Festivāla „Baltijas pērle” ietvaros tiks izrādīta skandalozākā Kannu kinofestivāla filma – tās pārlieku atklātās seksa ainas iesvēla mulsumu un sašutumu skatītājos. Biļetes varēs iegādāties no šodienas kinoteātra „Splendid Palace” kasē un „Biļešu Serviss” tirdzniecības tīklā.
Erotiskā melodrāma „Mīlestība”, ko 3D uzņēmis franču provokators Gaspārs Noē, ir veltīta traģēdijai – mīlas zaudēšanai. Un tomēr, neraugoties uz melanholisko sižetu, tā apliecina dzīvi un tās nedaudzos miesiskos priekus. Tiem, kas piemirsuši, režisors atgādina, ka mīlestība nav tikai sinonīms rūpēm un maigumam, cerības un ticības māsa, bet arī nekontrolējamas emocijas, bīstams robežstāvoklis, kas spēj izraisīt gan eiforiju, gan personības sagrāvi. „Iemīlējies – tātad esi zaudējis,” – pamatoti paziņo gadījuma draudzenīte ciešanu pārņemtajam varonim, kam jūtu bojāejā iestājusies reaktīvā impotence.
Jau pirmajos kadros Noē bez jelkādiem aplinkiem demonstrē to, kas, viņaprāt, apliecina patiesu mīlestību. Eiforijā izplājušies pa visu plašo 3D telpu, jauni mīlnieki apmierina viens otru dažnedažādās pozās.
„Es vēlos uzņemt dižu, patiesīgu, sentimentālu filmu par seksu,” – atzīstas galvenais varonis, kino skolas audzēknis. Režisors liek viņam izteikt paša personīgos nodomus, bet tikai aklais šajā gājienā varētu nepamanīt izteiksmīgu pašironiju.
„Mīlestība” ir dramaturģiski diezgan sarežģīts darbs – atmiņu uzplaiksnījumos un halucinācijās atklājas vien 9 mēnešus ildzis, toties kaislīgs un seksuāli pārsātināts mīlas stāsts. Skatītāja iztēlei te gandrīz nav kur izvērsties, bet 3D efekti piešķir dziļumu mizanscēnām un padara nekautros kadrus vēl iespaidīgākus.
Gaspārs Noē, atšķirībā no vairuma režisoru, nepiesedz savu filmu par mīlestību ar romantiskām klišejām, bet gan paspilgtina, dramatizē un nekaunīgi izsmej. Jaunajā filmā nav nedz peldošās kameras, nedz dārdošas skaņas, nedz neona krāsu ņirbas. Skatītāja vestibulārais aparāts šoreiz tiek trenēts pavisam citādi. Nevar apgalvot, ka Noē filma kaut kā īpaši radikāli paplašina pieļaujamā robežas, bet ar negaidītu lietpratību (3D īpaši sajūtami) tā jūs pārsteigs.
Kritiķi norāda, ka Noē erotisko ainu attēlojumā ir ticis daudz tālāk par Larsu fon Trīru „Nimfomānē”, bet „Greja piecdesmit nokrāsas” , ja salīdzinām to ar „Mīlestību”, atstāj pagājušā gadsimta 50. vai 60. gadu Holivudas romantisko komēdiju iespaidu. Filmas nosaukumu pat ierosināts mainīt uz „Iekāre”, jo tajā taču vērojami pilnīgi atkailināti cilvēki un detalizēti reālistisks sekss tuvplānā.
„Šī provokatīvā filma ir kā tolerances robežu pārbaude visās teritorijās, kur tā tiks izrādīta, vienlaikus noārdot pamatus puritāniskajai pieejai kaisles atainojumam uz ekrāna. Atšķirībā no kautrā eiropieša (Larsa fon Trīra) divdaļīgās konstrukcijas, kurā sekss pārvēršas te varas, te nevaldāmības, te personības sabrukuma metaforā, bet paši aktieri izšķirošajās ainās – dublieros, te viss ir savās vietās: cilvēki, kas mīlējas, – patiešām ir cilvēki, kas mīlējas. Vārdu sakot, mežonīgs un netikls filmu „Nimfomāne” un „Zils ir vissiltākā krāsa” sakūlums,” – teikts apskatā „Variety”.
Neraugoties uz pārgalvīgo uzdrīkstēšanos, skatītāji pēc filmas noskatīšanās veltīja režisoram ilgstošus un vētrainus aplausus.