Svinot Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) 20 gadu jubileju, 29.decembrī plkst.14 LKA pasniegs LKA Goda profesoru diplomus mākslas zinātņu doktorei, kino un teātra zinātniecei Valentīnai Freimanei un operatoram Kalvim Zalcmanim.
Kā aģentūru LETA informēja LKA ārējo sakaru un komunikāciju speciāliste Aija Melbārde, Goda profesora tituls piešķirts arī dokumentālo filmu režisoram un scenāriju autoram Hercam Frankam, kurš diplomu varēs saņemt 2011.gada pavasarī.
Goda profesora nosaukumu LKA piešķir bijušajiem profesoriem vai izcilām personībām, kuras sniegušas īpašu ieguldījumu LKA akadēmiskās darbības un augstākās izglītības attīstībā.
"Svinot LKA 20 gadu jubileju, Goda profesoru nosaukumu piešķirsim trīs izciliem profesionāļiem. Viņi ir fantastiskas kultūras personības, kuras 20 gadu laikā ir spējušas radoši ietekmēt kino un skatuves māksliniekus, pārsteidzot ar savām plašajām zināšanām un neatkārtojamo personības starojumu," stāsta LKA rektors, profesors Jānis Siliņš.
Freimane dzimusi 1922.gada 18.februārī Rīgā. 1949.gadā beigusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultāti, 1971.gadā absolvējusi Teātra mākslas institūta Maskavā aspirantūru, ieguvusi mākslas zinātņu kandidāta grādu. 1992.gadā nostrificēta par mākslas zinātņu doktori. Freimane ir vairāku grāmatu - "Liepājas teātra 50 gadi", "Latviešu padomju teātra vēsture", "Padomju Latvijas kinomāksla", "Personības un parādības" - autore un līdzautore, regulāri rakstījusi par teātri un kino Latvijas periodiskajos izdevumos.
Freimane savas aktīvās darbības laikā, kopš 20.gadsimta 50.gadiem līdz pat šim brīdim, sniegusi milzīgu ieguldījumu Latvijas kultūras izglītībā, īpaši teātra un kino jomā. Freimane sadarbojusies ar LKA, gan sniedzot teorētisku un metodisku palīdzību studiju programmu un LKA filmu bibliotēkas (videoakadēmijas) izveidē, gan docējot studiju kursu "Aktieris kameras priekšā", gan vadot un piedaloties filmu lektorijos, semināros.
Kino operators un bijušais LKA profesors Zalcmanis dzimis 1940.gada 14.decembrī Mazsalacā. 1971.gadā beidzis Valsts kinematogrāfijas institūtu Maskavā. Strādājis Rīgas kinostudijā, bijis operators aktierfilmai "Motociklu vasara" (1974.gads), kā arī vairāk nekā 50 dokumentālo filmu un vairāk nekā 400 kinohroniku sižetu operators.
Ievērojamākās filmas - "Mūžs" (1972.gads, režisors Franks), "Esības prieks" (1973.gads, režisors Franks), "Ceļojums uz zemi" (1977.gads), "Četri meklē miljonu" (1979.gads, režisors Ansis Epners), "Edgara Kauliņa pēdējie svētki" (1980.gads, režisors Franks), "Vai viegli būt jaunam" (1986.gads, režisors Juris Podnieks), "Es esmu latvietis" (1990.gads, režisors Epners), "Eduards Ševernadze. Ceļš no pagātnes uz nākotni" (1993.gads), "Sods par sapni" (1994.gads, režisors Andris Rozenbergs).
Filmas ir apbalvotas gan Latvijas, gan starptautiskos filmu festivālos. No 1994. līdz 2004.gadam Zalcmanis strādājis LKA, izveidojis un vadījis TV un video operatora mākslas apakšprogrammu. No 1994. līdz 2004.gadam vadījis LKA Ekrāna un teātra mākslas katedru, 1998.gadā ievēlēts par LKA profesoru. Vairums mūsdienu Latvijas vidējās un jaunākās paaudzes operatoru ir Zalcmaņa audzēkņi.
Jau ziņots, ka LKA jubilejas svinību laikā no 2010.gada novembra līdz 2011.gada maijam dažādās Rīgas kultūrtelpās plānoti akadēmijas studentu, zinātnieku un radošo meistaru pasākumi - teātra izrādes, kino festivāli, koru koncerti, konferences, prezentācijas un citas aktivitātes.