Ar pārliecinošu Chris Noah jeb Krista Indrišonoka triumfu sestdien Latvijas Nacionālajā teātrī noslēdzās Mūzikas ierakstu Gada balvas “Zelta mikrofons” pasniegšanas ceremonija – 29 gadus vecā mūziķa kontā četras balvas un viena papildbalva, turklāt to vidū praktiski visas nosacīti galvenās.
2024. gada izcilnieks - Krists Indrišonoks
Par “Zelta mikrofona” galveno nomināciju dēvējama “Gada albums”, kurā vienā katlā tiek salikti absolūti visās kategorijās iesniegtie albumi. Neskatoties uz šādu vērtējamo plašuma amplitūdu, praktiski nebija šaubu, ka par 2024. gada labāko darbu tiks atzīts Chris Noah veikums „Atvadas nav skumjas, ja zinām, ka drīz tiksimies”. Tā arī notika.
Protams, šis albums ar prātā grūti paturamo nosaukumu tika atzīts par labāko arī popmūzikas kategorijā - “Instrumenti” varēja droši cēli atsaukt savu albumu no šīs nominācijas, jo viņiem te uzvarēt tāpat nebija nekādu cerību. Vēl Krists Indrišonoks tika pie diviem “mikrofoniem” labākās dziesmas un radiohita nominācijās ar “Nomodā” - šīs varētu dēvēt par nākamajām svarīgākajām nominācijām. Un vēl Chris Noah kopā ar savu ieroču biedru no Britu salām Kristoferu Harisu tika saukti uz skatuves kā gada labākie producenti - šis gan ir mazliet diskutabls apbalvojums, jo, šķiet, šim radošajam tandēmam tas vairāk ticis par kvantitatīvajiem rādītājiem. Līdz ar to var teikt, ka Kristam gar degunu aizgāja tikai viena no statuetēm, kurām viņš bija nominēts - videoklipa kategorijā pie “zelta mikrofona” sensacionāli tika trokšņu roka grupas “Stabs” klips dziesmai “Sfinksa treniņtērpā” (un pat nevis kāds no diviem Ozola klipiem).
“Straume” tiek arī pie mūzikas balvas
Kurās nominācijās bija pārsteigumi? Daudzās, taču lielākoties patīkami. Piemēram, starpžanru vai instrumentālās mūzikas nominācijā, kur pie savas kārtējās balvas (pēc skaita 51.? 56.?) tika “Straume” jeb “Flow” - šoreiz par Riharda Zaļupes & Co šim animācijas šedevram sacerēto mūziku.
Savukārt pie sava pirmā “mikrofona” beidzot ticis Mārtiņš Kanters, kurš varēs mest mieru ironizēšanai, ka viņu uz “ZM” aicina tikai pieteikt nominantus. Turklāt pie statuetes viņš tika bez Raimonda Paula mūzikas palīdzības, pie tam šlāgermūzikas nominācijā ExRuskis apspēlēja tieši savu kādreizējo aizbildni (kopā ar Maestro jauno atradumu Edgaru Ošleju). Tāpat pie pirmā “mikrofona” tika arī Igetas Ozoliņas (exGaiķes) stūrētās latviski simpātiskās “Ogas”, kuras mazliet pārsteidzoši izrādījās pārākas par visiem “orķestriem”, “vilkiem”, “vilkačiem”, ebreju mūziku izpildošajiem un sazin, ko tikai vēl ne.
Pie sava pirmā “mikrofona” tika arī šā brīža latvju jaunās repa zvaigznes Nr.1 Wiesuļa domubiedrs Galeniex, bet tas saprotams, ka pie pirmā, jo tas saņemts “Gada debijas” nominācijā, apspēlējot džezmeni Līvu Dumpi un pankmeitenes “Depustūtes”. Pelnīti! Savukārt Wiesulis - nu, tur viss bija skaidrs, viņa un Sangvn albums “En Prise” bija absolūti drošs pretendents uz titulu spēcīgajā hiphopa nominācijā (otrajā vietā ierindojās Edavārdi), ko arī ieguva. Nav brīnums, ka Wiesulis arī “Gada albuma” nominācijā tika Top 5 un būtu tikai likumsakarīgi, ja “En Prise” pat būtu pirmajā trijniekā. Jāpiebilst, ka reperi tika pie vēl viena “mikrofona” - to saņēma Latvijas hiphopa krusttēvs Ozols par savu koncertšedevru „No rajona līdz arēnai”.
Daži uzvarētāji gaidīti, daži - negaidīti
Kas vēl? Šogad pirmoreiz vienā nominācijā tika apvienots roks, pankroks un metālmūzika, un itin simboliski, ka vinnēja “Oranžās Brīvdienas”, kas ir no visa pa druskai - roks ar mazliet pancisku domāšanu un dažbrīd pat metālisku piesitienu. Apskatnieka favorīti gan bija “Oghre” (viņiem otrā vieta), Austras balvas žūrētāji un viņiem līdzīgie droši vien aizstāvēja trokšņotājus no grupas “Stabs”, nepieradinātās mūzikas cienītāji gan jau bija par “Depustūtēm”, bet tradicionālāka roka - par “Indygo”, tā kā viss kārtībā, panākts labs kompromiss. Un laba ceļamaize “oranžajiem” pirms viņu neticamās un eksotiskās tūres pa Indiju un Nepālu, kas plānota jau februārī.
Par “andergroundistiem” - alternatīvās, indī vai eksperimentālās mūzikas nominācijā šoreiz bija sīva konkurence, kuras ietvaros kod kurā pirkstā gribi, visi mīļi. Līdz ar to skumīgi par “Purple Negative” un “Grēcīgajiem Partizāniem”, taču Nielslenam Lielslienam (tas nav nekāds šaursliežu dzelzceļš vai Klāras krelles, tas ir daudz nopietnāks mēles mežģis…) ar Viju Moori arī nav ne vainas. Vēl vieni alternatīvās nominācijas pārstāvji DJ Krankenwagen arī nepalika bešā - viņi pārsteidzoši tika pie balvas par labāko albuma dizainu.
Noslēgumā mazliet statistikas: “ZM” žūrijas vērtēšanai tika iesniegti 136 albumi (viens vēlāk atsaukts), 92 dziesmas (divas atsauktas), 81 videoklips, 47 debijas ieraksti, 32 dizaini un 11 koncertieraksti, kas gan ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējos gados, tomēr vienalga dod labu ieskatu latvju mūzikas ierakstu industrijas norisēs. Raudzīsim, kas būs sanācis “ZM” konkurentiem no “Gammas” nometnes.
„Zelta mikrofona 2025” ieguvēji
Klasiskās un vokālās mūzikas albums
„Angele Dei” - Latvijas Radio koris
Džeza mūzikas albums
„Interception” - „Toms Rudzinskis Quartet”
Popa un poproka mūzikas albums
„Atvadas nav skumjas, ja zinām, ka drīz tiksimies” - Chris Noah
Roka, pankroka vai metāla mūzikas albums
„Ārā” - „Oranžās Brīvdienas”
Alternatīvās, indī vai eksperimentālās mūzikas albums
„Negaidīti varoņi” - Nielslens Lielsliens un Vija Moore
Hiphopa mūzikas albums
„En Prise” - Wiesulis & Sangvn
Elektroniskās vai deju mūzikas albums
„Singularity” - „7Synths”
Starpžanru vai instrumentālās mūzikas albums
„Flow” - Gints Zilbalodis, Rihards Zaļupe
Tautas vai pasaules mūzikas albums
„Ok, laime!” - etnogrupa „Ogas”
Tradicionālā pop vai kantrī mūzikas albums
„Vēstulēs” - Mārtiņš Kanters
Mūzikas albums bērniem
„Dienas darbi” - Elīnas Gruzniņas bērnu vokālā studija „Siguldiņa”
Debijas albums
„Vernisāža” - Galeniex
Albuma dizains
„Lēnā palīdzība” - DJ Krankenwagen
Koncertieraksts video
„No rajona līdz arēnai” - Ozols
Videoklips
„Sfinksa treniņtērpā” - „Stabs”
Dziesma
„Nomodā” - Chris Noah
Radiohits
„Nomodā” - Chris Noah
Gada albums
„Atvadas nav skumjas, ja zinām, ka drīz tiksimies” - Chris Noah