VAKARA ZIŅAS: Labākie kalnu slēpošanas kūrorti Eiropā

© Scanpix

Kā skan leģendārā Vladimira Visocka dziesmā – «par kalniem labāki var būt tikai kalni»! »Vakara Ziņas« izvēlējās desmit labākās vietas Eiropā, kur baudīt sniegoto ziemu. Ja slēpošana vai snovbords jums ir sinonīmi vārdam «ziema», bet traukšanās pa nogāzēm sniedz patīkamas sajūtas, kā arī nav mazsvarīga apkārtējās dabas un kultūrvides baudīšana, tad redakcijas sastādītais oriģinālo ziemas kūrortu saraksts ir domāts tieši jums!

Lezarka, Francija

Lezarka («Les Arcs») tiek uzskatīts par Eiropas snovbordistu centru Savojā Francijā. Alpu kūrorts pie paša Monblāna ir reģions, kas veido vienu no lielākajām slēpošanas teritorijām pasaulē. Lezarka sastāv no četriem rajoniem - slēpošanas ciematiem: «Arka - 1600», «Arka - 1800», «Arka - 2000» un visjaunāko no tiem «Arka - 1950». Absolūti universālais kūrorts ir piemērots slēpotājiem, snovbordistiem, profesionāliem sportistiem un iesācējiem. Šeit radīti ideāli apstākļi gan ģimenēm ar bērniem, gan jautriem jauniešu bariņiem, kuri gatavi izklaidēties līdz rītausmai. Lieliskā daba un ciemata ballīšu atmosfēra liek daudziem slēpotājiem šeit atgriezties katru gadu no jauna. Kūrorts piedāvā neierobežotas ārpus trases slēpošanas iespējas. Tāpat te ir izveidoti divi augstākās klases snovošanas parki, 13 skolu, kurās apmāca braukšanu ar sniega dēli, kā arī pieejama bagātīga izklaides dzīve -kinoteātri, bāri, restorāni un nakts diskotēkas.

*

Išgla, Austrija

Išgla («Ischgl») ir visjautrākais slēpošanas kūrorts

Austrijā, jo pēcslēpošanas ballītes un enerģiskā naktsdzīve nelielo Tiroles ciematiņu ar karnevāla atmosfēru padarījušas par vienu no atpazīstamākajiem slēpošanas kūrortiem pasaulē. Īpaši piemērots jauniešiem. Šeit radīti vislieliskākie priekšnoteikumi snovbordistiem, jo kūrorts iekļauts Eiropas labāko snovborda vietu četriniekā. Gigantiskajā snovparkā «Robežu paradīze» ir izkārtota 30 šķēršļu trase un caurule, pieejamas 180 kilometru garas trases (45 kilometri no tiem - distanču slēpošanai), 4,3 kilometrus garā ragavu trase un 42 pacēlāji. Kalna galā esošajā restorānā, kas patiesi ir iespaidīgs, sniegt koncertus ierodas tādas zvaigznes kā Eltons Džons, bet pašu kūrortu apmeklē ne mazāk ievērojamas slavenības.

*

Sēlena, Zviedrija

Slēpošanas centru Sēlena («Sälen») Zviedrijā nevar nosaukt par lielāko valstī vai Skandināvijā. Taču beidzamajos gados tieši šis centrs ir iemantojis vislielāko popularitāti ziemas sporta veidu baudītāju vidū. Sēlenas kompleksā ietilpst četri kalnu slēpošanas ciematiņi: Tandadalēna, Lindvālena, Hogfjoleta un Hundfjoleta. Pēdējo trīs ciematiņu trases lēzeno nogāžu dēļ der snovbordistiem un slēpotājiem - jauniesācējiem. Savukārt Tandadalēnas trases tiek uzskatītas par visgrūtākajām, jo tieši šeit atrodas viens no sarežģītākajiem slēpošanas maršrutiem Skandināvijā ar nosaukumu «Siena». No slēpošanas brīvajā laikā Sēlenā var nodarboties ar zemledus makšķerēšanu, doties izbraucienos ar sniega motocikliem vai suņu pajūgiem, kā arī izbaudīt stilīgo izklaidi - ledus kartingu.

*

Kortīna d’Ampeco, Itālija

Kortīna d’Ampeco («Cortina d’Ampezzo») ir viens no skaistākajiem un romantiskākajiem Itālijas slēpošanas kūrortiem Dolomītu Alpos. Ap mājīgo pilsētu, kas atrodas vien pāris stundu brauciena attālumā no Austrijas pilsētas Insbrukas, slejas skaistas klintis. Bet slēpotāju paradīze ir ar interesantu vēsturi, piemēram, 1956. gadā tā bija ziemas olimpisko spēļu mājvieta. Slēpošanas kūrorts var lepoties ar 115 kilometru garām trasēm, kas galvenokārt piemērotas pieredzējušiem slēpotājiem, jo te ir daudz melno trašu. Kūrorts iekļauts kopējā Dolomītu Alpu slēpošanas kūrortu sistēmā. Senatnīgajā itāļu slēpošanas pilsētiņā var apmeklēt daudzus greznus restorānus un veikaliņus, tāpēc šī vieta vilina tūristus, kas šeit ierodas pat ne slēpot, bet baudīt krāšņo dabu. Slēpotāju un ziemas sporta veidu baudītāju loks šodien lielākoties sastāv no vietējiem un apkārtnes pilsētu un reģionu iedzīvotājiem, kam patīk klasiski slēpošanas kūrorti.

*

Hemsedāle, Norvēģija

Viens no augstkalnu kūrortiem Skandināvijā, kuru bieži salīdzina ar Ziemeļeiropas Alpiem tā daudzo kalnu virsotņu dēļ, kas atrodas netālu cita no citas. Ģeogrāfiski tā ir neliela komūna Norvēģijas rietumos, kas atrodas 220 kilometru no Norvēģijas galvaspilsētas Oslo, kur daži tūkstoši vietējo iedzīvotāju ziemas periodā parasti pazūd slēpošanas tūristu, tramplīnlēcēju un snovborda fanu vidū. Tieši Hemsedālē atrodas vislielākā slēpošanas zona bērniem ar vienkāršiem pauguriem un nogāzēm ar nosaukumu «Lynxland», tāpēc tiek uzskatīta par vienu no labākajām atpūtas vietām Skandināvijā kopā ar bērniem. Šeit notiek arī daži no Pasaules kausa posmiem kalnu slēpošanā. Kopumā Hemsedālē ir 20 pacēlāju un 49 trases ar kopējo garumu 43 kilometri. Visgarākais nobrauciens ir seši kilometri. Tāpat šeit ir izveidoti divi snovborda parki, kur savu prasmi var rādīt gan iesācēji, gan arī profesionāli snovbordisti.

*

Mairhofena, Austrija

Neparastā trašu daudzveidība Mairhofenu («Mayrhofen») padara par vienu no pievilcīgākajiem slēpošanas kūrortiem pasaulē. Mairhofena atrodas Tiroles apgabala Cillertāles ielejas centrā un jau sen iekarojusi pasaules slavu kā Alpu sporta un kultūras centrs ar neierobežotām iespējām, jo virsotnēs sniegs ir pat vasarā. Sevišķi veiksmīgas šeit ir trases profesionāliem sportistiem, bet ir arī lieliskas trases iesācējiem. Šis sporta kūrortcentrs orientējas tikai uz kalnu slēpošanas faniem, jo kūrortā savienojas četras šauras ielejas, no kurām visatpazīstamākā ir Tuksertāles ieleja ar savu slaveno Hintertuksas ledāju un interesantām ledus trasēm. No vienas ielejas uz otru var nokļūt arī ar senatnīgu šaursliežu dzelzceļa lokomotīvi. Mairhofena ir ideāla vieta, lai iemācītos slēpot vai braukt ar sniega dēli. Šeit ir piecas kalnu slēpošanas skolas ar vairāk nekā 100 instruktoriem. Mairhofena ir arī pazīstama kā viens no pirmajiem ģimenes kūrortiem, kas ievēro tradīcijas.

*

SoldeuEltartera, Andora

Andora ir lieliska valsts, uz kuru doties slēpošanas entuziastiem. Ja ziemā priekus jau ir bijusi iespēja pabaudīt Alpos, Tatros vai Karpatos, tad pienācis īstais laiks Pireneju kalniem. Netālu no Francijas robežas un aptuveni 30 minūšu braucienā no Andoras galvaspilsētas atrodas viens no pievilcīgākajiem un apmeklētākajiem valsts kūrortiem - Soldeu («Soldeu»). To 1964. gadā izveidoja trīs andoriešu ģimenes, kas nolēma uzbūvēt lielu ziemas izklaižu kompleksu, un 40 gadu laikā šis kūrorts ir audzis un attīstījies. Šobrīd Soldeu ir ierīkotas 35 trases: sešas zaļās, 14 zilo, astoņas sarkanās un septiņas melnās ledainās kalnu nogāzes. Vairums no trasēm ir ierīkotas mežu masīvos, plašajās kalnu nogāzēs, un tās apbur ar pasakainu ainavu. Tiek uzskatīts, ka zilo un sarkano trašu daudzveidība ir tik krāšņa, ka pat nedēļas laikā nav iespējams izzināt katru pagriezienu vai līkumu. Šeit 2012. gadā norisinājās arī Pasaules kauss kalnu slēpošanā sievietēm. Eltarteras slēpošanas centrs atrodas tikai triju kilometru attālumā no Soldeu kūrorta, un dažas kalnu slēpošanas nogāzes un trases saplūst vienā lielā plašumā. Šis kūrorts ir visdzīvākā un trokšņainākā vieta ielejā, jo to iecienījuši ekstremālo izklaižu cienītāji. Viņi dodas uz Eltarteras sniega parku, kas ir viena no populārākajām brīvā stila slēpošanas vietām Pirenejos. Palikt bez sniega ziemā kūrorts pat teorētiski nevar, jo tā trasēs darbojas 420 sniega pūtēju.

*

Kicbīle, Austrija

Senā viduslaiku pilsētiņa Kicbīle (Kitzbühel) atrodas 100 kilometru no Insbrukas un ir viens no senākajiem slēpošanas kūrortiem Austrijā, Tirolē. Ar saviem 54 pacēlājiem un liftiem, 79 kilometrus garām slēpošanas trasēm un 39 kilometrus garām slēpošanas takām kūrorts tiek uzskatīts par vienu no respektablākajiem Austrijā un pasaulē. Tas ir sevišķi pielāgots slēpotājiem, taču te atradīsies izklaides iespējas arī sniega dēļa mīļotājiem, jo te izveidots arī snovparks, kuram ir intriģējošs nosaukums «Paradīzes dārzs», un borderkrosa trase, kas neļaus skumt pat asu izjūtu cienītājiem. Turklāt Kicbīles slēpošanas kūrortā slēpošanas prasmes apmeklētājiem māca Austrijas nacionālās slēpošanas komandas zvaigznes. Kūrortā ir apvienoti 56 romantiski slēpošanas namiņi un viesnīcas tipa mājiņas, lai ziemas priekus šajā greznajā ziemas sporta valstībā varētu izbaudīt ilgāku laiku. Tāpat ielejas sniega takās slēpošanu bērni un iesācēji var baudīt bez maksas.

*

Hafjela, Norvēģija

Hafjelas («Hafjell») slēpošanas centrs atrodas tikai 15 kilometru attālumā no Lillehammeres. Šī vieta pasaulei kļuva zināma pēc 1994. gada olimpiskajām Lillehammeres spēlēm, kad te uzņēma slēpošanas sacensības. Kopš tā laika Hafjela kļuvusi par vienu no labākajiem ziemas kūrortiem Skandināvijā, kas lepojas ar 40, 5 kilometrus garām trasēm, kuras augstākajos punktos ir ļoti lēzenas un plūdenas. Pārlieku sarežģīti slēpot nav iespējams arī zemākajās kalnu nogāzēs, tāpēc šis kūrorts kā radīts neprofesionāliem entuziastiem. Kopumā šeit ir 24 perfektas trases, kas gaida ikvienu ātruma atkarīgo, kamēr snovborda parks ar saviem tramplīniem, rampām un caurulēm vilina ikvienu sniega dēļa cienītāju.

*

Gudauri, Gruzija

Gudauri atrodas Lielā Kaukāza kalnu grēdā, Kazbegi apgabalā, 120 kilometru attālumā no valsts galvaspilsētas Tbilisi. Tas ir jauns un plaukstošs slēpošanas kūrorts. Gudauri ir augstākais kalnu kūrorts Gruzijā - tas atrodas 2200 metru virs jūras līmeņa. Gandrīz visu diennakti pacēlāji slēpotājus nogādā uz divu kalnu virsotnēm - Kubedi (3006 metri) un Sadzele (3307 metri). Šajā kūrortā slēpošanas trases stiepjas 57 kilometru garumā un atbilst visiem pasaules līmeņa standartiem. Pateicoties kalnu kūrorta atrašanās vietai, ik ziemu te ir daudz un kvalitatīva sniega, kura biezums sasniedz pat trīs metrus. Pateicoties dienvidu nogāzēm, trases ir vienmēr saules apspīdētas. Kūrortā pieejamas dažāda augstuma slaloma trases, tradicionālā kalnu slēpošana, snovošana, bet tiem, kas dod priekšroku ekstrēmiem piedzīvojumiem, tiek sniegta iespēja nobraukt no kalna pa īpašu trasi ar šķēršļiem. Tāpat ir iespējama slēpošana vai snovošana pa neskartām nogāzēm, kur jūs nogādā helikopters, no kurienes paveras elpu aizraujoši skati uz Kaukāza kalniem.



Izklaide

Latvju tumšā hārdkora apvienība “Nekad” aptuveni pirms mēneša laida klajā savu trešo studijas albumu, piedāvājot klausītājiem sešas jaunas dziesmas, “kas runā par cilvēka iekšējo cīņu ar sevi un pārdzīvojumus”, bet tas savukārt liek parunāt par pašu albumu.