem­dēt?

Ie­plā­no­jot ķei­zar­grie­zie­nu, mā­mi­ņas vis­bie­žāk mēdz uz­mek­lēt as­tro­lo­gu, lai iz­vē­lē­tos ie­spē­ja­mi lab­vē­lī­gā­ko bēr­na dzim­ša­nas da­tu­mu.

«Vis­strau­jāk mai­nās Mē­ness die­nu stā­vok­lis. Tad va­ram mek­lēt, lai Mē­ness at­ras­tos vē­la­mā po­zī­ci­jā pret pā­rē­jo bēr­na kar­ti un lai ve­cā­ki ie­gū­tu vē­la­mo bēr­na emo­ci­onā­lo lī­me­ni. Bet jā­ņem vē­rā daudz fak­to­ru: ope­rā­ci­jas pa­ras­ti veic ve­cā mē­ne­sī; jā­ska­tās arī Sau­les kom­bi­nā­ci­jas kar­tē; vai ie­spē­ja­mi sa­rež­ģī­ju­mi; jā­ņem vē­rā me­di­ķu ie­tei­ku­mi,» uz­skai­ta Jā­nis Bē­ni­ķis. Vi­ņam nav ie­bil­du­mu, ja sie­vie­te iz­vē­las ne­vis dzem­dēt, bet bēr­nu pa­sau­lē laist ar ķei­zar­grie­zie­na ope­rā­ci­ju. Bērns ta­ču pie­dzimst tik un tā, prag­ma­tis­ki kon­sta­tē as­tro­logs.

Viņš at­zīst, ka ma­zu­ļa dzi­mu­ma no­teik­ša­nā «as­tro­lo­ģi­ja ir diez­gan vā­ja». «Kaut kas jā­at­stāj Die­va plā­niem, un ir lī­me­nis, kur ie­jauk­ties nav vē­lams,» viņš aiz­rā­da. Sa­vu­kārt dvī­ņu «pie­teik­ša­nās» ir at­ka­rī­gi no ģe­nē­ti­kas. Ja dzim­tā bēr­ni dzi­mu­ši pa pā­rī­tim, tad as­tro­lo­gam būs lie­lā­kas ie­spē­jas to sa­ska­tīt nā­ka­mo ve­cā­ku as­tro­lo­ģis­ka­jās kar­tēs. To­ties par trī­nī­šiem viņš pla­šos skaid­ro­ju­mos ne­iz­plūst - bēr­ņu­ku skai­tu var ie­tek­mēt gan tas, ko ēdam, gan zā­les aug­lī­bas sti­mu­lā­ci­jai, gan daudz kas cits.

Jaun­āku, ve­cā­ku vai gar­kā­jai­nu?

Lat­vi­jā ne­trūkst pie­mē­ru, kad vī­rie­ši opī­šu ga­dos kļūst par tē­viem, un dau­dzas sie­vie­tes ap­zi­nā­ti iz­vē­las bēr­nu ie­ņemt no ga­dos par se­vi kriet­ni ve­cā­ka par­tne­ra. Vi­ņas uz­ska­ta - tāds gan gud­rāks esot, gan sper­mas kva­li­tā­te ne­bū­šot slik­tā­ka kā jaun­ajiem, kam ku­me­ļa ga­dos mēr­ķis ne­būt nav ve­se­līgs dzī­ves­veids. Arī an­dro­logs Ju­ris Ēren­preiss ir no­rā­dī­jis, ka sper­mas kva­li­tā­te jaun­iem un ve­cā­kiem ve­se­liem vī­rie­šiem bū­tis­ki ne­at­šķi­ras un pat pen­si­jas ve­cu­ma kun­gi var būt tik­pat ap­aug­ļot spē­jī­gi kā jaun­uļi.

«Jā, prāts at­nāk pus­mū­žā. Tā­pēc, starp ci­tu, pie­krī­tu tei­cie­nam, ka gud­rā­kie bēr­ni dzimst ve­cā­kiem vī­rie­šiem. Tas nav no zi­la gai­sa grābts, jo vī­rie­tis pār­nes ie­dzim­tī­bu vai evo­lū­ci­jas at­tīs­tī­bu,» savs skaid­ro­jums ir Ju­rim Kau­li­ņam. Pēc vi­ņa teik­tā, vī­rie­tis ir pēt­nieks, kurš re­zul­tā­tus var sa­sniegt ti­kai lai­ka gai­tā. Tas no­zī­mē, ka vī­rie­tis at­tīs­tās un sa­vas ie­spē­jas var sākt de­mon­strēt, ga­diem ri­tot. «Div­des­mit ga­du ve­cu­mā cil­vēks ti­kai for­mē­jas. Nē, es ne­mu­di­nu pen­si­onā­rus ra­dīt bēr­nus! Bet vī­rie­tim la­bā­kais laiks to da­rīt ir tad, kad viņš dzī­vē ir kaut ko sa­snie­dzis. Tad ie­gū­ta dzī­ves pie­re­dze un gud­rī­ba un viņš var la­bāk audzi­nāt bēr­nus. Ja vien ap­zi­nā­ti ne­bo­jā sa­vu ve­se­lī­bu,» pie­bilst as­tro­logs Kau­liņš. Arī viņš ve­cā­kiem esot bi­jis vē­lais bērns.

Jā­nis Bē­ni­ķis ie­sa­ka ne­aiz­mirst arī par ģe­nē­tis­ko at­mi­ņu par­tne­ra iz­vē­lē: «Kā­pēc iz­ska­tī­gi vī­rie­ši da­bū iz­ska­tī­gas sie­vie­tes, pa­ras­ti - ar ga­rām kā­jām? Tas ir ģe­nē­tis­ki no­teikts. Ga­ras kā­jas lie­ci­na par to, ka sie­vie­te me­žā var aiz­bēgt no lā­ča. Tie­ši tā­pat, ģe­nē­tis­ki, sie­vie­tes lab­prāt iz­vē­las stip­rus vī­rie­šus, ma­čo.»

Pa­par­dēs at­ras­tie

Nav, ne­maz nav 21. gad­simts ie­tek­mē­jis lat­vie­šu va­sa­ras saul­grie­žu lie­lā­ko mī­tu - par pa­par­des zie­da mek­lē­ša­nu! Jā­ņu nak­tī mū­žī­gi mū­žos at­kal virs­ro­ku gūst pir­mat­nē­jās dzi­ņas, un mar­tā pa­sau­lē nāks īs­te­nie jā­ņa­bēr­ni - pa­par­dēs sa­mek­lē­tie. Vai vi­ņi ir īpa­ši?

Jā­nis Bē­ni­ķis no­lie­dzo­ši pu­ri­na gal­vu - Jā­ņi un Lī­go­nakts, vi­ņa­prāt, nav ne­kas īpašs, saul­grie­žu pe­ri­ods, Sau­les ak­ti­vi­tā­tes mai­ņa... «Bet mēs gri­bam ra­dīt lat­vie­šu mī­tu. Ci­tām tau­tām ir ci­ti mī­ti, ja tos sa­liks ko­pā, tad kat­rā ga­da die­nā ie­ņem­tais bērns te­orē­tis­ki var būt īpašs. As­tro­lo­ģi­ja ir ma­te­mā­ti­ka un kon­krē­tas zi­nā­ša­nas. Tad jau va­ram pie­šķirt īpa­šu sta­tu­su arī Zie­mas­svēt­kos un valsts svēt­kos dzi­mu­ša­jiem bēr­niem,» uz­ska­ta as­tro­logs.

PA­TIE­SI STĀS­TI

Ja sie­vie­te ne­grib, bēr­na ne­būs

Jaun­a sie­vie­te vai­rāk­kārt vēr­sās pie as­tro­lo­ga ar lū­gu­mu no­teikt la­bā­ko lai­ku bēr­na ie­ņem­ša­nai, to­mēr di­vu ga­du lai­kā ne­vie­nā no aug­lī­ga­jiem pe­ri­odiem vi­ņai ne­kā­di ne­iz­de­vās pa­likt stā­vok­lī. No me­di­cī­nis­kā vie­dok­ļa ne­kā­du pro­blē­mu ne­bi­ja, ta­ču vi­ņas as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē ta­jā lai­kā pa­rā­dī­jās pa­vi­sam ci­tas pri­ori­tā­tes - kar­je­ra un pro­fe­si­onā­lā iz­aug­sme, uz ko as­tro­logs arī no­rā­dī­ja.

Kā­dā no ap­mek­lē­ju­ma rei­zēm sie­vie­te at­zi­nās, ka bēr­nu to­brīd ne­maz ne­vē­las, bet vī­ra un ra­di­nie­ku spie­die­na re­zul­tā­tā bi­ja no­lē­mu­si pie­kāp­ties un dzem­dēt. Vai­rāk par tre­šo bēr­nu vi­ņu in­te­re­sē­ja darbs, acīm­re­dzot tā­pēc or­ga­nisms pre­to­jās ma­zu­ļa ie­ņem­ša­nai ne­at­ka­rī­gi no ap­kār­tē­jo vēl­mēm un pū­lēm.

Pēk­šņi stā­vok­lī!

Pre­cē­tam pār­im pēk­šņi ne­gai­dot pie­tei­cās ma­zu­lis, kaut arī abi jau bi­ja at­me­tu­ši ar ro­ku ce­rī­bai tikt pie ot­rā bēr­ni­ņa. Sie­vai kon­sta­tē­tas ilg­sto­šas ve­se­lī­bas pro­blē­mas, kas ap­grū­ti­na bēr­na ie­ņem­ša­nu, tur­klāt pirms vai­rā­kiem ga­diem kā­da gi­ne­ko­lo­ģe ne­sa­udzī­gi iz­me­tu­si - jums bēr­ni ne­var būt! Abi ir brie­du­ma ga­dos, ne­pil­nus 18 ga­dus ve­cais dēls ne­sen in­for­mē­ja ve­cā­kus, ka vē­las mā­cī­ties ār­ze­mēs. Il­gi gai­dī­tā pas­ta­rī­ša ne­plā­no­tā pie­teik­ša­nās sā­ku­mā ve­cā­kus šo­kē­ja, bet ta­gad prie­cā­jas vis­i, jo ma­zu­lis esot dzī­vei pie­šķī­ris ot­ro el­pu.

As­tro­logs Jā­nis Bē­ni­ķis pie­ļauj, ka ša­jā si­tu­āci­jā, ie­spē­jams, sie­vie­tei bi­jis iz­teikts mā­tes-dē­la sin­droms. Uz­zi­not, ka gan­drīz pie­au­gu­šais pui­sis drīz aiz­brauks un vi­ņai ne­būs par ko rū­pē­ties, or­ga­nisms pie­ņē­ma lē­mu­mu - la­bi, būs tev otrs bērns! «Ot­ra ie­spē­ja - ap­zi­no­ties, ka bērns brauc prom un mā­tei sa­ma­zi­nās at­bil­dī­bas nas­ta, vi­ņai ti­ka do­ta vēl vie­na ie­spē­ja tur­pi­nāt būt at­bil­dī­gai par kā­du,» viņš skaid­ro.

Horoskopi

Zaļās koka čūskas gads būs pilns ar pārmaiņām un pārsteigumiem, kas ietekmēs mūsu dzīvi. Pēc astrologu un tarologu domām, mūs sagaida personīgās pārvērtības, un tiem, kas nebaidās pamest komforta zonu, liktenis var sagādāt negaidītas dāvanas.

Svarīgākais