Kas noticis ar "Mežavairogu" jūras ērgli, un kāds ir putna liktenis šobrīd? Kāds ir citu jūras ērgļu liktenis, un kas izraisa putnu pāragru nāvi, kādēļ putni nonāk patversmēs un zoodārzos, sarunā ar ornitologiem un putnu pētniekiem skaidro “nra.lv”.
Rīgas zooloģiskā dārza Dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola stāsta, ka šobrīd viens jūras ērglis atrodas Rīgas zoodārza filiālē "Cīruļi" un viens traumēts putns atrodas Rīgā. Tas ir tas pats ērglis, kuru atveda no dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" 2023. gada 5. septembrī. Putnam nav daļas no labā spārna. Jautāta, kā jūras ērglis varēja gūt šādu traumu, G. Vītola teic, ka nav veterinārārsts, taču izsaka pieņēmumu, ka spārna daļa, iespējams, amputēta. "Grūti pateikt. Ja spārns ir salauzts, tas ir deformēts, bet visas spārna locītavas un kauli putnam ir veseli, tad ir skaidrs, ka putns cietis nelaimē. Putniem arī gadās ietriekties kokā, stabā, mašīnā. Ne jau visi ir veikli lidotāji. Tāpat ir dažādi citi apstākļi, kāpēc dzīvnieki sevi traumē dabiskos apstākļos. Bet, ja trūkst spārna daļas, tad ir jautājums - kāpēc?" saka G. Vītola. Pārsvarā putni zooloģiskajā dārzā nonāk ziemas periodā, novājināti.
Plēsīgie putni uz zoodārzu tiek atnesti katru gadu un tiek pieņemti, jo visi ir īpaši aizsargājami. Zoodārzā nokļūst putni ar lauztiem spārniem vai arī tik novājināti, ka neizdzīvo. Tā daļa, kura no traumām atkopjas, nokļūst jaunās mājās, jo nespēs izdzīvot savvaļā. Viens no tādiem ērgļiem šobrīd uz mūžīgu dzīvi nodots savvaļas putnu rehabilitācijas stacijā "Tiltakalni". Arī uz Igauniju 2022. gadā nogādāts viens jūras ērglis, kurš uz zemi nekad vairs neraudzīsies no putna lidojuma.
Kā "nra.lv" norāda G. Vītola, putniem, kuri vairs nekad neieraudzīs brīvību, pāris netiek meklēts. "Ja domājam par dzīvnieku labbūtību, nav tiesa, ka nebrīvē ērgļiem ir komfortablāk dzīvot pārī. Putniem jāsaprotas savā starpā, un tas ir sarežģītāk, nekā skatoties virspusēji. Lai izveidotos saskanīgs pāris, gan tēviņiem, gan mātītēm ir noteikts uzvedības repertuārs. Daļa no svarīgām kustībām nav iespējamas, jo putns ir traumēts. Piemēram, lai pārotos, tēviņam ir jāuzlido uz mātītes un jābalansē uz mātītes muguras. Ja viņš nevar nobalansēt, mātīte nekad nevarēs izdēt apaugļotu olu," stāsta zooloģiskā dārza pārstāve.
20 gadu laikā, no 2005. gada, Rīgas zoodārzā ir saņemti deviņi jūras ērgļi. No tiem četri miruši, divi rehabilitēti un atlaisti savvaļā, trīs rehabilitēti, bet ar traumām, kuru dēļ atlaišana savvaļā nav iespējama. Viens no rehabilitētajiem atrada mājvietu pie Uģa Bergmaņa, otrs jūras ērglis dzīvo Alaveski zoodārzā Igaunijā, bet trešais (no "Mežavairogiem") joprojām dzīvo Rīgas zooloģiskajā dārzā.
Jautāta par jūras ērgļu saindēšanās gadījumiem G. Vītola saka: "Esam palīdzējušu Mārim Strazdam un Uģim Bergmanim, nosūtot analīzes uz Vāciju, lai noteiktu iespējamo saindēšanos ar svinu. To var noteikt tikai laboratoriski, tātad, ja vēlas apgalvot, ka putns saindējies ar svinu, jābūt pierādījumiem. Konsekventi visiem atnestajiem plēsīgajiem putniem paraugus neesam ņēmuši."
Biežākais jūras ērgļu bojāejas cēlonis pēdējos gados ir saindēšanās ar svinu. Ja putns ir laikus pamanīts, tas atveseļojas un tiek atlaists brīvībā. Ar svina skrotīm saindējas gan ūdensputni, tās noturot par barību, gan arī plēsīgie putni, kuri barojas ar kādu nomedītu dzīvnieku, kam iešautas skrotis. Ērglis beigto dzīvnieku sāk plosīt tieši ap šāviena vietu, kur veidojas vislielākā svina šķembu koncentrācija.
Apēdot ar svinu piesārņotu gaļu, ērgļi saindējas, jo svins ir toksisks. Pie noteiktas svina koncentrācijas organismā tiek traucēta nervu sistēmas un orgānu darbība. Neveicot speciālu aprūpi, savvaļā saindējušies putni iet bojā. Saindēšanos ar svinu ārstēt ir sarežģīti. Savukārt, ja ērgļi ir guvuši vieglas traumas, bez kaulu lūzumiem, vai arī tie ir izbadējušies, tiem ir iespējams palīdzēt.
Pērn īpašā glābšanas operācijā Rāznas Nacionālā parka teritorijā, netālu no Dukstigala kapsētas, tika notverts jūras ērglis, kuram bija lauzta viena spārna falanga. Veterinārajā klīnikā tika konstatēts, ka trauma ir sena un putns nekad nespēs lidot. Līdz ar to plēsoņa nespētu dabā izdzīvot. Putnu nogādāja dzīvnieku patversmē "Mežavairogi" ārstēšanai un rehabilitācijai. Patversmes vadītāja Danuta Priede toreiz izteica cerības, ka lidonim tiks atrastas pastāvīgas mājas. Un, kā "nra.lv" skaidro D. Priede, dažas nedēļas vēlāk putns tika aizvests uz Rīgas zooloģisko dārzu.
Cits jūras ērgļa stāsts saistās ar Madonas novadu. Šeit Savvaļas putnu rehabilitācijas stacijā par tās pastāvīgo iemītnieku ir kļuvis jūras ērglis, kurš iepriekš mitinājies Rīgas zooloģiskajā dārzā. Putns savulaik guvis ievainojumus, izārstēts, tomēr vairs nespēj lidot, tāpēc nevar izdzīvot savvaļā. Rehabilitācijas stacijas saimnieks ir pieredzējušais vides eksperts un viens no vadošajiem mazo ērgļu pētniekiem Latvijā un Eiropā Uģis Bergmanis. Ornitologs skaidro, ka savainoti jūras ērgļi neesot retums. Rehabilitācijas centra ērglis nākot no Usmas ezera reģiona un U. Bergmaņa saimniecībā dzīvo kopš 2014. gada. Jautāts, kā putns tiek nodrošināts ar pārtiku, U. Bergmanis skaidro: "Dažādi. Tas ir gaļēdājs, tāpēc saldētavā man ir rezerves. Gadās, ka kādam nobeidzas vista, nopērku arī kādu zivi no zvejniekiem. Mēdzu paņemt arī no autoceļiem kādu sabrauktu zaķi vai stirnu. To arī viņi ēd. Ārā no būra gan nelaižu."
Atveseļošanās stacija ierīkota saimnieka privātajā lauku īpašumā "Tiltakalni" Madonas novada Barkavas pagastā. Tur tiek pieņemti plēsīgie putni, medņi un melnie stārķi, kuriem nav konstatētas neārstējamas traumas vai lūzumi. U. Bergmanim izdevies palīdzēt un atgriezt dabā vairākus īpaši aizsargājamus putnus - melnos stārķus, mazos ērgļus, jūras ērgļus, vistu vanagus, zivjērgļus, kā arī meža pūces un ūpjus.
Jūras ērglis ir gaļēdājs ar ļoti labu apetīti. Barībā izmantoto zīdītāju vidū ir grauzēji, truši un zaķi, kā arī aitas, kazas un brieži, ko ēd gandrīz vienīgi kā maitas, lai gan dažkārt var nomedīt to mazuļus. Tiesa, savvaļā putns no maitas pārsvarā pārtiek ziemas periodā, bet pārējos gadalaikos dod priekšroku zivju diētai. Zivis ērglis savāc no ūdens virsmas beigtas vai pusbeigtas, vai krastā izmestas, bet ūdens augšējos slāņos dzīvojošās zivis ķer dzīvas. Ēd ūdensputnus no lauča līdz pat dzērves lielumam.
Jūras ērglis ir lielākais no Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem. Tā ķermeņa garums ir 69-92 centimetri, spārnu atpletums - 200-245 centimetri. Plēsējam ir ļoti laba redze - četras līdz astoņas reizes asāka nekā cilvēkam. Un putns ir arī ilgdzīvotājs - savvaļā reģistrēta 27 gadu nodzīvošana, nebrīvē - 42. Latvijā pašlaik ligzdo aptuveni 200 jūras ērgļu pāru. Suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un ierakstīta Sarkanajā grāmatā, 1. kategorijā.
Interesants fakts - iespējams, ka putna latviskais nosaukums aizgūts no kādas citas valodas, kurā manāma tā saistība ar jūru. Gan lietuviski, gan igauniski ērgļa nosaukums saistās ar jūru. Lietuviski - jūrinis erelis, igauniski - merikotkas.
