SARUNA: 900 sekunžu erudītais improvizators
Pagājis mazliet vairāk par mēnesi, kopš LNT rīta programmas 900 sekundes komandai pievienojies jauns spēlētājs – Mārtiņš Daugulis. Ārpolitikas pētnieks, konferenču moderators, improvizācijas teātru aizrautīgs piekritējs, mācībspēks – ja īsumā, ļoti daudzšķautņaina personība.
Ar nopietnību nenopietnībā
Ierasts dzirdēt stāstus, ka televīzijā vai radio nokļūts nejauši – Mārtiņa Dauguļa gadījumā tā nevarētu teikt. «Acīmredzot mani uz 900 sekundēm aizveda tas, ko esmu darījis iepriekš, bet iepriekš esmu darbojies diezgan paralēlās vidēs: improvizācijas teātros, kas ir novedis pie dažādu izklaides pasākumu vadīšanas, un akadēmiski nopietnajā dzīvē, kas ir novedusi pie Rīgas Stradiņa universitātes un lektora darba tur. Kaut kur [LNT Ziņu dienesta vadītāja] Inese Kārkliņa mani pamanīja un uzrunāja nākt jaunajā sezonā pievienoties LNT komandai un ieviest tajā ārpolitisko elpu, jo šī joma vienmēr bijusi mana specifika,» atminas Mārtiņš. Kā ir strādāt kopā ar mūžīgo smējēju Kristīni Garklāvu? «Vai! Ļoti labi!» Mārtiņš atplaukst platā smaidā. «Ir garantēts gaišs rīts! Kristīnes šarms ir tajā, ka viņai tas ir pilnīgi dabīgi. Varbūt cilvēkiem liekas – jā, droši vien tikai televīzijā viņa ir šāda, bet dzīvē varbūt ir drūma. Nē, viņa visu laiku ir tāda! Atšķirībā no teātra televīzijā mēs tomēr esam patiesi: pusseptiņos no rīta kaut ko tēlot nav vajadzības. Ja esi patiess, tad arī vislabāk sanāk.»
Šī gan nav pirmā Mārtiņa pieredze televīzijā – viņš divus gadus vadījis LTV šovu Ciemiņš virtuvē. «Toreiz mani uzrunāja [producente] Ilze Ūdre, kas mani bija redzējusi vai nu kāda pasākuma moderēšanā, vai improvizācijas teātrī – es to joprojām nezinu. Viņai šķita interesants šāds formāts – daudzmaz intelektuāls un jautrs džeks sakabē ar profesionālu pavāru iet uz slavenu cilvēku mājām un gatavo ēst tikai no tā, kas tajā brīdī ir šī cilvēka ledusskapī. Kamēr es šo cilvēku intervēju, pavārs Raimonds Zommers gatavo. Tas man bija pirmais tilts uz to smeķi un garšu, cik patiesībā superīga ir žurnālista profesija! Tev ir ekskluzīva iespēja tikt klāt cilvēkiem, pie kuriem, ja tu nebūtu tas, kas esi, netiktu nekad, nemūžam, tas būtu nereāli! Bet šeit ļoti koncentrētā esences formā tev ir divu stundu ilgs ieraksts, piemēram, ar režisoru Mihailu Gruzdovu. Tas nav vienkārši saskrieties uz ielas, apvaicāties, kā kuram iet, un pēc tam doties katram savā virzienā – ir divas stundas laika runāt par dziļām un dvēseliskām lietām.»
Dažādo prasmju meistars
Mārtiņš Daugulis ir Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes lektors, taču tajā pašā laikā arī pieredzējis improvizācijas teātru dalībnieks. Šķiet, ka tie ir divi grāvji – tik attālas liekas šīs sfēras. «Nav tā, ka esmu no viena grāvja otrā, drīzāk abos vienlaicīgi un paralēli, vilkmes uz abām pusēm ir vienādas. Es ilgi diezgan konsekventi nodalīju, ka, lūk, ir darbs Eiropas Parlamentā, nopietnā sadaļa, bet te ir improvizācijas teātris. Pilnīgi loģiski tas salikās kopā universitātē, kur pirmie kursi, ko sāku pasniegt, bija runas māksla un retorika. Mana akadēmiskā izglītība ir starptautiskās attiecības, bet pašreizējā programma, ko es vadu, politika un politiskā komunikācija, jau ir manis paša veidota un dizainēta.»
Darbību improvizācijas teātru jomā Mārtiņš sāka Hamletā pie Rolanda Zagorska – trešdienas vakaros tur bija brīvā skatuve, kur viņš uzstājies. «Pēc tam piedalījos Rīgas Improvizācijas teātra pirmsākumos, kādu laiku spēlēju arī Pēdējā pirmizrādē – kopā ar Jāni Skuteli, Vari Klausītāju un citām impozantām personībām. Vēlāk divus gadus aizrāvos ar krievu humora pētīšanu – bijām nodibinājuši Krievu improvizācijas teātri Start, apmeklētības ziņā ļoti labi gāja. Taču tas ātri beidzās. Improvizācijas teātra būtība slēpjas unikalitātē, tā saturs nekad neatkārtojas. Bet to bija ļoti grūti iestāstīt krievu publikai – viņi atnāca uz vienu izrādi un izsmējās līki, taču otrreiz vairs nenāca, jo viņiem šķita, ka šo izrādi jau ir redzējuši. Protams, ka varēja likt citādāku izrādes nosaukumu vai vienkārši tās numurēt, bet toreiz mēs to nesapratām. Šobrīd testa režīmā ir angļu improvizācijas teātris – tas nav piesaistīts nevienai telpai. Esam pāris reizes savām kompānijām paspēlējuši, taču šis projekts vēl nav uzlikts uz tik kārtīgām sliedēm, lai riktīgi mauktu, un jāatzīst, ka šajā sezonā tas laika un spēka trūkuma dēļ droši vien arī neizdosies.» Mārtiņš saka, ka viņa «angļu valoda ir ļoti fluenta, gandrīz uz robežas ar latviešu valodas prasmēm, līdz ar to vadīt pasākumus vai spēlēt improvizācijas teātrī latviski vai angliski es vairs neredzu atšķirību». Bauda esot strādāt ar ārzemniekiem korporatīvajos pasākumos. «Viņi ir ļoti atvērti tiem, kas viņus smīdina. Arī latvietis ļoti labi smejas, taču vienmēr ir tas mazais posmiņš, kad viņš apsēžas un – nu, ko tad tu man te atnāci rādīt?! Aiziet pirmās desmit minūtes, viss ir forši, viņš tāpat ir tavs, bet ārzemniekiem ir uzreiz – o, mēs atnācām, un ir labi!»
Lai gan Mārtiņš bijis vakara vadītājs visdažādākā līmeņa izklaides pasākumiem, no banku korporatīvajām ballēm līdz pat Golden Hammer apbalvošanas ceremonijai, pavisam cita personības šķautne ir dažādu nopietnu konferenču vadīšana. «Piemēram, vakar es moderēju konferenci Valsts policijas koledžā par moderno tehnoloģiju lomu kriminālizmeklēšanā, pēc trīs nedēļām būs Būvniecības kontroles biroja organizēts pasākums utt. Jā, šajās tēmās ir jābūt ļoti zinošam – reizēm sagatavošanās posms konferencei ir daudz mokošāks nekā tās vadīšana. Piemēram, nupat bija Latvijas dzelzceļa globālās tranportkustības konference – ir jāsēž un tai jāgatavojas, jo var gadīties situācija, kad no zāles nav jautājumu, bet ir 20 minūtes, kurās nepieciešama diskusija. Man paraugstunda bija pirms pusotra gada, kad Patērētāju tiesību aizsardzības centra rīkotajā konferencē par būvniecības harmonizāciju un tās drošību dienas kopsavilkums 20 minūšu garumā bija jāizsaka man – tas nozīmē, jāveic nopietna analīze visu šīs nozares speciālistu priekšā. Moderatoram ir jābūt pat vairāk sagatavotam nekā runātājiem, jo ir nepieciešamas vispusīgas zināšanas. Ja neesi veicis mājasdarbu, konferences vadīšana līdzinās balansēšanai uz ļoti plāna ledus, jo, protams, var būt arī tā, ka visi runā ilgāk par atvēlēto laiku, tas beidzas un viss, ejam kafijas pauzē, skaisti! Bet var gadīties, ka visi ir precīzi, kāds vēl neatbrauc, un paliek laiks pāri, tad tev ir jārunā. Un jārunā par tēmu. Ir vienmēr jābūt gatavam to darīt.»
Skolo prokurorus un tiesnešus
Pasniedzot runas mākslu Rīgas Stradiņa universitātē, Mārtiņš konsultējis arī uzņēmējus un politiķus, taču, kopš viņš atstājis Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa palīga amatu (tajā viņš sabija piecus gadus), ar politiķiem vairs nav nācies sadarboties. «Man ir gods un prieks apmācīt, piemēram, prokurorus un jaunos tiesnešus – mums ir brīnišķīga sadarbība ar improvizatoru Mārci Viļumu, kurš strādā arī prokuratūrā. Labu runu, skatuvisko brīvību un spējas argumentēt, kas jāņem vērā uzstājoties, kā arī argumentētu runu tiesas sēdēm izstrādi – to māca jau universitātē. Bet kā uzvesties brīvi, kā gūt pārliecību, kā noņemt kompleksus un bailes, pārvaldīt telpu un būt tiesas zālē kā galvenajam – to mēs mācām pirmo reizi. Latvijas Tiesnešu mācību centrs uzķēra mūsu domu, mēs veidojām šo programmu tieši tāpēc, lai tiesneši un prokurori spētu stāties pretī advokātiem, kuriem aktīva komunikācija ir maizes darbs, viņi zina, cik nozīmīgas ir spējas pārvaldīt runas instrumentus. Diemžēl mūsu tiesu sistēmā dominē viedoklis, ja ir pareizi uzrakstīts un komats ielikts pareizā vietā, tad viss ir kārtībā.»
Mārtiņš norāda, ka ir ļoti neliels procents sabiedrības, kam nav bail uzstāties – aktieri, žurnālisti, politiķi –, bet pārējiem tas rada sajūtas, kas līdzinās vilciena avārijas bremzēšanas gadījumā. Līdz ar to ir noderīgi zināt, kas šādos gadījumos notiek ar organismu. «Saskarsmi mēs varam mācīties visi un neierobežoti ilgi. Kaut arī es strādāju universitātē un visas šīs lietas mācu, pirms darba televīzijā man bija pusotra vai divu mēnešu ilga intensīva apmācības programma pie dažādiem speciālistiem, sākot ar Ainu Matīsu, kas man mācīja, kā pareizi turēt runas melodiju, beidzot ar Zani Daudziņu, kas mācīja iekšējo pārliecību kameras priekšā un kā novērst visus tos nervu tikus, kas tev lien ārā, esot tiešraidē. Lai cik tu būtu labs kādā konkrētā lietā, mācībām nav ierobežojumu – vari apgūt vēl un vēl, un vēl! Mēs varētu paņemt visu valsts profesiju klasifikatoru, sākot ar mediķiem līdz pat Rimi pārdevējām, un visiem šādas apmācības saskarsmē nāktu par labu.»
Mārtiņš Daugulis
• Dzimis 1984. gada 17. augustā Rīgā;
• Izglītība: Rīgas 41. vidusskola, Rīgas Stradiņa universitāte, bakalaura un maģistra studijas starptautiskajās attiecībās, doktorantūra politoloģijā, diplomēts zinātņu kandidāts, strādā pie disertācijas par Ķīnas Tautas Republikas komunikatīvo praksi;
• Improvizācijas aktieris (no 2003. gada), vairāku improvizācijas teātru līdzdibinātājs, pasākumu vadītājs, konferenču moderators, nevalstiskās organizācijas dibinātājs izglītības nozarē, programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs Rīgas Stradiņa universitātē;
• Bijušais Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa padomnieks (no 2009. līdz 2014. gadam);
• LNT rīta programmas 900 sekundes vadītājs;
• Ģimenes stāvoklis: precējies, sieva Laura;
• Hobijs: ceļošana.