Grupa "Olas" saiet ragos ar "Zelta mikrofona" žūriju [papildināts]

Grupa "Olas" neapmierināta ar "Zelta mikrofona" žūrijas darbu, izslēdzot tās dziesmu "Nārnija" no pretendentu saraksta uz "Gada labākās dziesmas" titulu, turpretim balvas organizatori pārmetumus noraida, saucot tos par dezinformāciju.

Kā aģentūrai LETA "Zelta mikrofona" organizatoru vārdā norādīja balvas sabiedrisko attiecību vadītāja Mudrīte Grundule, sociālo mediju vidē un masu mediju pārstāvjiem esot izplatīti dezinformējoši, nepatiesi materiāli, kuru mērķis ir sēt šaubas, diskreditēt žūrijas darbu un izvēles.

Tāpat balvas organizatori vērš uzmanību uz to, ka materiāli izplatīti gan anonīmi, gan publiski, piebilstot, ka publiski izplatīto materiālu autori ir atsevišķi mūzikas nozares pārstāvji, kuri "nav ieguvuši kārotās" nominācijas.

Grupa "Olas" izplatītajā video klāsta, ka nominācijā "Gada labākā dziesma" žūrijas locekļi bija nobalsojuši par grupas dziesmas "Nārnija" iekļaušanu nominantu pieciniekā, taču žūrijas priekšsēdētājs Jānis Žilde esot bijis neizpratnē, un viņa draugam Normundam Vucānam "Nārnijas" atrašanās pieciniekā esot "bijis ļoti liels pārpratums". Žūrija ir diskutējusi un pārbalsojusi, tāpēc grupa no nominantu piecinieka izņemta un tās vietā uz "Gada labākās dziesmas" titulu pretendēs Elizabetes Gailes dziesma "Zinu, ka pāries".

"Zelta mikrofona" organizatoru ieskatā grupas "Olas" 27.decembrī sociālajos tīklos publicētais videoklips ir "apzināti safabricēta dezinformācija", kas veidots pēc viltus ziņu parauga, kompilējot vairākus savstarpēji nesaistītus faktus un par tiem izdarot nepamatotus secinājumus.

"Šobrīd tiek izvērtēta iespēja par nepatiesu ziņu paušanu vērsties tiesībsargājošās iestādēs. Atgādinām, ka "Zelta mikrofons" balvu piešķiršanas procesā nozares pārstāvju žūrija vērtē mūzikas ierakstu oriģinalitāti, māksliniecisko un tehnisko kvalitāti, saturu, inovāciju un ietekmi. Balvas mērķis ir izcelt mūziķu darbus, kas pārstāv visaugstāko mākslinieciskās izcilības līmeni," pauž "Zelta mikrofona" organizatori.

Kā aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, ministrija neiejaucas nevienas no nacionāla mēroga apbalvojumiem kultūras nozarēs žūrijas komisijas darbā, pilnībā uzticot šo pienākumu apbalvojuma organizatoriem - nozares profesionāļiem. Apbalvojuma mūzikas ierakstu gada balva "Zelta mikrofons" žūrijas komisijas darbs neesot izņēmums.

"Vienlaikus, piešķirot valsts budžeta finansējumu nacionālas nozīmes apbalvojuma popmūzikā norises atbalstam, tiek un tiks vērtēta spēja apbalvojumu organizēt augstā līmenī, cita starpā spējot nodrošināt caurspīdīgu un godīgu žūrijas komisijas darbu," uzsver KM pārstāve.

Grupas "Olas" apgalvojums par žūrijas priekšsēdētāja Jāņa Žildes vienpersonisko patvaļu neatbilst patiesībai, aģentūrai LETA pauda muzikologs, "Latvijas Radio 3" - "Klasika" programmu vadītājs un "Zelta mikrofona" žūrijas loceklis Orests Silabriedis.

Silabriedis akcentēja, ka šajā gadījumā visupirms ir runa par nepieļaujamu žūrijas dalībnieku iekšējās komunikācijas nopludināšanu. Viņš saprot grupas "Olas" sašutumu, bet it nemaz nesaprot, kā "kādam žūrijas pārstāvim varēja ienākt prātā no konteksta izrautus sarakstes fragmentus dot mūziķiem".

"Grupas "Olas" apgalvojums par žūrijas priekšsēdētāja Žildes vienpersonisko patvaļu absolūti neatbilst patiesībai, jo nominantu piecnieks tika apspriests visu žūrijas dalībnieku klātbūtnē, viedokli varēja izteikt ikviens, un lēmums par piecnieka finālversiju tika pieņemts demokrātiski - balsojot," pauda "Zelta mikrofona" žūrijas loceklis.

Viņaprāt, balvas nolikuma papildinājums ar punktu, kas ļauj pārskatīt pirmreizējo vērtējumu, ir pilnīgi noteikti atbalstāms, piebilstot, ka iespējami divēji žūrijas darbības principi - pirmais būtu nepārsūdzama matemātika, otrais ir matemātiskā balsojuma pārskatīšana un apspriešana "veselā saprāta klātbūtnē".

Muzikologs atbalsta otro darbības virzienu, jo pirmreizēji pieņemtais lēmums ne vienmēr var atspoguļot labāko rezultātu. Viņš uzsvēra, ka te daudz kas atkarīgs no žūrijas dalībnieku godprātīgas pieejas savam darbam, un noteikti ir vēlama simtprocentīga atbildība par savu individuālo vērtējumu.

LETA jau rakstīja, ka KM no valsts budžeta līdzekļiem mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons" norisei atvēlēti 30 000 eiro.

Savukārt šogad marta sākumā notikusī "Zelta mikrofona" apbalvošanas ceremonija izpelnījās atsevišķu nozares pārstāvju kritiku. Piemēram, mūzikas producents un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Budze sociālajos medijos pārmeta "Zelta mikrofona" producentei Elitai Mīlgrāvei narcisismu, kas esot izpaudies kā "savas grāmatas ["Mikrofons"] bāšana visiem laureātiem klēpī".

Viņaprāt, neesot normāli, ka pasākumam, kas tiek pasniegts kā vienīgā neakadēmiskās mūzikas prestižā ceremonija un kam tiek novirzīta Kultūras ministrijas un LaIPA nauda, ir tikai "viena konkrēta seja" un zīmols pieder Mīlgrāvei.

Budze pieļāva, ka peļņa, ja tāda no pasākuma tiek gūta, paliek viņai. LaIPA padomes priekšsēdētājs atzīmēja, ka pasākuma izskatījies pēc "vidējas kvalitātes korporatīvā pasākuma". Tāpat viņš pauda bažas par žūrijas objektivitāti un izteica cerību, ka piedzīvotais bijis pēdējais "Zelta mikrofons".

Viņam piebalsoja cits mūzikas producents un LaIPA padomes loceklis Arnis Račinskis, pārmetot Mīlgrāvei balvas pakārtošanu savām interesēm un komercializāciju. Savukārt Mīlgrāve uz to atbildēja, paužot, ka balvu nerīko peļņas dēļ, bet gan lai radītu mūziķiem svētkus un cildinātu viņu darbu.

Kā vēstīts, LaIPA ir nolēmusi organizēt jaunu populārās mūzikas nozares balvu "Gamma" jeb "Gada augstāko mūsdienu mūzikas apbalvojumu". LaIPA ikgadējā biedru kopsapulcē maijā izvērtējušās diskusijas, vai LaIPA kā organizācijai nepieciešams piedalīties vai organizēt īpašu nacionāla līmeņa populārās mūzikas nozares godināšanas ceremoniju.

Balsojot LaIPA biedri nolēmuši, ka LaIPA kļūs par jaunas populārās mūzikas nozares balvas "Gamma" organizētāju.