TŪRISMS: Bulgārijas saule un kirilica

Bulgārijā pabiju aprīlī, kad visa daba mostas un sāk zaļot, starptautiska žurnālistu semināra Romiem, ar romiem laikā. Sofijas centrs, saprotams, ir pievilcīgs un sakopts, bet man allaž gribējies redzēt ko vairāk un tuvāku patiesajai dzīvei. Sofijas nomales stipri atgādina mūsu Maskavas priekšpilsētu - tāds pats noplukuma koeficients kā Rīgas nomalēs, Ķengaragam līdzīgi lietotu automašīnu tirgi, nepabeigtas ēkas un grausti. Sazin kāpēc kāds ir nosviedis pie sētas lietotu riepu, kura tur čurn jau vismaz pāris gadu, - tai vidū sākusi augt zāle, un nevienam neienāk prātā to aizvākt. Reklāmas izkārtnēs valda apmēram tāds haoss, kā pie mums deviņdesmitajos gados. Braukšanas kultūra daudz neatšķiras no Latvijas - tādi paši plānprātiņi uz šosejām, kas domā, ka viņiem dotas vairākas dzīvības. Bulgāri pagaidām nesaprot, ka derētu nomazgāt putekļus no stikla durvīm, ja veikals atrodas blakus dzīvai ielai. Bet nu tā nav mūžīga problēma - gan jau sapratīs.

Pilsētiņā Samokovā, kas atrodas netālu no Sofijas, dzīvo ļoti daudz romu. Viņi dzīvo kompakti vienā pilsētas stūrī, divstāvu mājiņās, kurām jumti no sarkaniem dakstiņiem. Pāri šiem jumtiem atbaidošā skaļumā skan uz visu klapi uzlikta popmūzika. Pašā vidū romu rajonam ir izgāztuve - netīrība tāda, kādu pat Indijā neredzēsi. Par to gan vietējie paskaidro, ka drīz būšot viss savests kārtībā - pašvaldība norīkojusi strādniekus, kas atkritumus savākšot.