Havāsa krusta gājiens senlietu atgūšanai

Ēģipte kopā ar vēl vairākiem desmitiem valstu darīs visu, lai atgūtu senlietas, kas izmētātas pa pasaules muzejiem - ar šādu kareivīgu paziņojumu pēc Kairā notikušās starptautiskās konferences nācis klajā Ēģiptes Senlietu pārvaldes vadītājs Zahi Havāss. «Mēs padarīsim nožēlojamu to muzeju dzīvi, kuros ir mūsu senlietas,» draudējis slavenais ēģiptiešu arheologs.

AFP atgādina, ka pagājušonedēļ Kairā notikušajā konferencē piedalījās 21 valsts delegāti - kultūras ministru vietnieki, muzeju direktori, senlietu speciālisti. Viņus visus vienojusi ne tik jaunā ideja panākt kultūras vērtību atgriešanu to izcelsmes vietās, taču šī ir pirmā reize, kad šai idejai dots tik plašs starptautisks skanējums. «[Līdz šim] mēs cīnījāmies vienatnē, Grieķija cīnījās vienatnē, Itālija - vienatnē, bet tagad mēs esam vienoti un cīnīsimies kopā,» preses konferencē paziņojis Z. Havāss, kurš aicināja konferences delegātus sastādīt to artefaktu sarakstus, kas pēc taisnības piederētu šīm zemēm, bet ir izstādīti ārzemju muzejos. AP piebilst, ka runa ir ne tikai par acīmredzami nozagtām senlietām, bet arī dāvinājumiem, kuru legalitāti apšauba pašreizējās varasiestādes.

Tiesa, ne ar kādu jaunu stratēģiju mākslas darbu atgūšanā nedz Ēģiptes Senlietu pārvaldes vadītājs, nedz citi konferences delegāti klajā nav nākuši. Kopš stāšanās amatā 2002. gadā Z. Havāsam sarunu ceļā izdevies atgūt aptuveni 5000 artefaktus, kas savulaik izvesti no Ēģiptes. Tiesa, bieži vien sarunas nonāk strupceļā un tad nākas ķerties pie šantāžas. Pēc tam, kad no Sentluisas Mākslas muzeja neizdevās atgūt kādu 3200 gadus vecu augstmaņa masku, Z. Havāss paziņoja, ka Ēģipte pārtrauc jebkāda veida sadarbību ar šo muzeju un aicināja ļaudis boikotēt tā ekspozīciju. Pagājušā gada oktobrī, pēc tam, kad Luvras muzejs atteicās atdot Ēģiptei senu fresku fragmentus, ne tikai tika pārtraukta sadarbība ar muzeju, bet arī apstādināti franču arheologu izrakumi Sakaras nekropolē netālu no Kairas un Luvrai nācās piekāpties.

Konferences delegāti aicinājuši ANO paspārnē esošo UNESCO izdarīt grozījumus 1970. gada konvencijā, kas aizliedz zagtu artefaktu eksportu vai atrašanos īpašumā. Pašlaik tas nedarbojas ar atpakaļejošu datumu, tātad, visi artefakti, kas nozagti pirms 1970. gada, var tikt legalizēti, uzsvēruši delegāti. Konferencē norādīts, ka lielākās problēmas rada tieši muzeji, kas ir gatavi maksāt ievērojamas naudas summas par senlietām, ne vienmēr pārliecinoties, ka tās iegūtas legālā ceļā. Starp citu, Ēģiptē šogad stājies spēkā likums, saskaņā ar kuru faktiski likvidēts legālais senlietu tirgus - tās drīkst tikai mantot vai dāvināt, bet ne pirkt un pārdot.

Ēģipte par savām prioritātēm izvirzījusi Nofertetes statuetes (atrodas Berlīnes Ēgiptes muzejā), Rozetas akmens (Britu muzejā) un Ramzesa statujas (Turīnas muzejā) atgūšanu. Grieķija no Britu muzeja vēlas atgūt Partenona marmora ciļņus, Lībija no šā paša muzeja - Sirēnas Apolona statuju, Nigērija no Britu muzeja - Beninas bronzas senlietas, Peru no Jēla universitātes Pībodija muzeja - Maču Pikču senlietas, bet Ķīna no kādas Francijas privātās kolekcijas - imperatora Vasaras dārza bronzas piederumus.

Izklaide

Latvju tumšā hārdkora apvienība “Nekad” aptuveni pirms mēneša laida klajā savu trešo studijas albumu, piedāvājot klausītājiem sešas jaunas dziesmas, “kas runā par cilvēka iekšējo cīņu ar sevi un pārdzīvojumus”, bet tas savukārt liek parunāt par pašu albumu.