2009. gads Kultūrā

© Rūta Kalmuka F64

Literatūrā atšķirībā no citām mākslas jomām notikumu attīstība ir salīdzinoši gausāka.

Arī ap 2008. gadā izdoto Ingas Ābeles (attēlā) romānu Paisums īstais atzinības vilnis uzbangoja tikai šogad. Aprīlī ar formulējumu par "klasiska modernisma garā veidotu romānu, kurā Ābele spoži likusi ieraudzīt tos eksistenciālos bezdibeņus, kas melnē zem ikdienišķās esamības virskārtiņas" rakstniece saņēma prestižo gada balvu literatūrā. Novembrī Eiropas kultūras galvaspilsētā Viļņā Paisuma autore ieguva atzinību starptautiskā mērogā – Baltijas asamblejas balvu literatūrā.

Dažas dienas pirms šā notikuma priecīga ziņa tika saņemta no Stokholmas. Jura Kronberga tulkojumā Ingas Ābeles romāns Paisums izdots zviedru valodā, saņemot atzinīgas skandināvu preses atsauksmes.

Alvis Hermanis Rīgā, Maskavā un Vīnē

Starptautiski panākumi – tā pavisam īsi varētu raksturot Jaunā Rīgas teātra režisora un mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa darbību aizvadītajā gadā. Maskavas Nāciju teātrī iestudētie Šukšina stāsti šoruden savākuši dāsnu prestižās Krievijas teātru balvas Zelta maska nomināciju ražu. Pirmizrādi Austrijā, Vīnes Burgtheater, piedzīvoja Alvja Hermaņa iestudētā Ģimene (Familie, attēlā). Neraugoties uz saspringto viesizrāžu grafiku, arī pašu mājās Jaunais Rīgas teātris turpināja diktēt spēles noteikumus, triumfējot Spēlmaņu nakts ceremonijā. Īpaši uzteicama ir aktieru spēja koncentrēties uzdevumam tajos brīžos, kad teātra idejiskais un mākslinieciskais līderis Alvis Hermanis atrodas ārpus Latvijas, tādējādi nodrošinot zīmola JRT uzplaukumu.

Mūziķi pasaulē

Apbrīnojams ir tas šķietamais vieglums, ar kuru mūsu mākslinieki turpina iekarot pasaules mūzikas virsotnes. Neraugoties uz muļķīgām reformām, Latvija ir un arīdzan paliek talantīgu un darbspējīgu mūzikas pedagogu zeme. Bet, ja piesauc panākumus, tad visus nemaz nav iespējams pieminēt. Elīnu Garanču žurnāls Musical America atzīst par labāko dziedātāju ASV, Kremerata Baltica un Gidons Krēmers saņem prestižas balvas Japānā, spožus panākumus Eiropā gūst diriģents Andris Nelsons. Uz pasaules lielākajām operu skatuvēm atmirdz Aleksandrs Antoņenko un Maija Kovaļevska, savukārt kaprīzo Zalcburgas festivāla publiku savaldzina Marina Rebeka.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais