P.S.Kultūra

Līdz kriminālromānu karalienes Agatas Kristi 120. dzimšanas dienai atlikušas akurāt divas nedēļas – enerģiskās kundzītes Džeinas Mārplas un elegantā Erkila Puaro radītāja nāca pasaulē 1890. gada 15. septembrī, nodzīvojot ražīgu mūžu līdz pat 1976. gadam.

Pagājušo ceturtdien sākas Latvijas Grāmatnieku ģildes rīkotā akcija, kuras mērķis ir novērst kaitējumu, kādu Latvijas sabiedrībai varētu nodarīt bezatbildīgu ierēdņu sagatavotās izmaiņas nodokļu likumdošanā. Proti, aizbildinoties ar solījumiem starptautiskajiem aizdevējiem, Finanšu ministrija cenšas par katru cenu panākt atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju atcelšanu, kas vistiešākajā veidā apdraud grāmatniecības un poligrāfijas nozaru izdzīvošanu Latvijā.

No šodienas starptautiskā kino foruma Arsenāls mājas lapā www.arsenals.lv pieejama visa festivāla filmu programma. Arsenāls, kas no 17. līdz 26. septembrim notiks kinoteātros Rīga un K.Suns, piedāvās filmas, kas veiksmīgi startējušas prestižākajos Eiropas festivālos, kā arī par klasiku kļuvušus kino darbus.

Apmēram pirms pusotra gada Neatkarīgā rakstīja par iniciatīvas grupu, kas nāca klajā ar ideju izveidot Latvijas inovatoru apvienību. Pirms gada, 1. septembrī, tāda tika nodibināta un rīt svinēs savu pirmo dzimšanas dienu. Pazīstamais zinātnieks akadēmiķis Ivars Kalviņš ir šīs organizācijas vadītājs un par gada laikā paveikto ir šī saruna.

2010. gada 26. augusta laikrakstā „Latvijas avīze” publicēts žurnālistes Evas Mārtužas raksts „Paradīzes atslēgu turētāji” (skat. interneta vietnē http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/kultura/?doc=84145&date=2010-08-28). Šis raksts pamatā skar Literatūras nozares darbību Valsts Kultūrkapitāla fondā (VKKF). Bet tā kā tendenciozi vērtēta VKKF darbība kopumā, nepieciešams norādīt uz vairākām būtiskām neprecizitātēm šajā rakstā.

Cēsu Centrālā bibliotēka izstādes „Cēsu uzņēmējs 2010” ietvaros organizē grāmatu apmaiņas punktu „Ņem līdzi savas grāmatas un apmaini pret citu grāmatām!”. Romanovska.

Liepājas teātris ir sagaidījis ilgi gaidīto trupas papildinājumu, tāpēc sezonu sāks ar jaunu enerģiju un izaicinošiem plāniem.

Neskatoties uz peripetijām pašmāju kino vidē, ik pa laikam mūs sasniedz ziņas par mūsējo panākumiem pasaulē –Jurģa Krāsona animācijas filmiņa Norīt krupi šogad piedalījās Kannu kinofestivāla īsfilmu konkursā, turklāt nesen no Japānas atgriezies režisors Vladimirs Ļeščovs, kura animācijas īsfilma Spārni un airi ieguva Hirosimā notiekošā Starptautiskā animācijas filmu festivāla žūrijas īpašo balvu. Interesanti, kā Venēcijas kinofestivālā šogad klāsies režisores Lailas Pakalniņas dokumentālajai filmai Pa Rubika ceļu.

Septembra sākumā Rīgā notiks divi kultūras mantojuma saglabāšanas un aizsardzības jomā ievērojami notikumi - Eiropas kultūras mantojuma dienas un 4.Baltijas jūras reģiona kultūras mantojuma forums

Šosvētdien, 29. augustā, visi tautas deju draugi tiek aicināti uz Jūrmalu, kur, turpinot tradīciju augusta beigās vienā pasākumā pulcēt vadošos Latvijas tautas deju kolektīvus, pulksten 18 Dzintaru koncertzālē koncertā Tautas deju pērles Jūrmalā sadancos Teiksma, Līgo, Dancis, Gatve un Daiļrade.

Patlaban, kad jebkuras nozares jau atzītajiem un topošajiem profesionāļiem pasaule vaļā, arvien vairāk saņemam ziņas par mūsu jauno talantu panākumiem citur pasaulē. Arī ērģeļmūzikā Latvijas vārds izskan gana spēcīgi – kaut vai ar Ivetas Apkalnas vērā ņemamajiem panākumiem – un ne tikai. 19. septembrī jaunā latviešu ērģelniece Guna Skrima sniegs solokoncertu 38. Amageras Mūzikas festivāla atklāšanā Dānijā un saņems festivāla tradicionālo Talanta balvu.

Krievijā dzimušais, uz Franciju emigrējušais pasaules pilsonis, modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs neapšaubāmi ir harismātiska, ļoti (krieviski) pašapzinīga un teatrāla personība. Izcils stāstnieks, kas viņa lekcijas apmklējošajām sievietēm liek raudzīties azartiskajā kolekcionārā, pieprasītā interjera dekoratorā, scenogrāfā un grāmatu autorā mirdzošām acīm un iemīlēties – tā viņš pats apgalvo.

„Latvijā ir unikāla un spēcīga kultūrizglītības sistēma, kas veido pamatu vienai no mūsu latviskās identitātes stūrakmeņiem – Dziesmu svētku procesam, tādēļ ir apsveicami, ka, par spīti sarežģītai ekonomiskajai situācijai, valdībai, sadarbojoties ar pašvaldībām, ir izdevies saglabāt finansējumu mūzikas un mākslas skolām visā Latvijā.

Maķedonijas izdevniecība "Shkupi" laidusi klajā Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes (PS) romānu "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos", informēja Latvijas Literatūras centra projektu vadītāja Arita Gutāne.

Dailes teātra 90. jubilejas svinības savu kulmināciju piedzīvos 19. novembrī, tomēr jau no 1. septembra Latvijas televīzijas 1. kanāls sāks demonstrēt vairākus LTV arhīva raidījumus, kas stāstīs par Dailes teātri. Iecerēts, ka LTV tiešraidē tiks rādīts arī 19. novembra pasākums.

Vakar uz Latvijas Nacionālās operas skatuves tika parakstīts nodomu protokols, kas paredz izveidot un uzstādīt Rīgā izcilajam latviešu baletdejotājam Mārim Liepam veltītu pieminekli.

Laikā, kad visi teātri Latvijā cits pēc cita sāk jauno sezonu, aktrise Karīna Tatarinova atklāj, ka, neskatoties uz paziņojumiem par Teātra observatorijas slēgšanu un režisores Gaļinas Poliščukas uzsākto politisko darbību, trupa joprojām turpina darbu pie izrādes, kas tika sākta pagājušajā sezonā.

Inna Svečenovska. Hanss Kristians Andersens. Pasaku meistara slavas cena. Tulkojusi Irīda Miska. Jumava

Novembrī Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris plānojis doties koncertturnejā pa Japānu, muzicējot kopā ar pasaulslaveno čellistu Mišu Maiski, kas Uzlecošās saules zemē ir publikas mīlulis, un kolorīto japāņu diriģenti Tomomi Nišimoto. Mūzikas cienītājiem Latvijā šis fakts ir īpaši iepriecinošs arī tāpēc, ka 25. augusta vakarā Lielajā Ģildē mums būs iespēja dzirdēt Japānas koncertturnejas programmu

Līdz 29. augustam kim? FK galerijā skatāma radošās grupas Orbīta fotogrāfiju un videodarbu izstāde Komentāri. Izstādē redzama izstādes kuratora, fotogrāfa Vladimira Svetlova veidota darbu izlase. Darbu autori: Romāns Korovins, Vladimirs Leibgams, Anna Volkova, Aleksandrs Zapoļs un Jeļena Glazova.

Kā ziņo BBC, Ņujorkas Metropolitēna opera uzstādījusi jaunu biļešu tirdzniecības rekordu. Sezonas pirmajā biļešu tirdzniecības dienā opermīļi izķēruši kasē biļetes par 2,6 miljoniem dolāru. Kopumā tikušas pārdotas vairāk nekā 24 000 biļešu ar vidējo cenu 108,3 dolāru.

Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas šā gada laureātu Ķēstuti Kasparaviču Latvijā pazīst mazie lasītāji, kā arī viņu mammas un tēti, kuri gādā, lai viņu bērniem jauku grāmatiņu neaptrūktu. Tomēr, lasot labā lietuviešu onkuļa prieka pilnos darbus un skatoties autora pašrocīgi zīmētās ilustrācijas, Latvijā maz kurš zina, ka viņa darbi savā ziņā ir kaimiņzemes veiksmes stāsts. Uzskaitīt visas pasaules valstis un valodas, kurās izdotas Ķēstuta Kasparaviča grāmatas ir diezgan nereāli: Taivāna, Vācija, Grieķija, Koreja, ASV, Spānija, Krievija ir tikai dažas pieturvietas šī autora biogrāfijā. Savā ziņā tas ir apliecinājums, ka mazu tautu rakstnieki var tikt pamanīti pārsātinātajos un ienācējus nemīlošos grāmatu tirgos. Turklāt, lai to izdarītu, nebūt nav jābūt diloņslimam poētam vai kompleksu māktam intelektuālim. Visa Ķēstuta Kasparaviča radošā biogrāfija rāda – kas meklē, tas atrod!