APRITĒ: Nikolaja Rēriha pēdas Latvijā

Izstādes Nikolajs Rērihs un Latvija kodolu veido Nikolaja Rēriha mākslas darbu kolekcija, kuru pats autors 20. gadsimta 30. gados atsūtīja draugiem uz Rīgu kā dāvinājumu. Šīs kolekcijas darbi, kas glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, atspoguļo Rēriha Indijas perioda daiļradi © F64

«Tik apjomīga izstāde, kas veltīta Nikolajam Rēriham, Latvijā vēl nav bijusi. Apskatei izlikti visi darbi, kas glabājas mūsu fondos un kurus savulaik Rērihs sūtījis uz Latviju, arī dokumenti, kas saistās ar Rēriha biedrību un dzimtu Latvijā. Un interese par Rēriha daiļradi vienmēr bijusi liela,» saka mākslas zinātniece Ksenija Rudzīte. Izstāde Nikolajs Rērihs un Latvija tapa piecus gadus, un pēc Rīgas tā ceļos uz Krieviju, pēc tam uz Lietuvu. Izstāde skatāma mākslas muzejā „Rīgas Birža”.

«Nikolaja Rēriha (1874–1947) vārds, viņa daiļrade un sabiedriskā darbība ir pazīstama visā pasaulē. Mākslinieka dzīve dažādos posmos bija saistīta ar vairākām valstīm – Krieviju, ASV, Indiju, bet īpaša vieta Rēriha biogrāfijā pieder Latvijai. Izstādes mērķis ir parādīt izcilā mākslinieka saikni ar viņa senču zemi,» stāsta Mākslas muzeja Rīgas birža Glezniecības kolekcijas glabātāja un šīs izstādes kuratore Ksenija Rudzīte. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Rēriha biedrību, un tai ir četras sadaļas: Rērihu dzimta Latvijā, Pēterburga: kursa biedri un skolnieki, Latvijas Rēriha biedrība, Nikolaja Rēriha un Svjatoslava Rēriha darbu kolekcija. Ekspozīcijas kodolu veido Nikolaja Rēriha mākslas darbu kolekcija, kuru pats autors 20. gadsimta 30. gados atsūtīja draugiem uz Rīgu kā dāvinājumu. Šīs kolekcijas darbi, kas glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, atspoguļo Rēriha Indijas perioda daiļradi, iekļaujot tādus meistardarbus kā Ceļš, Kuluta, Līdzcietība u.c.

«Lai arī Nikolajs Rērihs nav dzimis Latvijā, viņa tēvs un vectēvs te ir dzimuši, bērnībā viņš te bieži viesojies pie vecvecākiem. Savās atmiņās Rērihs raksta, kā vasarās dzīvojies pa Mellužiem, lasījis dzintaru jūras krastā. Rēriham ir apcere Latvija, kur viņš ar lielu mīlestību un cieņu stāsta par savu saikni ar Latviju, par garīgu tuvību ar Latviju. Viņu vienmēr interesējusi vēsture, viņš pētījis Krievijas, Austrumu un arī Baltijas tautu kultūru. Viņš vienmēr meklējis kopīgas saiknes starp dažādu tautu kultūrām, un viņš saskatīja daudz saišu starp Indijas un Latvijas kultūru. Viņam vienmēr gribējies atrast to, kas vienojis kultūras, nevis atšķirīgo,» stāsta Ksenija Rudzīte. Pēdējo reizi Latvijā Rērihs bijis 1910. gadā.

Kā uzsver mākslas vēsturniece, 20. gadsimta 20. un 30. gados Rērihs bija diezgan populāra personība visā pasaulē ar savu ideju par Miera paktu – līgumu par mākslas un vēstures vērtību aizsargāšanu, un šī ideja atrada atbalstu daudzās valstīs, arī Latvijā. 1919. gadā Rērihs, kas tajā laikā strādāja Londonā, veidoja scenogrāfiju Londonas Koventgārdena operas iestudējumiem, iepazinās ar rīdzinieku Vladimiru Šibajevu, kuram Rīgā piederēja neliels veikals ar ezoterisko literatūru. Tur pulcējās cilvēki, kuriem bija saistošas Rēriha idejas, un tā sāka veidoties Rēriha biedrība Latvijā, kurai Rērihs sūtīja savas gleznas, kas tika izstādītas biedrības muzejā. No apmēram 7000 Nikolaja Rēriha radītajiem darbiem Latvijā ir 39, un vēl ir 10 viņa dēla Svjatoslava Rēriha darbi. Ksenija Rudzīte uzskata, ka visiem šiem darbiem, ko Rērihs pats atlasījis Latvijai, var saskatīt kopīgas tendences. «Tie ir harmoniski darbi, ne dramatisku vai traģisku noskaņu darbi, kas arī bija raksturīgi Rēriha daiļradei. Šajos darbos izpaužas viņa pasaules uzskats. Galvenās idejas – līdzcietība, dzīves ceļš, nepieciešamība doties uz priekšu, lai sasniegtu mērķi». Starp citu, Nikolajs Rērihs, aizrāvās ar teorijām par biolaukiem un uzskatīja, ka pasaulē ir tikai divas vietas, kur īpaši enerģētiski lauki, kosmosa enerģija – Tibetā un Latvijā.

Mūsdienās Rēriha idejas pasaulē arvien ir aktuālas, uzskata Ksenija Rudzīte, jo īpaši – viņa ideja par Miera paktu, par kultūras pieminekļu aizsardzību. Ko Rērihs teiktu par to, kas šodien notiek pasaulē? Ksenija Rudzīte: «Viņš noteikti uzrakstītu aicinājumu cilvēcei, jo Pirmā pasaules kara laikā viņam bija apceres par to, cik šausminoši rīkojas cilvēks. Viņš uzskatīja, ka cilvēka vienīgais glābiņš ir garīga attīstība.»

Šajā izstādē apskatei izlikti visi Rēriha darbi, kas šobrīd ir Latvijā, bet izrādās, šīs kolekcijas vēsture pilna ar dramatiskiem notikumiem. 1940. gadā, līdz ar padomju varu Latvijā, visas biedrības tika likvidētas un kolekciju nodeva Rīgas pilsētas mākslas muzejā. 1942. gadā, vācu laikā Rēriha biedrības biedri to pieprasīja atpakaļ. Gleznas arī atdeva, un viņi tās glabāja privātos dzīvokļos. 1949. gadā Staļina represiju laikā aktīvākie Rēriha biedrības biedri tika arestēti, konfiscēts viņu īpašums, arī gleznas un biedrības bibliotēka, un 1950. gadā gleznas atkal nokļuva muzejā. «Pa ceļam pazuda seši darbi, kas pagaidām nekur pasaulē nav uzradušies. Viena no versijām – tos kaut kādā veidā kāds ir izvedis uz ārzemēm,» saka Ksenija Rudzīte.

Nikolajs Rērihs

• 1874. Dzimis 9. oktobrī /27. septembrī/ Sanktpēterburgā, notāra Konstantīna Rēriha ģimenē.

• 1893. Iestājas Mākslas akadēmijā un Sanktpēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē.

• 1898. Pabeidz Sanktpēterburgas universitāti. Sāk strādāt par sekretāra palīgu Imperatora mākslas veicināšanas biedrībā.

• 1903.–1904. Ceļojums pa Baltijas un Krievijas pilsētām kopā ar sievu. Rada arhitektūras etīžu sēriju. Pirmās personālizstādes Pēterburgā.

• 1905.‒1908. Pirmās izstādes ārzemēs: Prāgā, Vīnē, Parīzē, Venēcijā u.c.

• 1919. Pārceļas uz Londonu. Tikšanās ar R. Tagori, iepazīšanās ar rīdzinieku V. Šibajevu

• 1920. Pārceļas uz ASV pēc Čikāgas Mākslas institūta direktora ielūguma.

• 1923. Ar ģimeni dodas uz Indiju. 17. novembrī Ņujorkā atklāj N. Rēriha muzeju

• 1925.‒1928. Centrālāzijas ekspedīcija pa Himalaju kalnu grēdām, Tibetu, Ķīnu, Mongoliju un Altaju, apmeklējis Maskavu. Uzgleznoti ap 500 darbu

• 1930. Ņujorkā izdota grāmata Šambala. Iepazīšanās ar rīdzinieku ārstu F. Lūkinu Parīzē. Latvijā tiek reģistrēta Latvijas Rēriha muzeja draugu biedrība

• 1931. Dibināta starptautiskā savienība Rēriha pakta atbalstam. Beļģijā organizēta Miera pakta starptautiskā konference.

• 1935. 15. aprīlī Vašingtonā ASV un Latīņamerikas valstu valdības paraksta Miera paktu

• 1936.‒1947. Dzīvo Indijā, uzrakstīti apcerējumi (750)

• 1947. 13. decembrī miris Kulu, Indijā



Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.