Nav uzstādījuma samazināt finansējumu kultūrai – tā ir valdības prioritāšu izvēle

Vakar trīs biedrību Laiks kultūrai pārstāvoši Latvijas kultūras iestāžu vadītāji: Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa tikās ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pastāvīgo pārstāvi Latvijā Deividu Moru un SVF ekonomisti Agnesi Bukovsku.

Latvijas kultūras sabiedrībā valda daudz minējumu par starptautisko aizdevēju prasībām kultūras jomā, kuras, kopš mūsu valsts augstākās amatpersonas risina sarunas par finansiālu palīdzību krīzes seku likvidēšanai, tā arī nav nedz skaidrotas, nedz pamatotas vai atspēkotas, labākajā gadījumā paliekot neoficiālas informācijas līmenī. Tas radījis kultūras darbinieku neapmierinātību, dažādas sazvērestības teorijas un krāšņas baumas – arī to, ka valdība, risinot ekonomiskās problēmas, rīkojas kā veci marksisti un, ejot vienkāršāko ceļu, mehāniski apcērt kultūras nozares finansējumu. Biedrības Laiks kultūrai izplatītajā paziņojumā teikts, ka «tikšanās mērķis – sākt dialogu ar SVF par kultūras nozares attīstību ilgtermiņā Latvijā, īpaši pievēršoties jautājumiem par kultūras nozīmību sabiedrības un valsts attīstībā, izejot no krīzes. Sarunas laikā biedrības pārstāvji precizēja SVF attieksmi pret mehānisku finansējuma samazināšanu, īpaši ilgtermiņā.»

Tikšanās laikā Deivids Mors esot uzsvēris, ka «SVF no savas puses nav uzstādījuma samazināt finansējumu kādai konkrētai nozarei, t.sk. kultūrai. Tā ir katras valsts valdības iekšēja prioritāšu izvēle, kādi ir tās attīstības pamatbalsti un valsts starptautiskās reputācijas pamatelementi.»

Faktiski šāds izteikums liek domāt, ka atbildība par patreizējo stāvokli kultūrā un tā radītajām iespējamajām ilgtermiņa sekām tomēr ir jāuzņemas Ivara Godmaņa un Valda Dombrovska valdībām.

Sazinoties ar vienu no sarunu dalībniekiem – Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku – Neatkarīgā uzklausīja viņa viedokli par to, ka tikšanās «bija iespēja daudz skaidrot, pateikt, atklāt mūsu pozīciju. Es gan šaubos, ka tikšanās līdzēs tūlīt – 2011. gada janvārī. Tas ir atkarīgs no jaunās Saeimas un jaunās valdības nevis no SVF.»

Vaicāts, vai sarunu partneri Latvijas kultūras problēmās orientējas labāk nekā Pasaules Bankas (PB) prezidents Roberts Zēliks 100 latu bezdarbnieku stipendijās, Andris Vilks sacīja, ka SVF savulaik ir tikusi nedaudz iepazīstināta arī ar Latvijas kultūras situāciju un kā daudz nozīmīgāku viņš minēja D. Mora apņemšanos vajadzības gadījumā turpināt sarunas ar biedrību Laiks kultūrai, lai iegūtu visu nepieciešamo objektīvo informāciju par Latvijas kultūru un skaidrotu aizdevēju pozīciju.

Jautāts par situāciju ar t.s. valsts kapitālsabiedrībām, par kuru finansēšanas pārtraukšanu nākamgad tiek baumots jau kopš pavasara, Andris Vilks teica, ka sarunās paudis savu viedokli par šāda iespējama lēmumu neloģiskumu ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) piemēru. LNB nekad nebūtu saņēmuši Nila un Melindas Geitsu fonda finansējumu, ja LNB nodarbotos ar komerciju, jo prasība par bezmaksas interneta pakalpojumu sniegšanu bijusi obligāta. Pat likumā ir noteikts, ka LNB jāsniedz bezmaksas pakalpojumi, tāpēc LNB nemaz nevar darboties kā komercstruktūra.

Zīmīgi, ka pēc tikšanās ar SVF, biedrības Laiks kultūrai pārstāvjus šodien uzklausīs apvienības Vienotība vadītāji – tostarp ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Svarīgākais