Kniploks:Mūsdienu pasaulē cilvēks pamazām pazaudē pats sevi

«Teātra uzdevums jau nav tikai izklaidēt, bet arī likt par kaut ko aizdomāties. Arī bērnu izrādēs,» uzskata Valmieras teātra aktieris Ingus Kniploks (31). Viņam rīt pulksten 11 pirmizrāde – režisora Feliksa Deiča iestudētajā ungāru dramaturga Ģulas Urbana vispopulārākajā lugā bērniem "Visām pelēm garšo siers".

Valmieras teātra Apaļajā zālē scenogrāfu Evijas Pintānes un Reiņa Suhanova iekārtotajā pienotavā (ciešā sadarbībā ar teātra atbalstītāju, piena pārstrādes uzņēmumu a/s Food Union, kas mazajiem apmeklētājiem sarūpējis arī gardu un veselīgu pārsteigumu) rosīsies kostīmu mākslinieces Ievas Veitas ietērptas nesamierināmas grauzēju ģimenes – lietišķās pelēkās un eksaltētās baltās peles.

Lomās: Baiba Valante, Mārtiņš Lūsis, Ingus Kniploks, Kaspars Zāle, Ilze Lieckalniņa, Rūta Dišlere un Rihards Jakovels. Izrādes mūzikas autori: Imants Zemzars un Emīls Zilberts.

«Tas ir Šekspīra Romeo un Džuljetas cienīgs stāsts par divām peļu ģimenēm – baltajām un pelēkajām, kuras nespēj sadraudzēties un dzīvot līdzās. Tāpēc, ka vieni ir balti, bet otri – pelēki. No tā rodas konflikts, kuru atrisina varenais Muris Buris un baltā un pelēkā pelēna draudzība,» stāsta pelēkā pelēna lomas atveidotājs Ingus Kniploks, norādot, ka izrāde liks aizdomāties par to, ka nevis ārējais veidols, bet iekšējā būtība ir mūsu katra vislielākā vērtība.

«Mūsdienu pasaulē, kur viss balstīts uz ārējo spožumu, visiem ir jābūt perfektiem, pēc viena standarta. Jā, pasaule mums to uzspiež. Skaties, kur gribi – filmās, reklāmās, žurnālos –, visur to baro iekšā: tu esi labāks, ja tev ir jaunāks telefons... tu esi labāks, ja tev ir stilīgāka mašīna... Bet, tiecoties pēc šā standarta, cilvēks uzvelk savu prezentācijas formu, lai tikai, Dievs, pasarg’, neatpaliktu no citiem, lai sabiedrība viņu neatstumtu, un tādējādi pamazām pazaudē pats sevi,» uzskata aktieris. Strādājot pie šā darba, viņš daudz par to domājis, jo, viņaprāt, šī tendence spilgti izpaužas ne tikai skolā, kur tos bērnus, kuri ir mazliet savādāki, vienaudži izstumj. Tas pats vērojams arī pieaugušo pasaulē. «Nu, labi, mēs jau te, teātrī, visi esam savādāki, tāpēc cits citu saprotam, bet, izejot no teātra, esam spiesti domāt par to, kāda ir mūsu sabiedrība kopumā,» atzīst Ingus Kniploks. Viņaprāt, tieši tāpēc šo izrādi, kas ir ļoti skaidra un labestīga, vajadzētu redzēt arī pieaugušajiem – lai sev atgādinātu, kādas ir patiesās cilvēciskās vērtības. Arī izrādes režisors Felikss Deičs, kurš pie šā populārā stāsta ķēries jau otrreiz, uzsver, ka viņam ir svarīgi, lai savu daļu iespaidu un informācijas iegūst gan pieaugušie, gan bērni.

«Var jau būt, ka tas mazais skatītājs uzreiz arī nesapratīs, kāda ir šā stāsta morāle, bet gan jau viņam tas kaut kur aizķersies,» domā aktieris, piebilstot, ka tādā veidā teātris audzina jauno skatītāju paaudzi.

Ingum Kniplokam šī ir jau ceturtā bērnu izrāde, bet pirmā Valmieras teātrī. Trīs iepriekšējās – Sarkangalvīte un Vilks, Trīs stāsti par Brālīti un Karlsonu un Kā Brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu – viņš savulaik spēlēja Liepājas teātrī. «Spēlēt bērnu izrādēs ir grūti, jo tiek patērēta milzīga enerģija – tu ne mirkli nedrīksti garlaikoties, jo bērns to uzreiz jūt un arī viņam paliek garlaicīgi. Visu laiku jāstrādā ar maksimālu atdevi, un tas nav viegli,» aktieris apgalvo. Un tomēr viņš saka, ka spēlēt bērnu izrādēs ir arī liels prieks, jo tikai tajās var rotaļāties, dauzīties un būt pa īstam brīvs.

Brīva no jauniestudējumiem Ingum Kniplokam bija teju visa sezonas pirmā puse, bet tūlīt pēc rītvakar gaidāmās pirmizrādes viņam sāksies jauns mēģinājumu process – pie režisora Jāņa Znotiņa, kurš iestudēs Harolda Pintera lugu Siltumnīca. «Vienmēr pavasarī, kad viss mostas, man ir ļoti daudz darba un vispatīkamākais laiks ir jāpavada telpās. Es jau biju pieradis, ka visu sezonu esmu ļoti noslogots, tāpēc, kad šīs sezonas sākums bija tukšs, jutos kā izsists no sliedēm – ko lai tagad īsti dara?! Tad nu arī darīju visu ko – biežāk aizbraucu uz savām dzimtajām mājām Ēdolē, kur dzīvo mamma, tētis un vecāmamma. Lasīju grāmatas, skatījos filmas. Tāpēc, lai arī klāt jau sezonas otrā puse, es neesmu noguris – enerģijas ir daudz, un es esmu gatavs izrādēm ar bērniem!» priecīgi saka Ingus Kniploks, piebilstot, ka uz jauniestudējumu tiek gaidīti bērni jau no četru gadu vecuma.