Pētījums: Latvijas iedzīvotāji pastu ēd bieži, bet maz zina par to

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ēd pastu vismaz reizi nedēļā, savukārt teju puse respondentu (46%) to lieto vienu līdz trīs reizes mēnesī, liecina AS „Dobeles dzirnavnieks” veiktā aptauja oktobrī, kas pasludinats par Pasaules Pastas mēnesi.

Lai gan pasta nemainīgi ir Latvijas iedzīvotāju iecienīts pārtikas produkts, zināšanas par to joprojām ir nepilnīgas.

Kā rāda pētījuma rezultāti, salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju nekļūdīgi pārzina pastas izcelsmi, iedalījumu un sastāvu. Vien trešdaļa aptaujāto zina, ka „makaroni” ir tikai viens no pastas veidiem. Nedaudz vairāk par piektdaļu jeb 21% patērētāju ir informēti, ka cieto kviešu pasta pēc Itālijas tradīcijām ražota no cietajiem jeb durum kviešiem. Tikpat daudzi pareizi norāda, ka mīksto kviešu makaroni ir lētāki un ātrāk pagatavojami.

„Iespējams, ka nezināšanas dēļ daļa iedzīvotāju pastu maldīgi uzskata par barojošu ēdienu vai apjūk plašajā piedāvājumā, nevarot izvēlēties īsto veidu, kā arī neizprot cenu atšķirības veikalu plauktos šķietami līdzīgiem produktiem,” pētījuma rezultātus komentē Kristaps Amsils, AS „Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs. „Durum pasta uzskatāma par augstvērtīgu produktu. Īpaši gribu uzsvērt durum pilngraudu pastas labās īpašības. Tā gatavota no pilngraudu rupji maltiem graudiem, tādā veidā saglabājot vērtīgās grauda uzturvielas un vitamīnus. Pilngraudu pastā ir daudz labo ogļhidrātu, šķiedrvielu un citu vielu, kas nepieciešamas labai veselībai un sniedz enerģiju.”

Lielākā daļa respondentu seko līdzi pārtikas jaunumiem vietējā tirgū un zina, ka arī Latvijā tiek ražota pasta. „Oktobrī atzīmē Pasaules Pastas mēnesi. Arī Latvijai ir pamats svinībām. Jau trešo gadu tepat Dobelē, mūsu ražotnē top pasta. Ja pirms diviem gadiem tikai ½ iedzīvotāju zināja, ka Latvijā ražo pastu, tad patlaban par to informēts pārliecinošs vairākums – 90%,” saka K. Amsils.

Noteicošais pastas izvēlē latviešiem esot forma un kvalitāte. ¾ respondentu izvēlas pastu pēc formas (spirāles, spageti, radziņi u.c.) atkarībā no plānotā ēdiena receptes. Izdarot izvēli, katrs trešais dod priekšroku mazliet dārgākai, tomēr labākas kvalitātes pastai, savukārt piektā daļa iedzīvotāju iegādājas pastu ar zemāko cenu. Sastāvam uzmanību pievērš vien 30% aptaujāto.

Pētījums norāda, ka pusei respondentu pastas izvēlē svarīgākais ir zīmols. Latvijas patērētājs raksturojams kā konservatīvs, jo Latvijā ražotai pastai priekšroku dod tikai katrs piektais. 19% norāda, ka izvēlas tikai Itālijā ražotu pastu, jo uzskata to par kvalitatīvāku.

„Vietējā ražojuma pasta veikalos pieejama salīdzinoši nesen. Atklājām pastas ražotni tikai pirms pāris gadiem. Pagājušajā gadā atvērām spageti ražotni un šogad sākām ražot pilngraudu pastu. Mūsu ražotā durum pasta ir augstākās kvalitātes produkts un kvalitātes ziņā konkurē un pat apsteidz Itālijā ražoto pastu,” saka K. Amsils. „Paredzu, ka ar katru gadu pastas ēšanas kultūra Latvijā attīstīsies. Cilvēki kļūs zinošāki, sāks vairāk novērtēt pastas labās īpašības un eksperimentēs virtuvē, kā arī novērtēs un iegādāsies tieši vietējo produktu.”

Latvijas iedzīvotāju spilgtākās asociācijas ar pastu – tas ir ēdiens, kuru iespējams ātri un vienkārši pagatavot (68%). Retāk (37%) tā saistās ar Itāliju. Trešdaļai – ar miltu ēdienu un gandrīz tikpat daudziem – ar gardu maltīti.