A.god. I. Dāldera kungs!
Latvijas nacionālas nozīmes kultūras institūciju vadītāji, apzinoties, ka Latvijas ilgtermiņa pastāvēšanas nozīmīgākie balsti ir valoda, zeme ar tās bagātībām, pozitīvi noskaņots, radošs cilvēks un kultūra, ir apvienojušies un š.g. 9. jūnijā ir nodibinājuši biedrību Laiks kultūrai (Biedrība). Par Biedrības mērķiem izvirzot: 1) iestāties par Latviju kā kultūras nācijas valsti, panākt, ka kultūra tiek definēta par vienu no valsts attīstības prioritātēm; 2) vienoties kopīgā rīcībā, lai Latvijas valsts attīstībā kultūra, atbilstoši starptautiskajām konvencijām un Eiropā atzītai praksei, iegūst savu izšķirošo lomu cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Mērķu īstenošanai izvirzot šādus uzdevumus: saglabāt un nosargāt Latvijas kultūras unikālo raksturu un fenomenu, nostiprināt kultūras nozīmi indivīda izaugsmē, valsts un ekonomikas attīstībā; veicināt kultūras lomas komunikāciju un panākt, lai kultūras nozari respektē, pieņemot lēmumus par valsts attīstību; apvienot un koordinēt nacionālu kultūras institūciju vadītāju sadarbību, kā arī veicināt kultūras nozares līdzdalību saimnieciskajā un sociālajā dzīvē; veidot dialogu ar kultūras atbalstam nozīmīgām interešu grupām (sociālajiem partneriem, uzņēmējiem, politiķiem, nevalstisko sektoru u.c.); piedalīties kultūras nozares funkciju izvērtēšanā un sniegt priekšlikumus nozares attīstībai.
Analizējot divu gadu laikā notikušās pārmaiņas, secinām, ka 2010. gadā salīdzinot ar 2008. gadu kopīgie valsts konsolidētā budžeta izdevumi samazinājušies par 16,5 %, savukārt kultūrai atvēlētie līdzekļi samazināti par 42,5 %, kas veido dramatisku kritumu no kopīgiem valsts konsolidētā budžeta izdevumiem. Iepazīstoties ar nacionālas nozīmes kultūras institūciju budžetiem, konstatējams, ka bieži vien finanšu samazinājums ir lielāks par 50 %.
Mēs uzskatām, ka neatkarīgi no ekonomiskajām grūtībām, Latvijas apstākļos kultūras funkciju finansējuma plānošana zem 2,5 % no kopējā valsts budžeta nav pieļaujama. Kultūra - mūzika, māksla, materiālais un nemateriālais kultūras mantojums - ir tās vērtības un nacionālās identitātes daļa, ar kurām Latvija ir atpazīstama Eiropā un pasaulē un ar ko tā var lepoties. Diemžēl valsts dzīvē kultūras loma tiek vērtēta, mūsuprāt, nepelnīti zemu. Kultūra nav veicinājusi Latvijas tautsaimniecības neveiksmes, gluži pretēji - tās reputācijai pasaulē ir tieša ietekme uz Latvijas eksportspēju. Uzskatām, lai kultūra varētu pildīt savu lomu valsts pastāvēšanā un attīstībā, tai ir jābūt aktīvam spēlētājam brīžos, kad tiek plānots valsts budžets un likti akcenti.
Biedrība Laiks kultūrai lūdz turpmākajā kultūras nozares funkciju izvērtēšanas un budžeta veidošanas gaitā pieaicināt to kā sadarbības partneri, lai dialogā un konsultācijās ar valdību panāktu iespējami labākos un racionālākos risinājumus kultūras nozares pastāvēšanai un attīstībai. Esam pārliecināti, ka kultūra ir vienīgais iemesls Latvijas valsts pastāvēšanai ilgtermiņā.
Cieņā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs J. Dambis, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore M. Lāce, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors A. Naumovs, Valmieras Drāmas teātra direktore E. Sniedze, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors E. Vērpe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors A. Vilks, Latvijas Nacionālās operas direktors A. Žagars