Šogad Latvijas mūzikas apritē ieskanējies jauns vārds - muzikālā apvienība RUNI, kas sola kļūt par interesantu atklājumu starpžanru un skaņu kontrastu pasaulē. Nu viņi prezentējuši savu otro dziesmu “Ausma”.
RUNI ir Rolands un Ieva Sīpoli (varbūt tad pareizāk būtu saukties “RunI”?).
“RUNI mūziku ir gandrīz neiespējami ierobežot viena žanra rāmjos - tā ir unikāla sintēze, kur satiekas pretstati, radot harmoniju tur kur tā šķietami nav iespējama un disharmoniju, kas valdzina. RUNI ir vairāk nekā tikai mūzika, tā ir drosme, uzdrīkstēšanās un mākslinieciska pašizpausme. RUNI ir muzikāli stāsti par jūtām, dzīvi un tās neizbēgamo pulsāciju, kas mūs visus savieno,” tā viņi piesaka sevi paši.
Apvienība savu muzikālo ceļu sāka ar dziesmu “Rūpju koks”, kuras stāstā mijās dzīves grūtākie un izaicinošākie mirkļi ar mūsos katrā mītošo iekšējo spēku un spēju pārvarēt šķietamas bezizejas situācijas. Savukārt dziesma “Ausma” ir gan māksliniecisks, gan muzikāls un arī vizuāls kontrasts: šīs dziesmas vēstījumā ievītas vairākas būtiskas atziņas, kuras dinamiskajā ikdienas skrējienā bieži aizmirstam vai pieņemam, ka nevaram tās atļauties izdzīvot laika trūkuma, pienākumu vai sabiedrības spiediena dēļ. ““Ausma” iedrošina dzīvot dzīvi katram pašam savā ritmā, saskaņā ar savu labjūtību un dabas ritiem, nevis, nemitīgi klūpot, dzīties pakaļ sabiedrības uzstādītajam tempam. “Ausma” atgādina mums par pacietību, pateicību, ticību un neatlaidību, jo jebkurš sākums var šķist nebeidzami lēns, īpaši lūkojoties uz to caur dažādiem salīdzinājumiem, kas nereti nāk no sociālās vides. “Ausma” vēsta par jaunu sākumu, kurš neizbēgami aust pēc šķietami nebeidzamas rūpju nakts un aicina ieklausīties sevī, atrast laiku, lai pašatjaunotos un darīt to šīs dziesmas pavadījumā.”
Dziesmas vizuālais noformējums uzticēts talantīgai, radošai un ekspresīvai grafiskajai dizainerei un video projekciju māksliniecei Annai Meldrājai. Lai neierobežotu radošā darba procesu, māksliniecei uzticēta ne vien animācijas, bet arī tās scenārija veidošana, savukārt paši mūziķi priecājas, ka dziesma jau ir sākusi dzīvot savu dzīvi, stāstīt savu stāstu un rosināt jaunas asociācijas, kas balstītas uz tās skanējumu un vēstījumu.