TŪRISMS: Bez Boloņas mērces

BASILICA DI SAN PETRONIO. Viena no Boloņas pērlēm Svētā Petronio baznīca tās centrālajā laukumā Piazza Maggiore ir objekts, par kuru visi tūrisma ceļveži vienbalsīgi teic – jāredz © Arno Jundze

4.lapa

Neredzamie kanāli

Vēl viena pastaigu atrakcija ir doties nelielā ekspedīcijā, lai noskaidrotu, kur Boloņā atrodas apslēptie kanāli. Ja vēlaties to izbaudīt, visprātīgāk ir internetā atrast un lejuplādēt telefonā pdf. formāta bukletiņu Hidden Canals in Bologna. Vadīties pēc tajā publicētās kartes būs ļoti vienkārši. Ceļvežos un televīzijas raidījumos mēdz apgalvot, ka Boloņa reiz gribējusi kļūt par otru Venēciju un ūdens kanālu plānošanā esot iesaistīts pat Leonardo da Vinči. Nezinu, vai tā bija, jo itāļiem jau sen ir mode visam vilkt klāt Leonardo da Vinči vārdu, pat ja viņš no tā stāvējis kilometra attālumā. Ticamāka ir versija, ka boloņiešiem viduslaikos vienkārši vajadzēja atrast paņēmienu, kā pievadīt pilsētai pietiekami daudz ūdens. Laiks ritēja, radās modernāki veidi, kā tikt pie ūdens. Galu galā boloņiešiem šie kanāli apnika, un itāļu pilsētbūvnieki tos paslēpa pazemē. Iešana pa pēdām senajiem kanāliem saulainā aprīļa vakarā izrādījās itin patīkama nodarbība. Ņemiet tikai vērā, lai nu ko teiktu ceļveži, paši kanāli šajā ekspedīcijā nebūs galvenais. Tā ir lieliska iespēja apskatīt, izjust un apgūt vēl kādu Boloņas daļu. It sevišķi svētīgi tas ir viesošanās sākumā, kad pilsēta vēl tā īsti nav aptverta.

Atzīšos, kaut biju kaut ko pa ausu galam dzirdējis par šiem kanāliem, droši vien tā arī nesapostos tos aplūkot. Tomēr pavisam negaidot izrādījās, ka Via Riva de Reno, iela, uz kuras atradās mana viesnīca, jau arī ir šis paslēptais kanāls. Nezinātājs mūsdienās to nepateiktu - iela kā iela: plata, trokšņaina, vidū zaļā zona, kursē sabiedriskais transports. Tomēr, cītīgāk papētot, izrādījās, ka ik pa laikam uz tās vērojamas dīvainas inženiertehniskas konstrukcijas - pazemes kanāla slūžas. Stāvot pie tām, var dzirdēt, kā apakšā joprojām šalc ūdens. Divās trijās stundās senā kanāla ceļu var izstaigāt bez lielas piepūles. Pastaigas vidū kanālu uz mirkli iespējams ieraudzīt pa pasaulslaveno tilta lodziņu, ja vien pie tā nav sapulcējusies kārtējā Ķīnas Tautas Republikas tūristu delegācija piecsimt cilvēku sastāvā. Ja nu tā tomēr ir, tad iesaku paiet dažus kvartālus tālāk, kur aiz liela mākslas grāmatu veikala kreisajā pusē kanāls jums atklāsies visā savā pirmatnējā krāšņumā, un pavērot, kā pa to krastiem spiegdami ņemas vietējie bērneļi, peldinādami rotaļu kuģīšus.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.