Apdrošinātāji: Ja ārzemēs sanāks "lielas ziepes",  vidējais rēķins būs ap 60 tūkstošiem

Maksimālā cena - neaprēķināms lielums

Un sarunas noslēgumā daži vārdi pilnīgi no citas „operas”. Runājot ar apdrošinātājiem, nevarēju nepavaicāt par OCTA jautājumu, kas šobrīd vārās kā karsts putras katls.

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas cenas šogad esot pieaugušas par trešdaļu un cenu kāpums visticamāk turpināšoties. Tā liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati. Tikmēr sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par OCTA maksimālās gada cenas noteikšanu. Būtu jau skaisti, ja kāds „no augšas” varētu direktīvi noteikt, ka Latvijā OCTA nekad un ne pie kādiem nosacījumiem nedrīkst maksāt vairāk par 52,56 euro uz gadu. Taču nedz asociācija, nedz paši apdrošinātāji neslēpj- OCTAS cenas kāps vēl un mākslīgi tās ierobežot nav iespējams. Iemeslu esot daudz un tie ir dažādi, taču piecus galvenos ir vērts pieminēt, lai labāk izprastu cēloņsakarības.

Pirmkārt, kad 2015. gadā nobankrotēja kompānija Balva, tad visiem tirgū palikušajiem uzņēmumiem nācās uzsākt garantijas fonda atjaunošanu, kas joprojām palēnām tiekot darīts un tie ir ne mazāk, ne vairāk kā ap 20 miljoniem eiro.

Otrkārt, jo vairāk latviešu dodas darba meklējumos uz ārvalstīm, jo biežāki ir tie gadījumi, kad par 50 euro Latvijā pirktajai polisei ir jānosedz Anglijas autoservisā veikts mašīnas remonts, Francijas advokāta pakalpojumi, Itālijā cietuša skolnieka ārstēšana. Jo, ar OCTU esot tāpat kā ar zobārstu vai frizieri, proti, uz ārvalstīm izbraukušie Latvijas iedzīvotāji dzimtenē ierodas reizi gadā, lai izdarītu visas dārgās lietas, tostarp iegādātos OCTA.

Treškārt, jau pirms diviem gadiem tepat, mūsu kaimiņos Igaunijā OCTA cena uz iedzīvotāju bija tieši trīs reizes augstāka, nekā Latvijā. Nemaz nerunājot par „vecās Eiropas” valstīm uz kuru fona mūsu cenas atšķiras desmit un pat divdesmit reizes.

AAS BTA

Varētu domāt: nu, bet cik Francijā maksā autoatslēdznieka pakalpojumi un cik pie mums! Un te atkal jāatgriežas pie globalizācijas jautājuma, jo no Latvijā pirktās OCTA prēmijas ļoti bieži ir jāsedz Šveices slimnīcu rēķini vai Vācijas autoevakuatora pakalpojumi.

Ceturtkārt, arī Latvijā nu jau ir notikuši pirmie tiesu prakses precedenti, kad negadījumā cietušie cilvēki vai viņu tuvinieki piedzen no apdrošinātājiem kompensāciju par morālo kaitējumu, kas parasti ir ļoti ievērojamas summas. Un, ja, reiz, precedents ir bijis, tad „tiesāšanās industrijai” maisa gals, visticamāk, ir vaļā.

Visbeidzot. Eiropas Savienības regula nosaka, ka OCTA izmaksām nav limita. Proti, par vienu, smagu negadījumu cietušais var piestādīt apdrošinātājam rēķinu par vienu, diviem vai pat divdesmit diviem miljoniem. Un neviena kompānija nekad nevar paredzēt, cik šādu gadījumu būs viena kalendārā gada laikā - pieci vai varbūt neviens. „Pie šādiem apstākļiem pat hipotētiski nav nekādas iespējas paredzēt maksimālo OCTA polises cenu,” komentējot manabalss.lv iniciatīvu, ir skeptisks J. Lucaus.