Agris Gedrovičs. Man citas zemes nevajag

TIKAI MUZIKANTS. «Nesauciet mani par dziedātāju vai komponistu, es esmu tikai muzikants,» saka daudzu klausītāju iemīļotās kantri grupas Sestā jūdze līderis Agris Gedrovičs. Šajā rudenī grupa svin savu 15. jubileju © Rojs MAIZĪTIS, publicitātes foto

«Dzīvē pienāk brīdis, kad tu saproti, kas ir īstās vērtības. Kam man jahta? Kam man Turcija? Man lielas bagātības un citas zemes nevajag. Man ir savas Pienenes Bilskā – mājas, ko palēnām atjaunoju, man ir savs piemājas dīķītis, kur vasarā kurkst vardes, bet ziemā tur var slidot, un man pat ir savs zalktis, kurš guļ piesaulītē un nes mājai svētību,» saka mūziķis un grupas Sestā jūdze līderis Agris Gedrovičs.

Grupu Sestā jūdze klausītāji mīl. Bauskas starptautiskajā kantrimūzikas festivālā tā vairākkārt ieguvusi Grand prix kā labākā grupa un saņēmusi balvas par labāko dziesmu un labāko izpildītāju. Grupa trīs reizes ieguvusi arī Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvu - vienu reizi kategorijā Labākā dziesma, divas reizes - Labākais albums. Grupa laidusi klajā trīs albumus: Emigrants (2004), Kalendārs (2008) un Iebrien manā saulrietā (2012). Bet šoruden Sestā jūdze izdevusi savu visu laiku labāko dziesmu izlasi un no 28. oktobra dodas astoņu koncertu garā 15. jubilejas koncerttūrē Man citas zemes nevajag, uz kuru mīļi tiek gaidīti visi grupas spēlētās mūzikas cienītāji.

Ar mīlestību par Latviju

Jaunā koncertu tūre būs patriotisku noskaņu caurvīta, tajā būs neparastas video grafikas projekcijas - latvju zīmes uz nestandarta objektiem, ko pavadīs gaismu mākslinieka Egila Kupča radītā gaismu spēle un īpašā vide, kurā klausītājs nonāks, pateicoties savdabīgajai koncerta scenogrāfijai. Pirmo reizi Sestās jūdzes romantisko skanējumu papildinās laikmetīgā deja - Gabija Bīriņa un Modris Opelts ar savu deju caurvīs koncertu, izstāstot mīlestības stāstu par Latviju.

Jānolaižas uz zemes

Par ko dzied Sestā jūdze? Agris Gedrovičs, kurš grupā ir galvenais melodiju autors, saka: par to, ko dzejnieki raksta. Un raksta viņi pamatā par mīlestību. «Mēs jau gan izvēlamies tos, kas mums pašiem patīk, un pēdējā laikā mūsu repertuārā līdzās mīlestībai ienāk arī sadzīviskākas tēmas. Nu, nevar taču visu laiku dziedāt tikai par mīlestību, tikai tās saldās dziesmas, no kurām viss salīp kopā...» mūziķis pasmaida un saka, ka ar dziesmu gribas arī kaut ko pateikt, un tāpēc no mīlestības augstumiem ir jānolaižas arī uz zemes. Jā, tieši tekstu grupas līderis uzskata par dziesmas veiksmes formulu, un to Sestai jūdzei palīdz atrast tekstu autori Ivars Strautiņš, Marika Svīķe, Guntars Račs.

«Pēdējā dziesma, ko ierakstījām - Pieci soļi, nedēļa vai mūžs ar Ivara Strautiņa vārdiem, manuprāt, ir ļoti veiksmīga. Vietnē youtube.com tā sasniegusi jau vairāk nekā 87 tūkstošus skatījumu, un pie mūsu mērogiem tas ir ļoti daudz,» gandarīts ir Agris Gedrovičs. Viņaprāt, arī grupas jaunā dziesma Upe ar Marikas Svīķes vārdiem ir vienkārši brīnišķīga.

Profesija - galdnieks

Agris Gedrovičs atgādina, kāpēc grupas nosaukums ir Sestā jūdze. Tieši tik daudz ir no Smiltenes līdz viņa dzimtajai Bilskai, kur viņš daudzus gadus dzīvojis un kur apmēram pirms gada iegādājies lauku māju. «Kādreiz muzicēju grupā Kaimiņi, un daudziem tā asociējās kā grupa no Smiltenes. Bet es neesmu no Smiltenes, es esmu no Bilskas. Modris Miķelsons ir no Valkas, pārējie trīs - no Rīgas,» mūziķis izskaidro grupas ģeogrāfisko izcelsmi.

Bilskā arī paiet Agra Gedroviča no muzicēšanas brīvais laiks. Daudz enerģijas paņem mājas atjaunošanas darbi, ko mūziķis veic savām rokām. Savulaik pabeidzis Cēsu 4. arodskolu un ieguvis galdnieka profesiju, viņš praktiski visu prot, bet, ja ko neprot, piemācās klāt. «Es neesmu eiroremontu piekritējs, tāpēc savā mājā netīšos plēvēs,» viņš saka un izstāsta, ka māja, ko iegādājies, esot celta 19. gadsimtā. «Tūkstoš astoņsimt kurā tur gadā tur bijis alus brūzis, vienubrīd - pienotava. Jāpajautā vietējai bibliotekārei, viņa zina precīzāk šīs mājas vēsturi,» mūziķis nosaka, atlājot, ka māja ir Bilskas centrā, pašā ceļa malā. «Jāuztaisa sēta riņķī, citādi vietējie pieraduši slāt uz veikalu pa taisno. Tagad, kad remontējos, tā gan vairs nedara, bet vienalga vajag arī sētu.»

Mūziķis secina: mājas atjaunošana ir visīstākā sporta zāle, kas palīdz uzturēt arī fizisko formu. «Panēsājiet uz jumta augšā dēļus, redzēsiet, kā tas ir. Arī veselība man, paldies dievam, turas. Dakteris jau saka, ka tas esot bērnībā un jaunībā iegūtais rūdījums. Tolaik jau datoru nebija, daudz skraidīju pa laukiem, mežiem, un tas mani norūdīja.»

Elza ir īpašs mīļums

Desmit gadus nodzīvojis Rīgā, Agris Gedrovičs saka: Bilska ir viņa miera osta. «Man tur viss patīk, visi savējie. Vakaros piemājas dīķī ir varžu koncerts, bet vasarā tur ir trīs ļoti īpašas smaržas - kad pļauju zāli, kad zied liepas un, kad pļaujot gar dīķi, iepļauju kalmēs. Vēl jau gan tai mājā nedzīvoju, vēl taisu grīdas, vēl jāremontē koka daļas, vēl jumts jāsataisa tā, lai pa ziemu sniegs nekrīt iekšā. Tur ievākties varēs, domāju, pēc četriem gadiem, uz mazmeitas Elzas devītās klases izlaidumu,» domā Sestās jūdzes līderis. Viņa vienīgā meita Monta jau daudzus gadus dzīvo un strādā Anglijā, bet viņas meitiņu Elzu, kurai ir 12 gadi, pa abiem audzina Agris un viņa bijusī sieva. «Viņai ir visādi princeses izgājieni, bet - mazbērns ir tāds mīļums!» Agris mīļi piebilst.

Laimīgs Bilskā

Tas, kāpēc meita ir prom no Latvijas, viņaprāt, lielai Latvijas daļai ir pavisam cits stāsts, un Montas tētis saka, ka nemaz ne priecīgs. «Ar Sesto jūdzi esam spēlējuši Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Īrijā, Anglijā, Dānijā. Bet - man citas zemes nevajag!» viņš vēlreiz uzsver. Un uz jautājumu, vai ar muzicēšanu vien var šodien izdzīvot, atteic, ka viss atkarīgs no izvirzītajām prasībām un vajadzībām. «Ja gribētu vizināties ar jahtu, nesanāktu. Bet es esmu laimīgs, ja varu ar laivu Bilskā pa ezeru airēt. Ja nevarēšu atļauties nopirkt, uztaisīšu pats! Savulaik ļoti daudz laivu esmu taisījis, man galdniecības darbi labi padevās,» stāsta Agris Gedrovičs. «Pienāk dzīvē brīdis, kad saproti: nu, kam tev tā jahta?! Pagājušoziem piemājas dīķītī notīrīju sniegu, un man bija pašam sava arēna, kur slidot. Un es biju laimīgs!» Mūziķis vaļsirdīgi stāsta, ka spēj priecāties arī par zalkti, kurš izvēlējies dzīvot viņa mājas tuvumā. «Vasarā sēdēju pie dīķīša - tur esmu izzāģējis galdiņus un soliņus, vēroju saulrietu, kad pēkšņi zalktis pārslīdēja pāri kājām. Nepaspēju pat palēkties, kad šis jau bija dīķī iekšā - pie savām draudzenēm vardēm. Es jau gan viņam teicu: tu tikai vairāk savējo šurp neved, manas mājas svētībai pietiks ar tevi vienu.»

***

GRUPAS SESTĀ JŪDZE JUBILEJAS KONCERTI

• 28. oktobrī - Ādažu kultūras centā

• 3. novembrī - Ventspilī, Jūras vārtos

• 4. novembrī - Liepājas olimpiskajā centrā

• 5. novembrī - Krustpils kultūras namā

• 10. novembrī - Valmieras kultūras centrā

• 11. novembrī - Alūksnes kultūras centrā

• 12. novembrī - Bauskas kultūras centrā

• 24. novembrī - Jelgavas kultūras namā



Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.