Vēs­že­lis, Sik­spār­nis, Strel­či­ja un pā­rē­jie. Maz zi­nā­mais par bal­tu as­tro­lo­ģi­ju

© Pixabay

As­tro­lo­ģi­ja ir se­na kā pa­sau­le, tās vēs­tu­re mē­rā­ma ga­du tūk­sto­šos, un grū­ti pat pa­teikt, tie­ši kur un kad tā ra­du­sies. Arī se­nie bal­ti ne­bi­ja iz­ņē­mums. Da­žas in­for­mā­ci­jas drus­kas par bal­tu as­tro­lo­ģi­ju no­nā­ku­šas arī pie mums.

Iz­zi­not as­tro­lo­ģi­jas vēs­tu­ri, pār­sva­rā sa­sto­pa­mies ar in­for­mā­ci­ju, ka šīs mā­cī­bas pirm­sā­ku­mi mek­lē­ja­mi jau 5000-3000 ga­du pirms mū­su ēras se­na­jā Me­zo­po­tā­mi­jā, šu­me­ru kul­tū­rā. Ta­ču pa­vi­sam no­teik­ti se­nā­kie as­tro­lo­ģis­kie tek­sti da­tē­ja­mi ar ot­ro ga­du tūk­sto­ti pirms mū­su ēras, kad Di­vu­pes te­ri­to­ri­jā iz­vei­do­jās Ba­bi­lo­ni­jas valsts. Ta­jos lai­kos Ba­bi­lo­ni­jas vie­die se­ko­ja līdz­i Sau­les, Mē­ness un pla­nē­tu kus­tī­bai, caur to it kā uz­zi­not die­vu vēs­tī­ju­mus. Vi­ņu pro­gno­zes pār­sva­rā skā­ra val­stis­kas lie­tas: vald­nie­ku un val­stu lik­te­ņus, da­bas pa­rā­dī­bas un ra­žas iz­do­ša­nos vai ne­iz­do­ša­nos, kas ta­jos lai­kos cil­vē­kiem bi­ja ļo­ti sva­rī­gi.

Vē­lāk as­tro­lo­ģi­jas mā­cī­ba sā­ka iz­pla­tī­ties aiz Di­vu­pes ro­be­žām, tā at­tīs­tī­jās Ēģip­tē, Grie­ķi­jā, Per­si­jā, Ķī­nā, In­di­jā un ci­tās zem­ēs. Sa­vu­kārt ar­he­olo­ģis­kie iz­ra­ku­mi Lat­īņ­ame­ri­kā no­rā­da, ka ap pir­mo ga­du tūk­sto­ti pirms mū­su ēras ol­me­ku un mai­ju kul­tū­rās bi­ja sa­vas as­tro­lo­ģis­kās tra­dī­ci­jas.

An­tī­kās kul­tū­ras krī­zes pe­ri­ods skā­ra dau­dzas jo­mas, arī as­tro­lo­ģi­ju, un šī mā­cī­ba vai­rāk plau­ka un zē­la Aus­tru­mos, it īpa­ši Ķī­nā. Lie­la lo­ma as­tro­lo­ģi­jas at­tīs­tī­bā ša­jā re­ģi­onā bi­ja bu­dis­tu mi­si­onā­riem un In­di­jas zi­nāt­ņu vī­riem.

De­be­su zī­mēs rau­dzī­jās arī mū­su sen­či - bal­tu tau­tas. Ša­jā sis­tē­mā sva­rī­gā­kais de­be­su spī­dek­lis bi­ja Mē­ness - pēc tā gai­tas ti­ka vei­do­ti ka­len­dā­ri, un dzī­ve ri­tē­ja sa­ska­ņā ar Mē­ness cik­liem. Bal­tu de­be­su jums bi­ja ie­do­mā­ta Mē­ness pils, ku­ras zā­les pār­val­da da­žā­du zvaig­znā­ju-zo­di­aka aiz­gād­ņi. Vēs­tur­nie­ce un se­no dzī­ves­zi­ņu pēt­nie­ce Re­gī­na Val­ten­ber­ga sa­vu­laik in­ter­vi­jās skaid­ro­ju­si, ka vārds «Ža­di-ākas» (zo­di­aks) bal­tiem cē­lies no: «ža­dēt» - ap­so­līt, «ža­da» - mo­di­nā­jums un «ākas» - aka, acs. Tā­tad: mo­di­no­šā zvaig­znā­ju acs. Arī se­nie bal­ti ņē­ma vē­rā zo­di­aka zīm­ju ie­tek­mi un ga­du cik­lus. Diem­žēl šis vir­ziens ir maz pē­tīts un pie­eja­ma ļo­ti sko­pa in­for­mā­ci­ja. Mēs šo­dien Lat­vi­jā iz­man­to­jam Rie­tu­mu as­tro­lo­ģi­jas zi­nī­bas, ku­rās gal­ve­nā no­zī­me - Sau­les ce­ļam. Ta­ču bal­tu zo­di­aks ir in­te­re­sants kaut vai ti­kai kā iz­zi­ņas avots.

Zo­di­aka zī­mes

Bal­tu zo­di­akā arī ir div­pa­dsmit zī­mes, bet ga­ra­jos ga­dos pie­vie­no­jas trīs­pa­dsmi­tā - tas pats Čūs­kne­sis (par ko Rie­tu­mu as­tro­lo­ģi­jā lauzts ga­na daudz šķē­pu), ko bal­tiem lab­pa­ti­ka dē­vēt par Dzīv­ne­si.

Un in­te­re­san­ti, ka zo­di­aka zīm­ju ro­be­žas at­šķi­rī­bā no paš­rei­zē­jiem ho­ro­sko­piem bi­ja 22. da­tums.

Bal­tu zo­di­aks sā­kas ne­vis ar Auna zī­mi, kā tas ir Rie­tu­mu sis­tē­mā, bet ar Vē­zi, kas ie­zī­mē va­sa­ras aug­lī­bas un piln­brie­da lai­ku. Maz­liet ci­tā­dāk skan arī zo­di­aka zīm­ju no­sau­ku­mi. (Šis ie­da­lī­jums un ap­zī­mē­ju­mi nāk no Lie­tu­vā dzī­vo­jo­šas sē­ļu zint­nie­ces An­dže­li­kas Ta­ma­šas in­for­mā­ci­jas.) Zo­di­aka zī­mes tiek uz­tver­tas kā Mē­ness pils zā­ļu pār­vald­nie­ki.

1. Vē­zis jeb Ve­dējs vai Vēs­že­lis (no 22. jū­ni­ja), ku­ra pils zā­ļu sar­gā­tājs ir Mē­nes­tiņš, mā­tiš­ķu­ma un aug­lī­bas aiz­gād­nis.

2. Lau­va/Lewas/Le­vū­kas/Le­va­žun­dels/Lauv­mu­tis (no 22. jū­li­ja). To sar­gā Marsilyna, Mī­ļa Mā­ra, jeb Ju­pi­ters, kurš dod no­rā­des Sau­lei, kā rī­ko­ties.

3. Jau­na­va/Mei­ti­ņa (no 22. augus­ta), ku­ru sar­gā Pa­sta­Rī­te jeb Mer­ku­ri­ja.

4. Sva­ri/Dzēr­ve/Vin­da (no 22. sep­tem­bra), ku­ru sa­vu­kārt sar­gā Va­ka­ra-Rī­ta zvaig­zne.

5. Skal­pe­li­uks/Sik­spār­nis/Tur­klī­tis (no 22. ok­tob­ra) un ga­ra­jos ga­dos arī Dzīv­ne­sis. Zī­mi sar­gā Rau­do­vī­te/Žeiz­dre jeb Marss. Laiks ša­jā pe­ri­odā at­ro­das cik­la bei­gu pos­mā, ko sauc die­vie­tes Žemynas jeb Ze­mes Mā­tes vār­dā. Dzīv­ne­ša mi­si­ja ša­jā lai­kā ir sa­gla­bāt pēc­te­ču ve­se­lī­gu­mu un as­nu dīgt­spē­ju.

6. Me­dejs/Med­nieks/Strel­či­a-Strēl­nieks (no 22. no­vem­bra). Šo zī­mi arī sar­gā Mā­ra/MarsyLina jeb Ju­pi­ters. Mā­ra ir Lai­mes zvaig­zne. Šai zī­mei Ra­dī­tājs at­vē­lē­jis sar­gāt lai­ka mai­ņu sa­ska­ņu un Vi­su­ma sis­tē­mas sā­ku­mus. Strēl­nie­ka zī­mē beidzas vecais ga­da cik­ls un sākas jauns.

7. Svēt­ra­dzis/Briež­ra­dzis (no 22. de­cem­bra) - to sar­gā Stur­ne­sis vai Sa­tur­nu­lis, kurš mu­di­na vi­su sa­tu­rēt, ie­ro­be­žot. Brie­dis jeb Al­nis, jeb Stir­na ap­zī­mē sa­stin­gu­šu Lai­ku. Ta­ču vien­lai­kus Brie­dis ap­zī­mē brie­ša­nu.

8. Ūdens Virs­mis/Ūdens­ne­sējs (no 22. jan­vā­ra). To sar­gā Ža­li­as Ure­das jeb Urāns. Vi­ņa pils zā­lē at­ro­das daudz zvaig­znā­ju. Vi­ņi ir Gad­sim­tu vald­nie­ki.

9. Su­vi­jus/Sa­vi­ja/Zi­vis (no 22. feb­ru­āra). Šīs zī­mes de­be­su pi­lī mo­di­na sa­vīt, sa­tīt sis­tē­mu «ka­mo­li­ņus». Viss ir pie­pil­dīts, lai pēc lai­ka va­rē­tu sākt ra­dī­ša­nu no jaun­a. Ziv­ju sar­gā­tā­ja arī ir Mā­ra, bet ko­pā ar ci­tiem zvaig­znā­jiem.

10. Prei­lis/Bal­tais lā­cis (no 22. mar­ta). To sar­gā Rau­du­vī­te - Marss ar sa­vām sar­ka­nī­ga­jām gais­mi­ņām. Prei­ļa go­da zā­les eso­šais Vi­deļ­ču zvaig­znājs jeb de­be­su dak­ša ar sa­vu div­za­ru iz­ceļ ša­jā lai­kā dzi­mu­šo cil­vē­ku vien­rei­zē­jās īpa­šī­bas. Vi­ņi ir Ze­mes ro­ta.

11. Vēr­sī­tis/Taurs/Tin­cis (no 22. ap­rī­ļa). Šai zo­di­aka zī­mes ir ļo­ti daudz vār­du un ka­te­go­ri­ju, tā ir sird­sgud­rī­bas, ra­do­šu spē­ku, vis­svē­tā­ko jū­tu zī­me. Zī­mi sar­gā MarsyLina, Rau­du­vī­te un Za­ļas Ure­das-Mež­sargs, bet vis­vai­rāk to ie­spai­do Va­kar/Rī­te. Tiek uz­svēr­tas spē­jas ra­dīt, aust, vīt jaun­us de­be­su audu­mus, sis­tē­mu ko­do­lus, ku­ri vē­lāk ie­mie­so­sies uz Ze­mes.

12. Dvī­ņi/Mil­dvai­ņi (no 22. mai­ja). Vi­ņu Mē­ness pils zā­li sar­gā Pastaryte-Mer­ku­ri­ja (Mer­kurs), ko sauc arī par Sau­les mei­tu. Laiks ša­jā go­da zā­lē ir du­bults, jo te at­ro­das pus­ga­da mai­ņa - tiek no­plūk­ti zie­di un pēc va­sa­ras saul­grie­žiem vei­do­sies jaun­as sēk­las, pēc­te­či.

Ga­rum ga­rais ga­du cikls

Mēs la­bi zi­nām aus­trum­nie­ku 12 ga­du cik­lu, ku­rā kat­ram ga­dam pār­vald­nieks ir kāds dzīv­nieks. Pēc ķī­nie­šu ka­len­dā­ra šo­gad at­zī­mē­jām Ko­ka Zir­ga ga­du. Lī­dzī­ga ga­du cik­lu at­skai­tes sis­tē­ma bi­ju­si arī se­na­jiem bal­tiem.

Pa­rā­dī­sim, kā­dā se­cī­bā rit šīb­rī­ža ga­di, un pēc tā jūs itin vieg­li va­rat iz­skait­ļot sa­vu dzim­ša­nas ga­da pār­vald­nie­ku. Pa­stāv uz­skats, ka ga­dam pie­mīt kon­krē­tā val­do­šā dzīv­nie­ka īpa­šī­bas.

Pir­mais 32 ga­du cik­la gads bi­ja 2003. ga­dā - Ku­me­li­ņa/Ēr­ze­ļa gads.

2004. - Bik­ša­nā ap­oga gads.

2005. - Ze­biek­stī­tes/Rai­ba­ļi­ņas go­ti­ņas gads.

2006. - Dziļ­zint­nie­ka vil­ka un Sa­la­sī­tā­ja/Lā­ča gads.

2007. - Svē­te­ļa/Stār­ķī­ša gads.

2008. - Vēt­ras­put­na un Kriet­na me­de­ja/Med­nie­ka gads.

2009. - Ne­ri­aus/Ni­rē­ja vai Beb­ra/Veb­ra gads.

2010. - Grie­zī­tes/Grie­zē­jas vai Brēs­les/Bries­mas gads.

2011. - Mel­nā jeb Mel­la Straz­da/Ru­nā­tā­ja/Dzie­dā­tā­ja gads.

2012. - Bi­tī­tes Ka­me­nes gads.

2013. - Ko­si­ņa/Vār­ni­ņas jeb Za­ļās vār­nas gads.

2014. - Ce­ku­lai­nas zī­lī­tes/Tū­ti­ņa gads.

2015. - Ce­ku­lai­na pu­pu­ķa/Ba­da dze­gu­zes gads.

2016. - Sum­bra/Zub­ra-Tū­ra gads.

2017. - Ap­ša/Bar­su­ka gads.

2018. - Za­ķa gads.

2019. - Ezī­ša gar­de­gu­nī­ša gads.

2020. - Plan­ku­mai­na da­nie­ļa/Dam­brie­ža gads.

2021. - Dar­ba Vēr­sī­ša gads.

2022. - Zir­ga aidi­nie­ka gads.

2023. - Dzel­te­nā Ka­ķa-saim­nie­ka/Tī­ģe­rī­ša/Lau­vas vai Vilk­ača gads.

2024. - Tur­kē­na vai Šul­du-bul­du Tī­ta­ra gads.

2025. - Gul­bi­ja/Gul­bes gads.

2026. - Lak­stī­ga­lu vai Lū­ša gads.

2027. - Za­ļa sien­āža vai Si­la āža gads.

2028. - Bal­ta lā­ča/Prei­ļa gads.

2029. - Sird­sgud­ra ēr­gļa/Kli­jā­na/Va­na­dzi­ņa gads.

2030. - Sam­tai­nās vā­ve­rī­tes vai Ru­das zos­ti­ņas gads.

2031. - Gud­rā del­pī­na/Del­fī­na gads.

2032. - Sēr­mu­li­ņa vai Cū­kas­tes/Cū­kas/Si­vēn­ti­ņa gads.

2033. - Rai­bā va­na­dzi­ņa/Sa­ka­la gads.

2034. - Vil­ksu­ņa gads, ar ku­ru no­slē­dzas 32 ga­du cikls.

Horoskopi

Šogad jaunmēness Strēlnieka zīmē atnāk ļoti zīmīgā, simboliskā laikā un datumā. Pirmā jaunmēness diena iestājas 1.decembrī plkst. 8:21, kad arī rietumu pasaule šīs dienas vakarā aizdedz pirmo svecīti Adventes vainagā. Daudzos jo daudzos logos tiek aizdegta cerības gaismiņu gada tumšākajā laikā, gaidot dienu, kad gaisma atkal atgriezīsies. Un kad viss sāksies atkal no jauna, bet jau citādāk.