Grāmatu apskats

Apgāds Jumava laidis klajā Dereka Pārkera romānu Kazanova. Darbu tulkojusi Katrīna Tilberga.

Apgāds Nordik laidis klajā Egila Plauža dzejas izlasi Lirika.

Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā Jāņa Ūdra romānu Ulmanis. Lielā Kārļa testaments.

Apgāds Jumava Dena Dimiņa tulkojumā laidis klajā pēdējās piecgades skandalozāko grāmatu Eiropā – žurnālista Roberto Saviano pētniecisko romānu Gomora, kas atklāj itāliešu mafijas patieso seju.

Nudien Latvijā tā nenotiek bieži, ka pie lasītājiem gandrīz vienlaikus nāk trīs grāmatas par izcilām personībām mūsu kultūrā. Lai arī vienojošais elements – grāmata - ir šķietami vienāds, visas trīs atšķiras žanriski un arī svaru kausi, kuros tās sveramas, ir dažādi.

«Tas nav Tvens» – ar šādu virsrakstu laikraksts The New York Times raksturojis slavenā rakstnieka Marka Tvena jauno Haklberija Fina un Toma Sojera piedzīvojumu izdevumu, kurā pēc literatūras profesora Alana Gribena iniciatīvas vārds «nēģeris» (nigger) aizstāts ar «vergs», «sarkanādainais» (injun) ar «indiānis», bet «jauktenis» (half-breed) nez kādēļ padarīts par «pusbrāli» (half-blood).

Valdis Rūmnieks Aleksandra Čaka daiļrades un personības popularizēšanā izdarījis tik daudz kā neviens. 1981.gadā pēc viņa iniciatīvas iznāk vairāku autoru krājums Ceļā uz Čaku. Tas vēl šodien ir nozīmīgākais ieguldījums dzejnieka pētniecībā, īpaši jau Viļņa Eihvalda erudītās apceres Esi galotne visām lietām dēļ. 1988. gadā dienas gaismu ierauga kopā ar Mildu Grīnfeldi sarakstītā grāmata Kāpēc es esmu Čaks?. Tā veltīta dzejnieka dzīves pēdējai desmitgadei. Pateicoties V. Rūmnieka iniciatīvai, 1980. gadā sērijā Literārā mantojuma mazā bibliotēka pirmoreiz pilnā apjomā tiek nodrukāts A. Čaka kara gados sarakstītais mīlas dzejas krājums Debesu dāvana. Bet pats galvenais Valda nopelns, kas pielīdzināms varoņdarbam ne tikai literatūrzinātnē, bet visā latviešu kultūrā, ir viņa iecerētie, sastādītie, komentētie un kopā ar izdevniecību Zinātne klajā laistie Aleksandra Čaka Kopoti raksti 6 sējumos (1991-2007). Tas ir vispilnīgākais dzejnieka darbu kopojums, jo aptver praktiski visu, ko Čaks rakstījis dzejā, liroepikā, prozā, dažādu mākslas veidu kritikā, kā arī publicistikā. Šis gluži titāniskais darbs aizņem teju divdesmit gadus ne tikai tādēļ, ka grāmatu apgāds piedzīvo finansu resursu ziņā bēdīgus laikus. Bet arī tāpēc, ka Valdis Rūmnieks viens pats veic tādu pienākumu apjomu, kas, neko nepārspīlējot, salīdzināms ar vesela zinātniski pētnieciskā institūta vairāku gadu darbu. Tādējādi ir izdarīts pats svarīgākais – radīta pilnīga tekstoloģiskā bāze latviešu visu laiku spožākā dzejnieka daiļrades fundamentālai izpētei.

Biedrība Latvijas Baltkrievu savienība ar Rīgas domes, Baltkrievijas vēstniecības Latvijā, a/s Liepājas Metalurgs un SIA Iļģuciems atbalstu ir izdevusi Baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīcu.

ASV izplatītā Eiropas prozas antoloģija Best European Fiction 2011 turpina būt pamanīta šīs valsts preses slejās.

Tuvojoties gada nogalei jau otro gadu pēc kārtas vērojama interesanta tendence – izdevēji steidz drukāt grāmatas – acīmredzot, lai iekļautos vecajā pievienotās vērtības nodokļu likmē. Lasītājiem, vienā ziņā, tas ir patīkami – grāmatnīcā ir no kā izvēlēties. Otrā ziņā, var prognozēt, ka 2011. gada sākumā jauno izdevumu tērcīte uz kādu laiku apsīks. No gada nogales jaunumiem vērts pievērst uzmanību diviem pētījumiem. Tie, katrs pa savam, aplūko dažādas latviešu kultūras šķautnes.

Apvienība "Austras biedrība" ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Liepājas pilsētas Domes un Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstu laidusi klajā grāmatu "Austra Pumpure - mana un tava".

Bākas Latvijā un visā plašajā pasaulē ir nesaraujami saistītas ar cilvēkiem. Tās vienmēr ir bijušas katra jūrasbraucēja drošības garants un mājas zīme, apliecinājums tam, ka krasts un patvērums ir tepat blakus.

Apgāds SIA "Liepnieks un Rītups" nākamā gada sākumā plāno pabeigt un izdot "Latviešu-sengrieķu vārdnīcu", biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja viens no uzņēmuma īpašniekiem Jurģis Liepnieks.

Ja godīgi, neesmu īpašs rokzvaigžņu biogrāfiju un memuāru cienītājs. Maķenīt jau smieklīgi šķiet, kad misters Kleptons vai vēl kāds misters jelnogrieztaukainosmatus Ozijs, ne mazums, brīnās – kā vispār spējis palikt dzīvs, praktizējot tik neveselīgu dzīves veidu. Viss jau būtu OK, ja ne virkne manu vienaudžu, nebūdami mūziķi, savulaik kaut ko pa ausu galam padzirdējuši par sex, drogs & rock`n`roll interpretēja to pa savam un viņiem tas beidzās pietiekami smagi.

Izdevniecība Jumava laidusi klajā Baibas Šuvcānes grāmatu Senais lībiešu ciems Kolka. Tā būtībā ir Kolkas enciklopēdija, grāmata, kurā tiek aplūkota Kolkas un tuvākās apkārtnes daba vēsture, etnogrāfija, sadzīve un kultūra, celtnes un izcilākās personības.

Kanādas respektablais grāmatu apgāds „Guernica” izdevis Edvīna Raupa dzejas krājumu „Then Touch Me Here” („tad pieskaries šeit”) Margitas Gailītis tulkojumā.

21. novembrī plkst. 16.00 Dailes teātra telpās notiks Mudītes Šneideres grāmatas "Eduards Smiļģis. Trejgalv’s" prezentācija, kurā par grāmatas tapšanu un atmiņās par izcilo Latvijas skatuves personību dalīsies grāmatas autore Mudīte Šneidere, E. Smiļģa pētniece un Teātra muzeja vadītāja Rita Rotkale, Dailes teātra aktrise Olga Dreģe, izdevēji apgāds “Jumava”, E. Smiļģa pazinēji un domu biedri.

Latvija ir mierīga valsts, te grūti atrast kādus pārsteigumus. Īpaši jau nu grāmatu jomā. Tomēr šoruden krievu valodā rakstošā Marata Kalandarova grāmata Vīza uz dzelmi ir starptautiska sensācija. Par to jau ieinteresējušies vairāku valstu izdevēji.

Pēc astoņu gadu pārtraukuma Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) un uzņēmējs Raimonds Gerkens nolēmuši atjaunot romānu konkursa tradīciju, kas Latvijas literātu vidē bija viens no būtiskākajiem ikgadējiem notikumiem līdz 2002. gadam.

Par Ojāra Vācieša prēmijas laureātiem šogad kļuvuši dzejnieki Leons Briedis, kurš balvu saņems par krājumu Mijkrēšļa rokraksts, un Jānis Rokpelnis par krājumu Nosaukums.

Ja nu krīzes laikam latviešu grāmatniecībā ir kāds labums, tad iespējams to var meklēt tajā faktā, ka mūsu lasītājs beidzot ir sācis atzinīgi novērtēt ekonomisko izdevumu galveno plusu, proti, lēto cenu.

Francijas literāro godalgu šogad saņems par kontroversālo un skandalozo dēvētais kulta rakstnieks Mišels Velbeks – šāds žūrijas lēmums pasludināts šonedēļ un tas pieliek treknu punktu sāgai ar apsūdzībām plaģiātismā, kas pavadīja viņa jaunākā romāna La carte et le territoire apspriešanu, kas sākās septembrī.