Imantdienas rīkos Dzintaru koncertzālē

1.jūlijā Dzintaru koncertzālē notiks tradicionālais Imantdienu koncerts, kurā skanēs komponista Imanta Kalniņa mūzika, liecina VSIA "Latvijas koncerti" mājaslapā publicētā informācija.

Kalniņa mūziku koncertā atskaņos dziedātāja Ieva Parša, grupa "Autobuss debesīs" un Liepājas Simfoniskais orķestris, bet pie diriģenta pults būs jaunais un talantīgais Liepājas Simfoniskā orķestra diriģents Atvars Lakstīgala.

Šī būs pirmā reize, kad Imandienu koncerts notiks Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē.

Šajā koncertā Liepājas Simfoniskais orķestris satiksies ar grupu "Autobuss debesīs", kuras līderis ir Kalniņa dēls Marts Kristians Kalniņš. Grupas dalībnieki kļūs par simfoniskā orķestra sastāvdaļu jau koncerta pirmajā daļā, kurā skanēs Kalniņa "Ceturtā simfonija" - leģendārs opuss, kas Latvijas klasiskās mūzikas apvārsni paplašināja rokmūzikas virzienā un kopš tā laika ir vairāku paaudžu kulta skaņdarbs, kā arī Latvijas kultūras kanona mūzikas sadaļas 12.sastāvdaļa.

Skaņdarba soliste būs ar izcilu dramatisku talantu apveltītā dziedātāja Parša, kura līdz šim šo simfoniju ar lieliem panākumiem atskaņojusi diriģentu Imanta Rešņa un pasaulslavenā Nēmes Jerves vadībā.

Koncerta otrajā daļā Dzintaru koncertzālē tiks piedāvāta Kalniņa mūzika, kas 2006.gadā nāca klajā grupas "Autobuss debesīs" albumā "Imanta Kalniņa dziesmu spēles". Tās būs dziesmas no izrādēm "Lilioms", "Princis un ubaga zēns", filmām "Elpojiet dziļi", "Emīla nedarbi", "Maija un Paija", "Piejūras klimats" un "Sprīdītis", kā arī no animācijas filmām "Kabata", "Laimes lācis" un "Zaķīšu pirtiņa".

Kalniņa "Ceturtā simfonija" pēc pirmatskaņojuma 1973.gada 20.aprīlī maestro Leonīda Vīgnera vadībā kļuva par vairāku paaudžu kulta skaņdarbu. Tikai retais zināja, ka simfonija tolaik skanēja ne gluži tā, kā autors bija iecerējis. Kalniņa romantiskās attiecības ar amerikāņu dzejnieci Keliju Čeriju izpaudās, iekļaujot Čerijas dzejas rindas simfonijas ceturtajā jeb noslēguma daļā. Padomju varai nelikās pieņemamas ne šādas attiecības, ne šādas dzejas izmantošana - nāca norādījums pārstrādāt simfonijas finālu, līdz ar to izveidojās gredzenveida kompozīcija - simfonijas ceturto daļu, kas lielā mērā izpaudās kā pavadījums iecerētajai vokālajai līnijai, vainagoja pirmās daļas skarbās reminiscences. 90.gados vairs nebija šķēršļu simfoniju reanimēt pirmatnējā veidolā, un oriģinālversijas pirmatskaņojums notika Detroitā 1997.gada 29.maijā pasaulslavenā igauņa Nēmes Jervi vadībā. Solo dziedāja Petija Kouinora, kura bija dzirdama arī simfonijas Latvijas pirmatskaņojumā Imanta Rešņa un Liepājas Simfoniskā orķestra lasījumā 1997.gada 18.novembrī Lielajā ģildē.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.