PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Kā apvainojas katra zodiaka zīme

Kā kurš ap­vai­no­jas!

Auns

Nav pat sa­pro­tams, kā jūs esat pa­ma­nī­jies ap­vai­not šo mī­lī­go būt­ni, bet, ja nu tā ir ga­dī­jies, viņš tū­līt jums pie­dos. Vie­nu rei­zi - ar la­bo āķi, di­vas - ar krei­so. Īpa­ši, ja ir kun­ga dū­šā. Ot­rā rī­tā ar iz­brī­nu ap­lū­kos sa­vus no­brāz­tos pirk­stu kau­li­ņus un skries ap­rau­dzīt ar zie­diem vie­nā ro­kā, ar apel­sī­niem - ot­rā. Auns ātr­i aiz­svil­stas un ir vi­sai ie­tie­pīgs, ta­ču tik­pat ātr­i arī no­mie­ri­nās, sa­mī­ļo, pa­žē­lo to, uz ku­ru aiz­vai­no­ju­mā sa­bļā­vis.

Vēr­sis

Arī Vēr­sis ir tie­pīgs, var ie­ur­bties ar pa­pē­žiem zem­ē un, tā sa­kot, ne­kus­tēt ne no vie­tas. Ja ap­vai­no­jas, ir di­vi va­ri­an­ti - vai nu me­tas ba­dī­ties uz­reiz (īpa­ši kom­pā­ni­jās), vai nu «sa­pū­šas» un ne­ru­nā. Ne­re­ti arī ne­iz­rā­da, ka ņē­mis pie sirds, bet vē­lāk klu­si­ņām se­vi pa­žē­lo. At­mi­ņa vi­ņam la­ba, bet ļau­nu prā­tu il­gi ne­tur un lab­prāt arī sa­labst. Ja kāds vi­ņu aiz­vai­no­jis, mēdz ne­sa­prast, par ko, jo uz­ska­ta se­vi par va­ren smal­ku un sa­mē­rā ne­vai­no­ja­mu per­so­nu.

Dvī­ņi

Strīds ar Dvī­ņiem vien­mēr ir ne­gai­dīts gan jums, gan vi­ņiem, jo Dvī­ņi pa­ši ne­zi­na, ku­rā brī­dī pa­rā­dī­sies tā vi­ņu per­so­nī­bas da­ļa, ku­rai vis­a pa­sau­le rieb­jas. Kat­rā zi­ņā, ja nu strīds ir sā­cies, tas at­tīs­tās me­žo­nī­gā āt­ru­mā, un jūs ne­pa­spē­siet ne at­tap­ties, kad jūs būs aiz­ska­lo­ju­ši vār­dis­ko ap­vai­no­ju­mu plū­di. Tad no­blīk­šķēs dur­vis, Dvī­ņi būs prom, bet pēc brī­ža par jums jau būs aiz­mir­su­ši. Ja pie­zva­nī­siet pēc pār­is die­nām, vi­ņi ar jums ru­nās tā, it kā ne­kā­da strī­da ne­bū­tu bi­jis.

Vē­zis

Vē­zi aiz­vai­not ir vieg­li, tur­klāt viņš ļo­ti asi uz­tver gan ap­vai­no­ju­mus, gan no­de­vī­gu rī­cī­bu. Aiz­vai­nots Vē­zis var sē­dēt mā­jās un die­nām rau­dāt vie­nat­nē, bet ta­jā pa­šā lai­kā mēdz būt arī ļo­ti vil­tīgs. Tāds sen­ti­men­tā­lais at­rie­bējs. Un, ja viņš no­lē­mis at­rieb­ties, tad glā­bi­ņa vairs ne­būs! Tie­sa, viņš spēs jums pie­dot - ja vien pie­do­ša­nu lūg­siet no sirds, ne­aiz­mir­stot ne­pār­trauk­ti uz­svērt un pie­rā­dīt, kā jūs vi­ņu mī­lat.

Lau­va

Ja Lau­va uz jums ap­vai­no­jies, acīm­re­dzot ne­esat vi­ņu pie­tie­ka­mi ap­jūs­mo­jis vai no­vēr­tē­jis, vai arī va­ja­dzī­ga­jā brī­dī pie­vēr­sis uz­ma­nī­bu. Va­ja­dzī­gais brī­dis - tas no­zī­mē vi­su lai­ku. Ap­vai­no­jies Lau­va var jūs vien­kār­ši ig­no­rēt vai arī no­piet­ni uz­rūkt, pre­cī­zāk - sa­gā­dāt ne­pa­tik­ša­nas, jo dau­dzi no Lau­vām ir ie­tek­mī­gas per­so­nas. Ja ga­dās Lau­vu aiz­vai­not vai sa­strī­dē­ties, stei­dzie­ties vi­ņu pa­sla­vēt (un Lau­vu pa­ras­ti ir par ko uz­lie­līt!). Ie­spē­jams, lie­lais ka­ķis at­kal sāks mur­rāt un pat ņems sa­vā aiz­bild­nie­cī­bā.

Jau­na­va

Esat ap­vai­no­jis Jau­na­vu? Ņe­miet pa­si un mū­ciet uz ār­ze­mēm. Vis­pār Jau­na­vu ir grū­ti pa īs­tam ap­vai­not, vi­ņa arī nav ļau­nat­mi­nī­ga un pat var uz­reiz aiz­mirst, par ko ap­vai­no­jās. Ta­ču, ja ne­aiz­mirst, tad vi­sus pā­ri­da­rī­tā­jus ie­rak­sta mel­na­jos sa­rak­stos un iz­de­vī­gā brī­dī pra­tīs to iz­man­tot sa­vā la­bā. Šie sa­rak­sti stāv pe­dan­tis­kā kār­tī­bā no­gla­bā­ti at­mi­ņu plauk­tos.

Sva­ri

Sva­ri ne­prot at­rieb­ties, to­ties mēdz ap­vai­no­ties kā bēr­ni un uz­rī­kot kā­du skan­dā­lu. Vēl vi­ņiem ļo­ti pa­tīk ap­vai­no­tā­jam ilg­sto­ši «zā­ģēt ner­vus», ar vi­su sa­vu bū­tī­bu pa­rā­dot, kāds otrs ir slik­tais. Sā­pī­gi uz­tver per­so­nī­gi mēr­ķē­tus aiz­vai­no­jo­šus iz­tei­cie­nus. Pie Sva­riem vien­kār­ši jā­iet un jā­at­vai­no­jas, un vi­ņi uz­reiz pie­dos, jo ciest ne­var kon­flikt­si­tu­āci­jas. Lai no tā iz­vai­rī­tos, ne­re­ti iet un pa­ši at­vai­no­jas arī tad, ja nav vai­nī­gi, lai gan dzi­ļi sir­dī jū­tas aiz­vai­no­ti, ka otrs to nav da­rī­jis pir­mais.

Skor­pi­ons

Njā, te nu pat tes­ta­men­tu ne­pa­spē­siet uz­rak­stīt... Jums ne ti­kai ne­pie­dos, bet arī azar­tis­ki un iz­smal­ci­nā­ti at­rieb­sies. Skor­pi­ons tur­klāt var būt arī iz­teik­ti ļau­nat­mi­nīgs un at­ce­rē­ties vi­su, ko kurš vi­ņam ir tei­cis vai no­da­rī­jis. Si­tu­āci­ju sa­rež­ģī­tā­ku pa­da­ra tas, ka ap­vai­not Skor­pi­onu ir diez­gan vieg­li - kā jau vis­as Ūdens sti­hi­jas zī­mes, arī Skor­pi­ons ir ļo­ti jū­tīgs. La­bā zi­ņa - sa­vam vis­tu­vā­ka­jam cil­vē­kam Skor­pi­ons gan var pie­dot pil­nī­gi vi­su.

Strēl­nieks
Strēl­nie­ku ap­vai­not grū­ti, viņš ir arī diez­gan mier­mī­līgs, ta­ču vi­sā dar­bo­jas ar vē­rie­nu. Ja Strēl­nieks kār­tī­gi ap­vai­no­jies, gai­diet skan­dā­lu, tur­klāt tā­du, ka la­bāk jau nu jūs bū­tu strī­dē­jies ar Skor­pi­onu, tas vis­maz jūs vien­kār­ši mē­ģi­nā­tu žēl­sir­dī­gi un klu­si pie­beigt... Strēl­nieks prot tā «ska­lot sma­dze­nes», ka jūs pats bū­siet ga­tavs da­rīt ne­zin ko, lai to iz­beig­tu. Pie­do­ša­nu var sa­ņemt, ja iz­da­rī­siet to, ko Strēl­nieks no jums gai­da. Otrs va­ri­ants - iz­lik­ties par nī­ku­li, jo vā­jos viņš pa­ras­ti pa­žē­lo.

Me­žā­zis

Me­žā­zi var ap­vai­not, lai gan tas ir diez­gan grū­ti iz­da­rāms. Vis­ti­ca­māk, iz­pel­nī­sie­ties vi­ņa ne­pa­ti­ku, ja kri­ti­zē­siet Me­žā­ža dar­bu vai jauk­sie­ties vi­ņa da­rī­ša­nās. Pa­ras­ti gan trau­cē­ju­mus Me­žā­zis lik­vi­dē vē­si un lie­tiš­ķi. Ja ar kri­ti­ku esat Me­žā­zi aiz­vai­no­jis, mē­ģi­niet pa­skaid­rot, ka aiz­rā­dī­jāt ti­kai tā­dēļ, lai pa­lī­dzē­tu vi­ņam ne­būt ne vieg­la­jā dar­bā, un esat ga­tavs da­rīt vi­su, lai viņš sa­snieg­tu vir­sot­nes. Me­žā­zis no­vēr­tēs jū­su rū­pes un pie­dos - ag­rāk vai vē­lāk, vai­rāk vai ma­zāk.

Ūdens­vīrs

No­kri­ti­zē­jiet kā­du Ūdens­vī­ra ide­ju vai pār­lie­cī­bu, un lie­ta da­rī­ta - ap­vai­no­tais Ūdens­vīrs jūs vien­kār­ši pa­me­tīs, pat īpa­ši ne­skan­da­lē­jo­ties. Viņš vien­kār­ši sa­pra­tīs, ka jūs esat pil­nī­ga nie­cī­ba ar vi­sai ap­šau­bā­mām prā­ta spē­jām, ne­spē­jīgs kaut ko sa­jēgt. Ūdens­vīrs no­vēr­tēs si­tu­āci­ju, ņems vē­rā jaun­os fak­to­rus un aizies turp, kur ir ļau­dis, kas spēj (at­šķi­rī­bā no jums, muļ­ķī­ga­jiem ap­vai­no­tā­jiem) no­vēr­tēt vi­ņa ģe­ni­ālās ide­jas. At­ro­diet Ūdens­vī­ru un vien­kār­ši at­vai­no­jie­ties - ar vi­ņu vērts sa­līgt mie­ru, jo pa­ras­ti ide­jas vi­ņam ir pa­tie­šām in­te­re­san­tas!

Zi­vis
Jums pie­ti­cis ne­kau­nī­bas ap­vai­not Zi­vis?! Pa­ska­tie­ties uz vi­ņām! Vai jūs re­dzat, kā vi­ņas, na­ba­dzī­tes, cieš, un viss jū­su dēļ, ne­kau­nī­gā, ne­jū­tī­gā! Nu, kā ir? Vai vēl ne­esat no­kau­nē­jies? Vis­pār Zi­vis ir tik mīkst­sir­dī­gas, ka, vis­ti­ca­māk, jums ātr­i pie­dos, tur­klāt vi­ņām tas sa­nāk iz­ci­li - pie­do­dot vi­ņas vien­mēr liks jums jus­ties kā pē­dī­ga­jam ne­ģē­lim, kas at­ļā­vies aiz­vai­not kris­tāl­skaid­ro eņ­ģe­li. Tas ir, Zi­vis, pro­tams.