Ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un Latvijas ārlietu ministrijas atbalstu izdevniecība Jumava laidusi klajā Normana Deivisa grāmatu Eiropas vēsture. Pie latviešu lasītājiem ir nonācis ļoti apjomīgs 1380 lappuses liels fundamentāls darbs par Eiropas vēsturi no pirmsākumiem līdz PSRS sabrukumam.
Grāmatu autors pabeidza 1993. gadā, bet tās uzlaboto variantu - 1997. gadā. Līdz ar to šajā darbā nav vērts meklēt jaunāko divdesmit gadu vēstures apskatu, tomēr patiesi fascinē autora intuīcija un dziļais notikumu novērtējums, Autora slēdzieni par procesu attīstību ir visnotaļ mūsdienīgi un šobrīd iederīgi. Tieši 16. marta rītā beidzu lasīt Eiropas vēstures nodaļu par Otro pasaules karu. Viena grāmatas lappuse (1030. lpp) ir veltīta SS latviešu leģionam, savukārt pielikumos ir uzskaitītas visas Eiropas tautas, kurām tika izveidotas savas Wafen SS vienības. Tādas bija ne tikai latviešiem un igauņiem, bet arī krieviem, ukraiņiem, frančiem, holandiešiem, norvēģiem, dāņiem un pat Albānijas un Bosnijas musulmaņiem (1344.-1345. lpp).Var tiešam apbrīnot Normana Deivisa secinājumus par Otrā pasaules kara pretrunīgajiem notikumiem Austrumeiropā: «Tiem kritizētājiem, kas paši nāk no valstīm, kurām paveicās daudz vairāk, ir ļoti grūti iedomāties, ka totalitāras valstis spēj piespiest tā vai citādi sadarboties katru, kas nonācis tās varā. Nebrīvu tautu nedrīkst vērtēt pēc brīvas sabiedrības kritērijiem (1033. lpp.).»
Vēl trāpīgāks šķiet Normana Deivisa redzējums par t.s. Austrumeiropas demokratizāciju, kas tapis vēl pirms 1993. gada: «Pēdējos komunistu valdīšanas gados Austrumeiropā disidenti intelektuāļi radīja savu variāciju par šo tematu. Viņi pilnībā nodalīja padomju bloka politiskos režīmus no tautas masu uzskatiem, paužot pārliecību, ka viņus pašus neesot ietekmējis Rietumu neprātīgais materiālisms, un apgalvojot, ka komunistu spaidi esot tikai nostiprinājuši viņu piesaisti Eiropas kultūras tradīcijām. Šie intelektuāļi ar nepacietību gaidīja laiku, kad atkal apvienotajā Eiropā būs iespējams iemainīt savu «eiropeiskumu» pret rietumu pārtiku un tehniku. Tas ir vēl viens piemērs vēlamā iztēlošanai par īstenību.» (50. lpp.)
Faktiski tieši tas arī noticis. Latvijas ekonomiku sagrāva nevis Eiropa, bet gan it kā Rietumu vērtības sludinošie politiķi, kuri Rietumu vērtības saprata kā neatkarības un valsts bagātību apmaiņu pret tiesībām uz parāda patērēt agrāk nepieejamas materiālas vērtības braukāt lepnos autiņos un baudīt smalkus konjakus.
Lai lasītājus nepārsteidz Eiropas kartes Normana Deivisa grāmatā. Deiviss Eiropas kartes novieto nevis tradicionāli - orientējot ar Ziemeļiem uz augšu, bet gan pagriežot Eiropu tā, ka kartes augšdaļā atrodas Eiropas Rietumi. Šāds izklājums varbūt šokēs konservatīvi domājošos un ģeogrāfus tradicionālistus, bet tas ļauj efektīgāk izmantot grāmatas telpu.
Normana Dievisa grāmatā zinātniski objektīvs izklāsts savienots ar saistošiem, bet dažkārt nezinātniskiem iestarpinājumiem (kapsulām), kas izskatās kā dzeltenās un kvalitatīvās preses krustojums. Grāmatas objektīvo un fundamentālo plūdumu papildina leģendas, saistoši, bet ne vienmēr absolūti objektīvu vēstījumi, kuri ir smelti no visdažādākā līmeņa vēstures interpretācijām. Ja kopumā autors saglabā zinātnisku toni, tad šajās kapsulās autors atļaujas iekļaut arī neticamas, pseidozinātniskas un diskutablas lietas. Tiesa, tās ir šokējošas un interesantas, un papildina tekstu kā krāšņas ilustrācijas.
Šādi iestarpinājumi atvēlēti, piemēram, Nostradamusa pareģojumiem (562.-563.lpp).
Kapsulā par Leonardo da Vinči iekļauts pētījums par viduslaiku domātāju hipotētisko intelektuālo koeficientu un pētījums par viduslaiku domātāju hipotētisko smadzeņu izstarojuma līmeni, kas, protams, nav objektīvi pārbaudāms un objektīvi izvērtējams, bet no kura izriet, ka, piemēram, Einšteina smadzeņu starojums nemaz nav ģēnija līmenī (494. lpp.). Autors piedāvā arī kopsavilkumu par slavenu personu pirmsnāves izteikumiem (703. lpp). Apglavot, ka Mārtiņa Lutera pēdējie pirms nāves vārdi bija «Jā!», nozīmē pateikt neko. Daudz svarīgāk būtu citēt to pirmsnāves jautājumu uz kuru Luters sniedza šo atbildi.
Kopumā latviski ir izdots saistošs un fundamentāls darbs, kas ir izmantojams gan kā informācijas avots, gan kā saistoša lasāmviela. Tas ir lasāms gluži kā enciklopēdija, atverot no jebkura vietas. Grāmatu papildina melnbalts kartogrāfisks un izziņu materiāls par Eiropas valstu robežu izmaiņām, dinastijām pārvaldes formām un citu informāciju.