IZZINI SEVI! Sau­les un Mē­ness ap­tum­su­mi. Kādu iespaidu tie atstāj mūsu dzīvē?

© Pixabay

Sau­les un Mē­ness ap­tum­su­miem tau­tu tra­dī­ci­jās un kul­tūr­vēs­tu­rē bi­ju­si īpa­ša no­zī­me. Ar tiem sais­tī­ti mī­ti un le­ģen­das. Spil­gtā­kais ir aus­trum­nie­ku stāsts par pū­ķi, kas ik pa lai­kam ap­rij Sau­li un Mē­ne­si. Drau­dī­gais si­žets ie­zī­mē ko­pē­jo at­tiek­smi pret šo da­bas pa­rā­dī­bu. Pro­ti, ap­tum­su­mu lai­kā ne­kas labs ne­esot gai­dāms. As­tro­lo­ģi­jā ap­tum­su­mi sais­tās ar se­vis iz­zi­nā­ša­nu, iek­šē­jām pār­mai­ņām, kar­mis­kiem mo­tī­viem. Cilvēkiem, kas dzimuši aptumsumu ietekmē, dzīvē tiek doti papildu uzdevumi.

Sau­le - per­so­nī­ba, Mē­ness - emo­ci­jas

As­tro­lo­ģi­jā Sau­le sim­bo­li­zē dzī­vī­bas ak­ti­vi­tā­ti, per­so­nī­bas ener­ģi­ju, kas vēr­sta uz se­vis ap­zi­nā­ša­nos, piln­vei­do­ša­nu un iz­aug­smi. Sa­vu­kārt Mē­ness ir slēp­to emo­ci­ju un pār­dzī­vo­ju­mu, adap­tā­ci­jas un mā­tiš­ķī­gu­ma sim­bols. As­tro­lo­ģi­jā val­da uz­skats, ka Sau­les un Mē­ness ap­tum­su­mu lai­kā abi ie­sais­tī­tie spī­dek­ļi de­mon­strē sa­vus prin­ci­pus iz­krop­ļo­tā vei­dā - Mē­ness pa­tie­si dzi­ļa pār­dzī­vo­ju­ma vie­tā ra­da ilū­zi­ju un sa­kā­pi­na emo­ci­jas, sa­vu­kārt Sau­le di­na­mis­ko ener­ģi­ju no­mai­na pret paš­pie­tie­ka­mī­bu un at­slā­bu­mu. Sa­asi­nās pro­blē­mas un ne­sa­ska­ņas, sī­ku­mi kļūst ār­kār­tī­gi no­zī­mī­gi, bet pa­tie­šām sva­rī­gas lie­tas var pa­likt ne­pa­ma­nī­tas. Ap­tum­su­mi var de­for­mēt uz­tve­ri un mu­di­nāt uz ne­liet­de­rī­gu spē­ku pa­tē­ri­ņu.

Sau­les ap­tum­sums, kad Mē­ness tik­ko uz­sāk sa­vu cik­lu (ir jaun­ajā fā­zē), pa­ze­mi­na cil­vē­ka per­so­nī­go ener­ģē­ti­ku (Sau­les prin­ci­pu) un mu­di­na no­ro­be­žo­ties pa­šam no se­vis vai re­ali­zē­ties caur ci­tiem cil­vē­kiem (Mē­ness prin­cips). Šā­dā pe­ri­odā jaun­i dar­bi pa­do­das ar grū­tī­bām, emo­ci­onā­lā sfē­ra kļūst ne­ak­tī­va (jo Sau­le at­ro­das Mē­ness aug­ša­nas cik­la nul­les pun­ktā). Ap­tum­su­mu lai­kā ro­das vē­lē­ša­nās at­slā­bi­nā­ties, pa­būt vie­nat­nē un vien­kār­ši ļau­ties dzī­ves plū­du­mam, kaut arī vē­lāk var­būt jā­no­žē­lo ne­iz­man­to­tās ie­spē­jas.

Mē­ness ap­tum­sums, kas no­tiek piln­mē­ne­sī (psiho­lo­ģis­kā un emo­ci­onā­lā jū­tī­gu­ma aug­stā­ka­jā pun­ktā), ra­da stip­ras emo­ci­ju iz­paus­mes un bie­ži mo­bi­li­zē dvē­se­les spē­kus (Sau­les un Mē­ness cī­ņa). Ta­ču ša­jā lai­kā grū­ti at­rast iz­man­to­ju­mu ener­ģi­jai. In­te­re­san­ti, ka in­die­ši uz­ska­ta: Mē­ness ap­tum­su­ma lai­kā ir jā­raud, lai at­brī­vo­tos no di­na­mis­kām emo­ci­jām un lai emo­ci­ju ie­tek­mē kaut ko ne­sa­strā­dā­tu un ne­no­da­rī­tu ko slik­tu ci­tiem cil­vē­kiem.

Kaut arī ap­tum­su­mu lai­kā jā­būt ap­do­mī­giem, as­tro­lo­ģi­jā šie pe­ri­odi tiek uz­ska­tī­ti par la­bu ie­spē­ju ap­stā­ties, pa­ska­tī­ties ap­kārt un kaut ko sa­vā dzī­vē mai­nīt.

Pār­mai­ņas. Būt vai ne­būt?

Cil­vē­ku as­tro­lo­ģis­ka­jās kar­tēs ar ap­tum­su­miem sais­tās tā dē­vē­tie Mē­ness mez­gli (di­vi or­bī­tas pun­kti) - Le­jup­ejo­šais (sa­ska­ņā ar Aus­tru­mu le­ģen­du - Dra­ko­na as­te) un Aug­šup­ejo­šais (Dra­ko­na gal­va). Ap­lū­ko­jot tos no cil­vē­ka dvē­se­les evo­lū­ci­jas ska­tu pun­kta, tiek uz­ska­tīts, ka Le­jup­ejo­šais mezgls no­rā­da uz ve­co, jau iz­strā­dā­to «prog­ram­mu», bet Aug­šup­ejo­šais uz jaun­u per­spek­tī­vu, ko cil­vēks var at­klāt sa­vā dzī­vē. As­tro­lo­ģi­jā val­da uz­skats, ka ap­tum­su­mu pe­ri­odu ie­spē­jams iz­man­tot kā īpa­šu at­skai­tes pun­ktu, kā jaun­a cik­la sā­ku­mu, lai ie­tek­mē­tu dzī­ves si­tu­āci­jas un lik­te­ni. Se­ko­jot līdz­i no­ti­ku­miem vai­rā­ku ap­tum­su­mu cik­lu lai­kā, mēs va­ram re­āli no­vēr­tēt pa­šu ie­gul­dī­ju­mu sa­vas dzī­ves vei­do­ša­nā un ie­gūt ga­rī­go pie­re­dzi.

Ta­ču ir arī cits uz­skats - pro­ti, ap­tum­su­mu ie­tek­me ir tik spē­cī­ga, ka ne­ko ie­tek­mēt nav ie­spē­jams, un mez­glu ass ir kā at­tīs­tī­bas vek­tors, kas no­sa­ka kar­mis­kās mā­cī­bas un ho­ro­sko­pā ie­lik­tās lik­te­nī­gās si­tu­āci­jas.

Sau­les ap­tum­su­ma lai­kā Mē­ness un Ze­me no­stā­jas uz Mē­ness mez­glu ass lī­ni­jas, ie­zī­mē­jot lik­te­ņa pa­grie­zie­nu brī­žus, un ša­jos pe­ri­odos da­bas spē­ki ir tik stip­ri, ka blo­ķē­jot jeb­kā­du mē­ģi­nā­ju­mu mai­nīt ap­stāk­ļus.

Prak­sē pie­rā­dī­jies - kaut arī ap­tum­su­ma pe­ri­odā ie­spē­jams spē­cīgs sa­sprin­dzi­nā­jums, no­ti­ku­mi ne vien­mēr ir dra­ma­tis­ki. Pie­mē­ram, ap­tum­su­ma lai­kā ie­spē­jams sa­stapt lik­te­nī­go mī­les­tī­bu, kas pār­vēr­tīs dzī­vi, pie­pil­dīs to ar prie­ku un īpa­šu jē­gu. Ap­tum­sums var kļūt par sā­ku­mu jaun­am pos­mam mū­su dzī­vē, bū­tis­ki mai­not tās ri­tē­ju­mu.

As­tro­lo­ģi­jā ap­tum­sums ir viens no pro­gno­zē­ša­nas vei­diem, lai no­teik­tu cil­vē­ka dzī­ves lik­te­nī­gā­kos un no­zī­mī­gā­kos pos­mus.

Pirms un pēc ap­tum­su­miem

Kat­ru ga­du no­tiek čet­ri līdz sep­ti­ņi ap­tum­su­mi. Ta­ču ne­va­jag do­māt, ka gai­dā­mā ap­tum­su­mu «se­zo­na» kā ar bur­vju nū­ji­ņu vi­su pār­vēr­tīs. Par ap­tum­su­ma no­piet­nu ie­tek­mi uz kon­krē­tā cil­vē­ka dzī­vi var ru­nāt pār­sva­rā tad, kad tas ak­ti­vi­zē pla­nē­tas vai vi­ņa as­tro­lo­ģis­kās kar­tes «mā­jas», bet tas ne­no­tiek īpa­ši bie­ži. Ta­ču pat tad, ja gai­dā­mais ap­tum­sums ne­būs «jū­su», mēs vis­i esam da­ļa no pa­sau­les, ku­rā dzī­vo­jam.

Zi­not ap­tum­su­mu «se­zo­nas» un da­tu­mus, mēs va­ram daudz vē­rī­gāk un at­bil­dī­gāk iz­tu­rē­ties pret no­ti­ku­miem mū­su un tu­vi­nie­ku dzī­vē. Ša­jos pe­ri­odos rū­pī­gi jā­se­ko līdz­i vi­sām si­tu­āci­jām, jaun­ām ide­jām, jā­pie­vērš uz­ma­nī­ba, ar kā­diem cil­vē­kiem sa­tie­ka­mies. Viss, kas no­tiek ap­tum­su­ma lai­kā, var iz­rā­dī­ties daudz no­zī­mī­gāks, ne­kā sā­ku­mā šķiet.

Ide­jas, priekš­li­ku­mi, pro­jek­ti un cil­vē­ki, kas ie­nāk mū­su dzī­vē ap­tum­su­mu «se­zo­nā», var kļūt par mū­su dzī­ves sa­stāv­da­ļu uz il­gu lai­ka pe­ri­odu.

Dau­dzi as­tro­lo­gi uz­ska­ta, ka no­ti­ku­mam pirms ap­tum­su­ma ir pil­nī­gi ci­ta vēr­tī­ba ne­kā tam, kas no­tiek ne­dē­ļu pēc ap­tum­su­ma. No­ti­ku­mus, kas no­tiek ne­dē­ļu pirms ap­tum­su­ma, ļo­ti re­ti iz­do­das ie­vir­zīt plā­no­tā gul­tnē, tie kļūst ne­kon­tro­lē­ja­mi, ie­gūst lie­lā­ku vē­rie­nu un āt­ru­mu. Vis­am, kas no­tiek tie­ši pa­šā ap­tum­su­ma die­nā, var būt lik­te­nī­ga no­zī­me. Ap­tum­su­ma lai­kā mēs sa­ņe­mam in­for­mā­ci­ju, kas va­rē­ja no­nākt mū­su rī­cī­bā arī ag­rāk, bet kaut kā­du ie­mes­lu dēļ ne­no­nā­ca līdz mū­su ap­zi­ņai. Tā­pēc sva­rī­gus lē­mu­mus bū­tu vē­lams pie­ņemt kā­du ne­dē­ļu pēc ap­tum­su­ma.

Izvēles priekšā

Ja Mē­ness ap­tum­sums ir pirms Sau­les ap­tum­su­ma, si­tu­āci­ja kon­krē­ta­jā dzī­ves jo­mā sa­sniedz kri­tis­ko pun­ktu. Tas ir pa­mu­di­nā­jums uz pār­do­mām, un pro­blē­mai jā­at­rod jaun­a pie­eja līdz Sau­les ap­tum­su­ma sā­ku­mam.

Ja Mē­ness ap­tum­sums ir pēc Sau­les ap­tum­su­ma, tad tas, kas ie­likts cik­la sā­ku­mā, at­klā­sies nā­ka­ma­jā Mē­ness ap­tum­su­mā - ap­zi­ņas jaun­ie uz­stā­dī­ju­mi īs­te­no­sies vai arī tiks no­rai­dī­ti si­tu­āci­jās, kas no­teiks nā­ka­mo dzī­ves pos­mu.

Sau­les ap­tum­sums at­klāj jaun­u dzī­ves cik­lu. Tas priekš­plā­nā iz­vir­za lie­tas, ku­rām ne­pie­cie­šams ne­ka­vē­jo­ties pie­vērst uz­ma­nī­bu, un ra­da sā­ku­mu kaut kam jaun­am. Var pa­rā­dī­ties jaun­a per­spek­tī­va, bet kaut kas sva­rīgs sāks zau­dēt sa­vu ie­priek­šē­jo no­zī­mī­gu­mu un at­tā­li­nā­sies. Sau­les ap­tum­sums dod no­ti­ku­miem im­pul­su, ko, ie­spē­jams, va­rēs sa­just per­so­nī­ga­jā dzī­vē vai­rā­ku ga­du ga­ru­mā. «Gais­mas pa­zu­ša­na» pa­da­ra šo pe­ri­odu ne­pa­re­dza­mu, iz­rai­sa ne­iz­lē­mī­bas iz­jū­tu. Ša­jā lai­kā spī­dek­ļi ir sa­vie­no­ju­šies, to ie­tek­mes ir sa­jau­ku­šās un jaun­ā cik­la po­ten­ces nav līdz ga­lam at­klā­ju­šās. Tā­pēc jā­būt uz­ma­nī­giem un ne­va­ja­dzē­tu uz­sākt jaun­us pro­jek­tus, lai cik per­spek­tī­vi tie arī šķis­tu. Ja iz­vē­le ir jū­su zi­ņā, tad vi­sus sva­rī­gos lē­mu­mus la­bāk at­likt ne­dē­ļu pēc ap­tum­su­ma.

At­šķi­rī­bā no Sau­les ap­tum­su­ma Mē­ness ap­tum­sums ir no­bei­gums kā­dam pos­mam mū­su dzī­vē. Spī­dek­ļi ir no­nā­ku­ši opo­zī­ci­jā - pār­ejot šo pun­ktu, Mē­ness uz­sāks at­pa­kaļ­ce­ļu pie Sau­les. Mē­ness ap­tum­sums ir mak­si­mā­las ap­gais­mī­bas, jau­tā­ju­mu un pro­blē­mu at­klā­ša­nas laiks. Tā ir krī­ze, ku­ras dēļ būs kā­das kar­di­nā­las iz­mai­ņas vai arī kaut kas tiks at­celts, ap­stāk­ļi mai­nī­sies. Tas ir laiks, kad priekš­plā­nā iz­vir­zās jau­tā­ju­mi par sav­star­pē­jām at­tie­cī­bām, ju­ri­dis­kiem strī­diem un kon­flik­tiem. Var at­klā­ties in­for­mā­ci­ja, kas il­gu lai­ka pos­mu bi­ju­si ap­slēp­ta. Tā iz­pla­tās zi­be­nī­gā āt­ru­mā un kļūst pie­eja­ma sa­bied­rī­bai. Viss ap­slēp­tais var nākt gais­mā. Ja jūs mek­lē­jat kā­du cil­vē­ku vai lie­tu, tad Mē­ness ap­tum­su­ma lai­kā ir lie­las ie­spē­jas to at­rast.

Ap­tum­su­ma lai­kā īs­te­no­jas ilg­lai­cī­gi pro­jek­ti un uz­de­vu­mi. Tas var sa­rū­pēt il­gi gai­dī­tu tik­ša­nos vai pie­likt pun­ktu un ap­tu­rēt il­gi brie­du­šu at­tie­cī­bu iz­juk­ša­nu. Ša­jā lai­kā var būt vai­rāk pub­lis­ku skan­dā­lu, lī­gu­mu lau­ša­na vai tie­ši pre­tē­ji. Kaut arī kon­flikts, no­skaid­ro­jot pu­šu po­zī­ci­jas, bie­ži vien at­ri­si­na pro­blē­mu, to­mēr jā­ie­gau­mē, ka ša­jā lai­kā emo­ci­onā­lā sprie­dze ir pā­rāk spē­cī­ga, tā­pēc iz­vai­rie­ties pie­ņemt spon­tā­nus lē­mu­mus. Tas, ko ša­jā pe­ri­odā no­ār­da, at­jau­no­jas ar grū­tī­bām.

Bet, kā tau­tā sa­ka: ne­pa­mē­ģi­nā­si - ne­uz­zi­nā­si. Tā­pēc ie­tei­kums ir vien­kāršs, pro­ti, va­ja­dzē­tu pie­vērst uz­ma­nī­bu tam, kā tie­ši jūs jū­ta­ties ap­tum­su­mu lai­kā.

Ap­tum­su­mi un no­ti­ku­mi pa­sau­lē

Au­to­ri­ta­tī­vā­kie spe­ci­ālis­ti mun­dā­nās (pa­sau­les) as­tro­lo­ģi­jas jo­mā uz­ska­ta, ka ap­tum­su­mi ra­da ļo­ti no­zī­mī­gu un in­tri­ģē­jo­šu ie­tek­mi uz no­ti­ku­miem pa­sau­lē un it īpa­ši uz pa­sau­les po­li­tis­ka­jiem lī­de­riem. Tiek uz­ska­tīts, ka ap­tum­su­ma ēna, pār­ejot pār­i kon­krē­tām te­ri­to­ri­jām, no­rā­da uz val­stīm, ku­ras sais­tīs ko­pī­gi vēs­tu­ris­kie pro­ce­si. Ap­tum­sums nav vie­na brī­ža fakts, bet gan at­skai­tes punkts, kas ie­slēdz kon­krē­tu vēs­tu­ris­ko prog­ram­mu. Ap­tum­sums fo­ku­sē vi­su pla­nē­tu ener­ģi­ju un tur sa­vā va­rā lie­lu lai­ka pos­mu un lie­las cil­vē­ku gru­pas.

Ame­ri­kā­ņu as­tro­logs Čārlzs Emer­sons uz­ska­tī­ja, ka ap­tum­su­ma re­dza­mais ceļš, kas ir pirms nā­ka­mā lī­de­ra pie­dzim­ša­nas, no­rā­da re­ģi­onu uz Ze­mes, kur vis­vai­rāk būs jū­ta­ma vi­ņa ie­tek­me. Pie­mē­ram, Kār­lis Markss nā­ca pa­sau­lē Sau­les ap­tum­su­ma lai­kā 1818. ga­da 5. mai­jā Vā­ci­jas pil­sē­tā Trī­rē. Ne­rau­go­ties uz Mar­ksa pār­lie­cī­bu, ka vi­ņa ide­jas būs ie­tek­mī­gas Vā­ci­jā un Fran­ci­jā, tā to­mēr ne­no­ti­ka - vi­ņa pie­dzim­ša­nas brī­ža ap­tum­su­ma re­dza­mais ceļš bi­ja no Trī­res cau­ri Krie­vi­jas im­pē­ri­jai līdz Kam­čat­kas pus­sa­lai, ie­zī­mē­jot ģeo­grā­fis­ko zo­nu, ku­rā Kār­ļa Mar­ksa ide­jas ie­gu­va prak­tis­ku iz­man­to­ju­mu.

Ma­ķe­do­ni­jas Alek­san­dra ap­tum­su­ma ceļš gā­ja pa Ēģip­ti, Me­zo­po­tā­mi­ju, Per­si­ju un bei­dzās In­di­jā, pre­cī­zi ie­zī­mē­jot ze­mes, ko vē­lāk viņš ie­ka­ro­ja. Kad Alek­sandrs Lie­lais sā­ka iet dzi­ļāk In­di­jas te­ri­to­ri­jā, iz­ejot no sa­va ap­tum­su­ma ro­be­žām, vi­ņa ar­mi­ja at­tei­cās tur­pi­nāt mi­li­tā­ro ope­rā­ci­ju.

Pra­vie­ša Mu­ha­me­da «ap­tum­su­ma lī­ni­ja» gā­ja no Zie­meļ­āf­ri­kas rie­tu­miem caur Me­ku un Me­dī­nu līdz Jaun­gvi­ne­jas rie­tu­mu pie­kras­tei, no­sa­kot ap­ga­ba­lus, ku­ros is­lā­mam ir īpa­ši lie­la ie­tek­me. Kad mu­sul­ma­ņu ka­ra­pul­ki cen­tās ie­ka­rot Eiro­pu, tos di­vas rei­zes ap­tu­rē­ja Vī­nē, vi­ņi pā­rāk tā­lu bi­ja no­vir­zī­ju­šies no ap­tum­su­ma cen­trā­lās lī­ni­jas.

Ap­tum­su­mi un dzim­ša­nas die­nas

Ru­nā­jot par ap­tum­su­miem, ne­drīkst ne­pie­mi­nēt vēl vie­nu sva­rī­gu te­ma­tu. Cil­vē­ki, ku­ri nā­ku­ši pa­sau­lē ap­tum­su­ma die­nā, ir ap­vel­tī­ti ar ne­pa­ras­tām spē­jām. Vi­ņi uz­ti­cas sev un maz ie­tek­mē­jas no ci­tu ide­jām un sprie­du­miem. Vi­ņi se­vī nes ap­tum­su­ma «da­bu», vi­ņiem pa­re­dzē­to prog­ram­mu.

Cil­vē­ki, kas dzi­mu­ši Sau­les ap­tum­su­ma lai­kā, bie­ži vien ir arī pa­mat­li­cē­ji jaun­iem no­vir­zie­niem zi­nāt­nē, māk­slā, fi­lo­zo­fi­jā. Lūk, da­ži pie­mē­ri:

- Re­nē De­karts (1596. ga­da 31. marts) - iz­cils fran­ču fi­lo­zofs, ma­te­mā­ti­ķis, fi­zi­ķis un fi­zio­logs; ana­lī­tis­kās ģeo­met­ri­jas pa­mat­li­cējs, ie­vie­sis dau­dzus al­geb­ris­kus ap­zī­mē­ju­mus, jaun­ei­ro­pas ra­ci­onā­lis­ma di­bi­nā­tājs un viens no ie­tek­mī­gā­ka­jiem Jaun­ā lai­ka me­ta­fi­zi­ķiem;

- Kār­lis Markss (1818. ga­da 5. maijs) - vā­cu do­mā­tājs, mar­ksis­ma pa­mat­li­cējs;

- Ivans Ku­ļi­bins (1753. ga­da 21. ap­rī­lis) - krie­vu me­hā­ni­ķis ama­tie­ris, dau­dzu un da­žā­du me­hā­nis­mu iz­gud­ro­tājs, piln­vei­do­jis op­tis­ko ie­rī­ču stik­lu slī­pē­ša­nu, ra­dī­jis «spo­guļ­luk­tu­ri» (star­me­ša pro­to­tips), se­ma­fo­ra te­le­grā­fu un daudz ko ci­tu;

- Kon­stan­tīns Ci­ol­kov­skis (1857. ga­da 17. sep­tem­bris) - krie­vu zi­nāt­nieks un iz­gud­ro­tājs, mūs­die­nu kos­mo­nau­ti­kas pa­mat­li­cējs;

- Ni­ko­lajs Rē­rihs (1874. ga­da 9. ok­tob­ris) - krie­vu glez­no­tājs, ce­ļo­tājs, rakst­nieks, fi­lo­zofs, mis­ti­ķis, cil­vēks le­ģen­da, ar ku­ra vār­du sais­tī­ta Rē­ri­ha kus­tī­ba;

- Ser­gejs Eizen­šteins (1898. ga­da 22. jan­vā­ris) - ki­no­re­ži­sors, ki­no te­orē­ti­ķis, pe­da­gogs, stā­vē­jis pie pa­dom­ju ki­ne­ma­to­grā­fi­jas šū­pu­ļa un cē­lis to līdz māk­slas lī­me­nim.

Gads, ku­rā cil­vē­ka dzim­ša­nas die­na ie­krīt ap­tum­su­ma lai­kā, at­nes sva­rī­gas iz­mai­ņas dzī­vē. Se­viš­ķi spil­gti tas iz­pau­žas po­li­ti­ķu un sa­bied­ris­ki ak­tī­vu cil­vē­ku lik­te­ņos. Ap­tum­sums se­vī nes kon­krē­tu lā­di­ņu, kas sais­tīts ar da­žā­diem sa­bied­ris­kiem un vēs­tu­ris­kiem pro­ce­siem, bet po­li­ti­ķi un sa­bied­ris­kie dar­bi­nie­ki ir šo pro­ce­su da­līb­nie­ki un vir­zī­tā­ji. Vi­ņu lik­te­nis, kri­tie­ni un kā­pu­mi cie­ši sais­tī­ti ar so­ci­ālo vai vēs­tu­ris­ko no­tei­ku­mu at­tīs­tī­bu, kul­mi­nā­ci­ju un no­bei­gu­mu.

Pie­mē­ram, Ha­ri­ju Tru­me­nu ie­vē­lē­ja par ASV pre­zi­den­tu, ne­rau­go­ties uz vi­sām ne­lab­vē­lī­ga­jām pro­gno­zēm, ga­dā, kad vi­ņa dzim­ša­nas die­na (1948. ga­da 9. maijs) ie­kri­ta ap­tum­su­ma lai­kā. Krie­vu žur­nā­lis­tu Vla­dis­la­vu Lis­tje­vu no­ga­li­nā­ja ga­dā, kad ne­il­gi pirms vi­ņa dzim­ša­nas die­nas bi­ja Sau­les ap­tum­sums (1995. ga­da 29. ap­rī­lis).

In­te­re­san­ti, ka īsi pirms 1999. ga­da 11. augus­ta ap­tum­su­ma Krie­vi­jā pie va­ras nā­ca jaun­ais prem­jer­mi­nistrs Vla­di­mirs Pu­tins. Vē­lāk viņš iz­tei­cās, ka «sa­snie­dzis to, par ko nav pat sap­ņo­jis».

Lī­de­ri, kas no­kļūst po­li­tis­ka­jā ze­nī­tā ap­tum­su­ma lai­kā, bie­ži kļūst par sva­rī­gām per­so­nī­bām valsts vēs­tu­rē, ta­ču tas jau ir cits te­mats un cits stāsts.

As­tro­lo­ģis­kā sta­tis­ti­ka lie­ci­na, ka ap­tum­sums, kas no­tiek dzim­ša­nas die­nā, vien­lī­dzī­gās da­ļās ra­da gan ne­ga­tī­vus, gan po­zi­tī­vus no­ti­ku­mus: pār­cel­ša­nās, šķir­ša­nās, iz­mai­ņas ģi­me­nē, pro­fe­si­onā­lā jo­mā utt.

Mā­cī­bas par ap­tum­su­miem un to ie­tek­mi uz cil­vē­ka dzī­vi un cil­vē­ci ko­pu­mā jo­pro­jām ir as­tro­lo­ģis­ko pē­tī­ju­mu ob­jekts.

(Iz­man­to­ti ma­te­ri­āli no as­tro­lo­ģes Je­ļe­nas Zi­mo­ve­cas pub­li­kā­ci­jām un fo­mal­gaut.com)

Tu­vo­jo­ties ap­tum­su­mam...

Lai­kus va­ja­dzē­tu pa­do­māt, kā­di ir jū­su dzī­ves un šā brī­ža sva­rī­gā­kie uz­de­vu­mi, un iz­lemt, ko vē­la­ties īs­te­not tu­vā­ka­jā lai­kā. (Val­da uz­skats, ka Sau­les ap­tum­sums ie­liek cik­lu uz tik mē­ne­šiem, cik mi­nū­tes tas ilgst. Sa­vu­kārt Mē­ness ap­tum­sums uz tik ne­dē­ļām, cik mi­nū­tes ilgst Mē­ness ap­tum­sums.)

Pirms ap­tum­su­ma vei­ciet or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­nu. La­ba paš­sa­jū­ta un ķer­me­ņa vieg­lums no­rā­dīs uz to, ka esat ga­ta­vi kos­mis­ko vib­rā­ci­ju uz­tver­ša­nai. Ie­tei­cams arī ie­iet van­nā vai du­šā. Ap­ģēr­bam jā­būt no da­bī­gām šķied­rām, vieg­lam un brī­vam, lai tas ne­trau­cē­tu at­slā­bi­nā­ties un no­vir­zīt do­mu plūs­mu va­ja­dzī­ga­jā vir­zie­nā.

Pirms ap­tum­su­ma re­zu­mē­jiet ie­priek­šē­jo cik­lu re­zul­tā­tus, at­zī­mē­jiet, kas ša­jā lai­kā ir pa­veikts, kā­di mēr­ķi sa­snieg­ti un kas nav pa­da­rīts līdz ga­lam; iz­vēr­tē­jiet mēr­ķus un lī­dzek­ļus, ie­zī­mē­jiet jaun­ajam cik­lam jaun­us ori­en­tie­rus.

Ap­tum­su­ma lai­kā esiet vie­nat­nē, me­di­tē­jiet un iz­tē­lo­jie­ties sa­vu dar­bī­bu vē­la­mā re­zul­tā­ta tē­lu. Pir­ma­jās ap­tum­su­ma mi­nū­tēs vei­ciet da­žas dar­bī­bas sa­ska­ņā ar jū­su iz­strā­dā­to plā­nu.

P.S. Pa­lū­ko­jo­ties vēs­tu­rē, var at­rast zi­ņas, ka Ņū­tons, Ga­li­lejs, Spi­no­za šā­dus pe­ri­odus uz­ska­tī­ja par se­viš­ķi pro­duk­tī­viem un iz­man­to­ja sa­vu sva­rī­go lie­tu uz­sāk­ša­nai.

*

Džjo­tišs jeb vē­dis­kā (In­di­jas) as­tro­lo­ģi­ja un vē­du tra­dī­ci­jas ap­tum­su­mu lai­kā mu­di­na ie­vē­rot šā­dus no­sa­cī­ju­mus:

- ne­ska­tī­ties uz ap­tum­su­mu;

- ne­iet lau­kā no tel­pām (ne­do­ties brau­cie­nā vai ce­ļo­ju­mā);

- ne­ēst trīs stun­das pirms un pēc ap­tum­su­ma;

- ne­braukt ar au­to­ma­šī­nu vai da­rīt to ļo­ti uz­ma­nī­gi;

- iz­vai­rī­ties no fi­nan­šu ope­rā­ci­jām;

- ne­uz­tu­rē­ties sa­bied­ris­kās vie­tās;

- ie­tei­cams me­di­tēt vai no­dar­bo­ties ar ci­tām ga­rī­gām lie­tām (vai arī vien­kār­ši at­pūs­ties);

- ie­tei­cams at­mest kai­tī­gus ie­ra­du­mus - or­ga­nisms ātr­āk adap­tē­jas.

*

Ap­tum­su­mu as­tro­no­mis­kie skaid­ro­ju­mi

  • Sau­les un Mē­ness ap­tum­su­mi no­tiek lai­kā, kad Ze­me, Sau­le un Mē­ness at­ro­das uz vie­nas ass. Sau­les ap­tum­sums at­bilst jaun­am mē­ne­sim, kad Mē­ness de­be­sīs nav re­dzams un kad tas ar se­vi aiz­sedz Sau­li.
  • Mē­ness ap­tum­sums no­tiek piln­mē­ness lai­kā, kad Ze­mes ēna aiz­klāj Mē­ne­si.
  • Ap­tum­su­mus var ie­da­līt re­dza­ma­jos vai ne­re­dza­ma­jos (no kā­da no Ze­mes pun­ktiem) un pil­na­jos vai da­ļē­jos - at­ka­rī­bā no tā, vai Sau­les disks Sau­les ap­tum­su­ma un Mē­ness disks Mē­ness ap­tum­su­ma lai­kā ir aiz­segts pil­nī­bā vai ti­kai da­ļē­ji.
  • 2019. gadā gredzenveida Saules aptumsums būs 26. decembrī. Maksimums plkst. 8.18, taču Latvijā tas nebūs redzams.
  • Sau­les ap­tum­su­mu drīkst vē­rot, iz­man­to­jot spe­ci­ālas bril­les, kvē­pi­nā­tus stik­lus un ci­tus tam pie­mē­ro­tus priekš­me­tus. Ne­kā­dā ga­dī­ju­mā ne­drīkst ska­tī­ties uz Sau­li ar bi­nok­li. Sau­les sta­ri acs tīk­le­ni var sa­bo­jāt da­žu se­kun­žu lai­kā.

Horoskopi

Zaļās koka čūskas gads būs pilns ar pārmaiņām un pārsteigumiem, kas ietekmēs mūsu dzīvi. Pēc astrologu un tarologu domām, mūs sagaida personīgās pārvērtības, un tiem, kas nebaidās pamest komforta zonu, liktenis var sagādāt negaidītas dāvanas.

Svarīgākais