Starptautiskajā Baltijas baleta festivālā - izstāde “Dārgumi. Veltījums Dž. Balančinam”

© F64

Rīgas un Sanktpēterburgas mākslinieku darbu izstādes “Dārgumi. Veltījums Dž. Balančinam”atklāšana notiks 23.04.14 plkst. 17.00 Mencendorfa namā. Ekspozīcijas autoru vidū - mākslinieki no Latvijas un Sanktpēterburgas.

Latviju ekspozīcijā pārstāvēs šādi mākslinieki: Arturs Ņikitins, Nelle Zirnīte, Larisa Šellare, Gulnara Skutule, Andrejs Majevskijs, Irina Pomjanskaja, Sergejs Marinaki, Olga Kula, Olga Žuravļova, Ludmila Pereca, Vadims Zarovnijs. Savukārt Sanktpēterburgu - Jevgenijs Gindpers, Iļja Badals, Marina Loginova, Andrejs Gaidabura, Luterone (Alazars Majevskijs), kā arī Sanktpēterburgas Fotogrāfu savienība un Vecāku centrs "Podsolnuh" ("Подсолнух"); vecāki - bijušie bērnu namu audzēkņi).

Ekspozīcijā būs aplūkojami darbi glezniecībā, grafikā, scenogrāfijā, fotogrāfijā, dekoratīvi lietišķajā mākslā un juveliermākslā, fotogrāfijas, dekoratīvi lietišķās mākslas darbi un juvelierizstrādājumi...) “Dārgakmeņi” - trīs "zaigojošas" baleta miniatūras izcilā Džordža Balančina hereogrāfijā ar Gabriela Forē, Igora Stravinska un Pētera Čaikovska mūziku. Programmas “Balle” fokusā nonākuši “Smaragdi”, “Rubīni” un “Briljanti”.

Tikai viens skats uz saules staros zaigojošu dimantu, maigi lāsmojošu smaragdu vai noslēpumaini mirguļojošu rubīnu liek sirdij iepukstēties straujāk. Taču tieši dārgakmeņiem bieži vien bijusi liktenīga nozīme cilvēces asiņainajā un traģiskajā vēsturē. Vienlaikus tie gadsimtiem iedvesmojuši literātus, māksliniekus un citu mākslas žanru pārstāvjus. Kopš senseniem laikiem dārgakmeņiem piedēvētas dažādas dziednieciskas un mistiskas īpašības. Ar to palīdzību ļaudis zīlēja likteni un sazinājās ar garu pasauli, bet viduslaiku alķīmiķi tos izmantoja savos maģiskajos eksperimentos. Katru dārgakmeni apvij savas leģendas, ticējumi un mīti, kas sakrājušies gadu gaitā.

Pēc ilggadīgas tradīcijas baleta festivāla laikā tiek atklāta izstāde, lai iepazīstinātu skatītājus ar brīnišķīgām personībām Latvijas un Krievijas mākslā. Saskaņā ar festivāla devīzi "No klasikas līdz avangardam" pagājušo gadu laikā esam parādījuši darbus, kas radīti Mariusa Petipā, Mihaila Fokina, Vaclava Ņižinska un Sergeja Djagiļeva slaveno Parīzes Krievu sezonu ietekmē. Pievērsāmies Latvijas Nacionālās operas un Sanktpēterburgas Marijas teātra (Krievija) skatuves daiļradei, bet tas viss bija, galvenokārt, saistīts ar krievu teātri un krievu baleta skolu. Tagad pienācis laiks paplašināt redzesloku un pievērsties brīnišķīgajam amerikāņu baletam "Dārgakmeņi", ko Džordžs Balančins iestudēja 1967. gadā kā dāvanu savai dzīvesbiedrei. Cerams, ka arī mūsu skatītājiem šī izstāde būs jauks pārsteigums. Līdzās tradicionālajiem mākslas darbiem un fotogrāfijām ekspozīcijā būs aplūkojami arī izstrādājumi no porcelāna, stikla un, protams, darinājumi, ko radījusi juvelieru fantāzija un roku meistarība - rubīni, smaragdi, briljanti!

19. Starptautiskais Baltijas festivāls šogad norisināsies no 7. aprīļa līdz 18. maijam. Tajā uzstāsies Polijas Dejas teātris ar uzvedumu “Četrdesmit”, Dānijas Dejas teātris ar pasaules pirmizrādi “Melnais dimants”, Laikmetīgās dejas kompānija “Opinion Public” ar iestudējumu “Bob'Art”, Flamenko deju kompānija Jesus Carmona & Cia no Barselonas ar uzvedumu “Melnais un Baltais”, pianiste Diāna Zandberga ar solokoncertu “Deja ar klavierēm”, bet Galā koncertā - baleta zvaigznes no Vācijas, Ungārijas, Francijas, Krievijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas; programmā iekļauta arī Francijas mākslas filma “Karalis dejo” un rotu un fotogrāfiju izstāde "L'AMOUR DE L'IMPOSSIBLE". Biļetes iekšpriekšpārdošanā - “Biļešu paradīzes” un “Biļešu servisa” kasēs un pasākumu norises vietās. Papildus informācija - festivāla mājas lapā www.ballet-festival.lv

Izklaide

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) ir saņēmusi apliecinājumu no Patentu valdes par apbalvojuma GAMMA preču zīmes reģistrāciju. Preču zīmes īpašnieks ir biedrība, kura ir izpildītāju un fonogrammu producentu dibināta bezpeļņas organizācija, un Latvijā veic pašmāju un ārvalstu tiesību īpašnieku mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu.

Svarīgākais