VAKARA ZIŅAS: Kāpēc Cukerbergam nepatīk filma par "Facebook" rašanos?

© Scanpix

Pasaulē varenākais sociālais tīkls «Facebook» 4. februārī nosvinēja savu 13. pastāvēšanas gadadienu. Šodien «Facebook» ir uzņēmums, kurā visā pasaulē strādā 17 000 algotu darbinieku, bet tā vērtība ir 65 miljardi ASV dolāru.

Aktīvo lietotāju skaits gada sākumā sociālajā tīklā sasniedza 1,8 miljardus cilvēku mēnesī. Neraugoties uz sava radītā projekta sensacionālajiem panākumiem, viens no jaunākajiem miljardieriem pasaulē - Marks Cukerbergs - vēl joprojām nevar samierināties ar viņa attēlojumu slavenajā 2010. gada Holivudas filmā «The Social Network» («Sociālais tīkls»), un viņam to ir ļoti sāpīgi skatīties. Kādu tad patiesību un cilvēcisko attiecību drāmu par «Facebook» rašanos atklāja kino ekspertu un skatītāju atzītās, kā arī kino balvām godalgotās filmas veidotāji?

Kā būvējās «Facebook»?

Filmā «Sociālais tīkls» ir parādīts kādas miljards dolāru vērtas idejas veiksmes stāsts, kurā netrūkst tādu kaislību kā sekss, nauda, vara, ģenialitāte un nodevība. Biogrāfiskās drāmas, kas uz kinoekrāniem nonāca 2010. gadā, pamatā ir reāli notikumi. Kādā rudens naktī Hārvardas students Marks Cukerbergs, kurš ir datorprogrammēšanas ģēnijs, pārdzīvo šķiršanos no savas draudzenes un lieto pārāk daudz alkohola. Aizkaitināts un apreibis, viņš raksta blogus, ielaužas universitāšu mājaslapās un zog studentu attēlus, lai tos izvietotu savā, tikko izveidotajā mājaslapā. Šajā rudens naktī, izmantojot labākā drauga Eduardo Saverina piedāvāto algoritmu, tiek radīta lapa «facemash.com», kuras liktenis izrādās visai īss. Pamazām dzimst ideja par šobrīd pasaulē lielākā sociālā tīkla izveidi. Cukerberga personība un spējas ieinteresē dvīņubrāļus Kameronu un Taileru Vinklvosus, kuri vēlas izveidot universitātes sociālo tīklu, tāpēc aicina Marku strādāt pie viņiem par programmētāju. Tikmēr Cukerbergs ar Saverinu, kurš arī finansē projektu, slepus attīsta sociālās komunikācijas platformas ideju internetā, kuru nosauc par «thefacebook.com».

Sešus gadus vēlāk filmas tapšanas laikā 24 gadu vecā Cukerberga tīklā ir 500 miljonu draugu un viņš ir kļuvis par jaunāko miljardieri pasaulē. Tomēr nav iespējams gūt tik reibinošus panākumus, neiemantojot dažus ienaidniekus. Sākotnēji «Facebook» izpletās pa visām Amerikas augstākajām mācību iestādēm, pēc tam iekaroja pasauli, kļūstot par vienu no populārākajām platformām internetā. Tīkls kļuva par milzu informācijas bāzi, kurā cilvēkus citu ar citu saistīja attiecības un intereses. «Facebook» īsā laikā kļuva par spēcīgu kultūras un sociālo attiecību ieroci, revolucionāru sabiedrības privātuma apvērsumu un jaunās interneta paaudzes pasauli. Sākotnējos pastāvēšanas periodos tīkla tēlu aizēnoja tā radītāju un līdzīpašnieku cīņa par varu. Bijušie Cukerberga kursabiedri Hārvardas universitātē, tostarp brāļi Vinklvosi, uzskatīja, ka Marks rupji ir nozadzis viņu sociālā tīkla atvēršanas ideju. Savukārt bijušai Marka biznesa partneris un «Facebook» līdzīpašnieks Eduardo Saverins apgalvoja, ka Marks vienkārši izsvieda viņu no abu kopīgā projekta pēc tam, kad Eduardo finansēja portālu tā sākumposmā. Tādā veidā uz «Facebook» rašanās altāra tika ziedotas gan cilvēciskās attiecības, gan draudzība, tāpat arī gods un morāles principi.

Filmas scenārija autors ir trīs «Emmy», «Zelta globusa» un «Оskara» balvu laureāts Ārons Sorkins, turklāt pēdējās divas balvas viņš ieguva tieši par šo filmu. Filmas pamatā un iedvesmas avots ir Bena Mezriha grāmata «Nejaušie miljardieri», kura klajā nāca 2009. gadā, bet filmas režiju uzņēmās Deivids Finčers, tādu slavenu filmu kā «Cīņas klubs», «Septiņi», «Spēle» un «Bendžamina Batona noslēpumainā dzīve» radītājs. Pēc ilgas un rūpīgas atlases jaunā Marka Cukerberga atveidošanai tika izvēlēts viņam līdzīgais aktieris Džese Eizenbergs, bet viņa labākā drauga Eduardo Saverina loma tika Endrū Gārfīldam. Slavenais mūziķis un aktieris Džastins Timberleiks filmā atveidoja vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem Silikona ielejā, jauno uzņēmēju, tīkla «Napster» radītāju un, starp citu, pirmo «Facebook» prezidentu Šonu Pārkeru. Aktrise Rūnija Mara filmā atveido Marka bijušo draudzeni Ēriku Olbraitu, Armijs Hammers un Džošs Penss iejutās brāļu Vinklvosu lomās.

«Facebook» rašanās drāmas godīgā atklāšana kinolentē

Pat slavenais kulta kinorežisors Kventins Tarantīno 2010. gadā filmu «Sociālais tīkls» nosauca par labāko, pateicoties tās scenārijam. Scenārija autors Ārons Sorkins savukārt atzina, ka tam, kas viņu saistīja šajā stāstā, nav nekā kopīga ar pašu sociālo tīklu «Facebook», bet gan tēmām, kuras ir vecākas pat par Šekspīra laika traģēdijām - draudzību, uzticību, greizsirdību, skaudību un varaskāri.

Režisoram «Facebook» tapšanas stāstā patika dinamika, ar kādu attīstījās varoņi, jaunie Hārvardas universitātes censoņi un pirmām kārtām Marks Cukerbergs, kurš no dumpinieka - hakera vienas nakts laikā kļuva par «interneta tīkla magnātu» un vēlāk par kompānijas ģenerāldirektoru.

Iepriekš vēsturē par tādiem izgudrojumiem kļuva radio, telefons, automašīna, televīzija un dators.

Filma sāpina arī pēc daudziem gadiem

Vēl filmas tapšanas laikā, zinot, ka tās centrā būs grāmatas, kurā vēstīts par nodevību pret labāko draugu, motīvi un fakts, ka neviens no filmas veidotājiem nevēlējās uzklausīt viņa patiesību, Cukerbergs paziņoja, ka filmu ignorēšot. Taču filmas panākumi un godalgas piespieda jauno miljardieri to noskatīties. Markam Cukerbergam filma nepatika, jo tā it kā neatbilda realitātei. Cukerbergs paziņoja, ka no īstenības filmā ir palicis tikai varoņu autentiskais ģērbšanās stils. Tā kā filma vēsta par sociālā tīkla izveidi, tad tai vajadzēja būt īstam veiksmes stāstam un iedvesmot pasauli. Daudzus skatītājus un Cukerberga fanus tas neiedvesmoja, jo galvenajā varonī viņi ieraudzīja pašapmierinātu un emocionāli neiejūtīgu cilvēku, kurš visu zina un kuram viss padodas. Izrādās, Cukerbergs aktiera Džeses Eizenberga atveidotajā varonī neieraudzīja nedz uztraukumu, nedz pārdzīvojumu, nedz entuziasmu vai personības izaugsmi, kas ļoti piestāvētu ģēnija - jaunradītāja paštēlam. Tā vietā varenais Cukerbergs sevi filmā ieraudzīja ne no tās skaistākās puses attiecībās ar līdzgaitniekiem un tuvākajiem draugiem. Pat vairākus gadus pēc filmas iznākšanas un atzīmējot «Facebook» desmitgadi, Cukerbergs uzstāja, ka filmā esot «kaudze izdomājumu».

Cukerbergs - hakeris vai ģēnijs?

Savukārt Cukerberga lomas atveidotājs aktieris Džese Eizenbergs uzskata, ka filma ir tik meistarīgi uzņemta, ka tā ļauj paskatīties uz «Facebook» radītāju no dažādām pusēm. «Skatītājs sapratīs, kā un kāpēc viņam veicas, bet domas par viņu var mainīties, atkarībā no tā, kurā pusē šajā stāstā skatītājs nostāsies. Marks visu laiku mētājas starp varas demonstrāciju un vājumu, bailēm un drosmi, praktisko pusi un savu intuīciju. Patiesībā viņš ir antivaronis, par varoni viņš kļūst tikai filmas beigās, jo tad sāk maksāt savus rēķinus par nodarīto. Viņš ir dzimis hakeris, bet hakeri pēc būtības ir anarhisti. Viņš ir gatavs izaicināt ikvienu un tikt galā ar jebkuru, kas stāsies viņam ceļā. Pret ko viņš cīnījās, radot «Facebook»? Pret cilvēkiem, kuri traucē viņam ikdienā dzīvot. Marka egoisms pārvēršas naidā, ļoti bīstamā. Tieši naids kļūst par viņa īstāko degvielu, kas stimulē viņu radīt dažādas tīkla glābšanas idejas, un tikai šajā nemitīgajā cīņā viņš gūst mieru. Taču pati pēdējā Marka vēlēšanās, un tieši tur arī slēpjas filmas idejiskā atslēga, ir paradoksāla - «nogalināt» sākotnējo «Facebook», padarīt portālu bezpersonisku un komerciālu. Neizturējis spēku pārbaudi ar naudu un varu, kļūstot par miljardieri, viņš padara savu izauklēto «bērnu» par tādu, kādu viņš to negribēja redzēt sākumā. Tāpēc, manuprāt, filmas galvenais stāsts tomēr ir par Cukerberga personības ceļojumu un pārtapšanu no interneta hakera par direktoru, ievērojamu figūru mūsdienu pasaulē,» kādā intervijā skaidroja aktieris.

Tā vietā, lai skatītājiem piedāvātu Cukerberga ģenialitātes slavinošu portretu un mocītu viņus ar sarežģītiem datorprogrammēšanas algoritmiem, filmas veidotāji piedāvāja stāstu par to, ka karjeras virsotnes, slava un nauda nav sasniedzamas bez ciešanām un zaudējumiem.

«Tas, ko radīja vai izdarīja Marks, neatšķiras no filmu režijas. Galvenais uzdevums ir kaut ko darīt, izdarīt labi, pēc tam uzlabot un rūpēties par radīto. Ja šajā radīšanas ceļā un sargājot savu bērnu gadās kādu aizvainot, tad tā tam būs būt. Tā ir radītāja atbildība. Es pilnībā izprotu, kādēļ Cukerbergs ar tik lielu greizsirdību un nežēlību pret citiem cilvēkiem sargāja savu sociālo tīklu. Saprotams ir viņa kareivīgums, kas piemīt varoņiem, un nerēķināšanās ar citu viedokli. Bez šīm īpašībām, izcilas lietas vēsturē nebūtu nemaz tapušas,» noteica režisors filmas «Sociālais tīkls» pirmizrādē 2010. gadā.

«Sociālais tīkls» («The Social Network»)

Režisors: Deivids Finčers

Scenārijs: Ārons Sorkins, Bens Mezrihs («Oskars» par labāko scenāriju)

Mūzika: Attikus Ross, Trents Reznors («Oskars» par labāko mūziku filmai)

Lomās: Džese Eizenbergs, Endrū Gārfīlds, Džastins Timberleiks, Rūnija Mara.

Nepalaid garām - jau šajā nedēļas nogalē stāsts par to, kā radās pasaulē lielākais sociālais tīkls «Facebook»! Filmu skaties 360TV svētdien, 26. februārī, pulksten 20.

Izklaide

Rīgā, Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, šovakar plkst. 19 pirmizrādi piedzīvos režisora Kārļa Lesiņa dokumentālā filma "Nord Express", kas ir vairāku gadu garumā veidots kinodarbs par 870 kilometrus garās ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecību, informē "Mistrus Media" producents Gints Grūbe.