Viedokļi par labākajām latviešu filmām ir tikpat atšķirīgi kā gaume attiecībā uz krāsām vai garšām. Vienam šķiet, ka viss labākais radīts padomju gados, cits labprātāk skatās simtgades filmas. Kādam pa prātam latviešu sentiments, dažs priekšroku dod smejamgabaliem. Lai kāda būtu katra skatītāja gaume, dažas filmas nudien ir grēks neredzēt – tas ir ne tikai Latvijas kino klasikas zelta fonds, bet arī pierāda, ka latviešu kinematogrāfam ir pa spēkam visdažādākie žanri.
Šī filma tapusi laikā, kad Eiropu pāršalca franču, čehu un citu valstu kino „jaunie viļņi”. Rolanda Kalniņa meistardarbs apliecina, ka šāds „jaunais vilnis” būtu bijis iespējams arī Latvijā, kur Padomju Savienības ideoloģiskā sistēma gan neatstāja vietu brīvdomībai, tāpēc filmas liktenis izvērtās sarežģīts. Tikai 2018. gadā “Četri balti krekli” piedzīvoja pasaules pirmizrādi Kannu starptautiskā festivāla programmā “Kannu klasika”. Pēc pirmizrādes programmas veidotāji uzsvēra filmas pārsteidzošās kvalitātes - izsmalcināto, eleganto operatora darbu, sociālkritisko spēku un precīzi uztverto laika garu. Izcila vērtība ir arī filmas mūzika - Imanta Kalniņa dziesmas ar Māra Čaklā dzeju. Filmu bez maksas var noskatīties Nacionālā Kino centra portālā www.filmas.lv.
Filmas pamatā ir Regīnas Ezeras scenārijs pēc viņas pašas romāna “Aka” motīviem. Poētiskais nosaukums slēpj dziļu jūtu un nevaldāmu kaislību pārpilnu psiholoģisku drāmu, kur mīlestībai pretī stājas nesaudzīgs pretinieks - pienākuma apziņa. Filma meklē atbildi uz visos laikos aktuālu jautājumu - drīkst vai nedrīkst ļauties aizliegtai mīlai?
Un tomēr - kāpēc tik vīrišķīgs un, daudzuprāt, sentimentāls vīrietis kā Gunārs Cilinskis izvēlējies tik neitrālas un šķietami piezemētas jūtu izpausmes kaislīgas mīlestības atveidošanai? Ne velti šī filma piesaistījusi režisora Matīsa Kažas uzmanību: 5. novembrī pirmizrādi piedzīvos viņa filmizrāde “Kino un mēs”, kurā režisors kopā ar filmas līdzautoriem un lomu atveidotājiem Andri Keišu, Egonu Dombrovski un Jāni Skuteli pievēršas padomju gados uzņemtajām filmām “Ezera sonāte”, “Mērnieku laiki” un “Dubultslazds”, mēģinot saprast, kāpēc tās uzņemtas tieši tā.
Hercs Franks ir pasaulē pazīstamākais Latvijas dokumentālā kino klasiķis, kurš Latvijā, Krievijā un Izraēlā saņēmis balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā. Viņa desmit minūtes garo dokumentālo pērli, kas fiksē maza zēna sejas izteiksmes, skatoties Leļļu teātra izrādi, pat gadu desmitiem pēc filmas uzņemšanas demonstrē studentiem kinoskolās un dažādos starptautiskos festivālos. Filmas desmit minūtes ir uzņemtas vienā kadrā bez nevienas montāžas vietas - tieši tik, cik garu filmlentes rituli varēja ielādēt kinokamerā. Filmu „Vecāks par desmit minūtēm” bez maksas var noskatīties Nacionālā Kino centra portālā www.filmas.lv.
Diez vai Latvijas kino vēsturē būs atrodama vēl kāda filma, kam pieder tik daudzu skatītāju sirdis. Dažādās aptaujās šī filma atzīta par visu laiku labāko latviešu filmu. Lai gan režisors Jānis Streičs atzinis, ka filmu nemaz nav iecerējis kā traki smieklīgu komēdiju, par labi zināmajiem jokiem no sirds smejas visas kinoskatītāju paaudzes. Daudzi latvieši Jāņus nespēj iztēloties bez atkalredzēšanās ar Mirttantes kolorīto ģimeni - vēsturnieci Dagniju, hokeja un rokasbumbas fanu Ēriku, rosīgo Viktoru, koķeto Olitu, izlutināto Uģīti un nerātno Lāsmiņu. Filmu bez maksas var noskatīties Nacionālā Kino centra portālā www.filmas.lv.
Aloizs Brenčs bija slavens ar saviem detektīviem, spriedzes filmām un krimināldrāmām, būdams vienīgais pastāvīgais šāda žanra filmu režisors padomju laikos. Rūpīgi izplānota shēma senu, vērtīgu mākslas priekšmetu izvešanai uz ārzemēm, noziedzīgās pasaules savstarpējās cīņas par varu, drosmīgs aģents, kurš iefiltrējas ienaidnieka nometnē, un sižets ar negaidītiem pavērsieniem - filmai “Dubultslazds” piemīt viss, kas vajadzīgs kārtīgam krimiķim. Varbūt tāpēc filma nokļuvusi zem režisora Matīsa Kažas un aktieru Andra Keiša, Egona Dombrovska un Jāņa Skuteļa lupas filmizrādē “Kino un mēs”, kuras pirmizrāde gaidāma 5. novembrī. Aktieru trijotne, atveidojot režisorus, operatorus, scenāristus, kritiķus un aktierus, ar komiskām un izklaidējošām ainām atklāj leģendārās Rīgas Kinostudijas aizkulises.