Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) virzīto grozījumu Likumā par ostām galamērķis ir Latvijas lepnāko ostu – Rīgas un Ventspils – privatizācija, pārliecināti ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti Didzis Šmits (pie frakcijām nepiederošs) un Viktors Valainis (ZZS).
Oktobra nogalē Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajam lasījumam nodeva grozījumus Likumā par ostām. Likumprojekts paredz līdzšinējās atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas - Ventspils un Rīgas brīvostas - pārveidot par kapitālsabiedrībām.
Atbilstīgi likuma grozījumiem, ja tie tiks pieņemti Saeimā, turpmāk galvenā teikšana ostās būs valstij - jāatgādina, ka līdz šim ostas pārvaldīja valsts un pašvaldības koleģiāli, jo ostu valdēs bija vienāds skaits pašvaldību un ministru pārstāvju. Visi īpašumi, kas patlaban pieder Rīgas brīvostas pārvaldei un Ventspils brīvostas pārvaldei, būs jāiegulda jauno kapitālsabiedrību pamatkapitālā. Tādējādi likums ļaus Rīgas un Ventspils pašvaldībām atņemt vērtīgus īpašumus, faktiski liedzot teikšanu pār to teritorijās esošo ostu darbību.
Pats būtiskākais - pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās valdībai vairs nebūs šķēršļu lemt par valstij piederošo kapitālsabiedrību 60% daļu pārdošanu.
Tas nozīmē, ka Latvijas vērtīgākās ostas par sviestmaizi var nonākt kāda vietējā vai ārvalstnieka īpašumā, līdzīgi kā tas savulaik notika, piemēram, ar banku “Citadele”.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits, vaicāts, kas ir satiksmes ministra Tāļa Linkaita virzīto grozījumu būtība, skaidroja: “Pirmais aspekts - tā ir gatavošanās ostu privatizācijai. Otrais - tur atspoguļojas iedoma, ka pie visa ļaunuma tranzītbiznesā ir vainīgas pašvaldības. Trešais - galvenā sliktā pašvaldība ir Ventspils, kurai vajag atņemt kontroli pār ostu. Patiesībā jau ostās nekad nav bijusi tikai un vienīgi pašvaldības kontrole. Vienmēr ir bijusi sadarbība starp pašvaldību un valsti. Tagad redzam, ka revolucionārā pārliecība tiek uzskatīta par svarīgāku nekā objektīvie fakti. Protams, koalīcija kliedz, ka nekāda ostu privatizācija nenotiek, bet, neraugoties uz to, doma par privatizāciju likuma grozījumos ir ieslēpta. Cita lieta, vai tā realizēsies. Šaubos. Ceru, ka drīz valstī politiskā vara nomainīsies un nākamā vara atgriezīsies pie racionālās domāšanas. Par to, ka mums jādomā, ko nākotnē darīt ostās, nav šaubu. Tranzīts vairs nebūs tāds, kāds tas kādreiz ir bijis. Krievija tranzītam turpinās izmantot savas ostas. Bet tas jau nenozīmē, ka caur Latvijas ostām turpmāk neplūdīs kravas. Viss atkarīgs no ražošanas nozarēm, piemēram, lauksaimniecības, mežsaimniecības. Arī šādu kravu īpatsvars var veidot nozīmīgu kravu apjomu ostās.”
Vaicāts, cik lielas izredzes, ka Satiksmes ministrijai neizdosies likumprojektu izdzīt cauri Saeimai līdz vēlēšanām nākamā gada oktobrī, D. Šmits atbildēja: “Viņi centīsies to izdarīt, bet panākumi ir atkarīgi no tā, cik ilgi šī valdība strādās. Manuprāt, jau ir nolemts Krišjāņa Kariņa valdību gāzt. Tas notiks vai nu budžeta pieņemšanas gaitā, vai arī pēc tās. Bet tam nav sakara ar ostām. Tam ir sakars ar to, ka neviens no koalīcijas negrib aiziet politiskajā nebūtībā. Tas, ka pašreizējā koalīcija, vismaz Krišjāņa Kariņa vadībā, būs pajukusi, rada cerības, ka grozījumi Likumā par ostām netiks pieņemti. Kaut gan tikpat labi var tikt arī pieņemti, ja vien viņi spēs ātri vienoties strādāt zem cita premjera un spēs ātri veikt kosmētisko remontu. Jo īpaši stresā ir tie, kuri koalīcijā sākuši realizēt šo privatizācijas plānu, bet tagad reitingi rāda, ka viņi no tā var negūt augļus. Ja šī vara, nedod dievs, turpinās valdīt tuvākos desmit gadus, tad vienīgais, ko viņi ar ostām var darīt, ir tās pārdot. Pat ja viņi gribētu, viņi nemācētu tās vadīt. Tā proporcija starp nelietību un plānprātību šobrīd ir grūti notverama. Bankas “Citadele” stāsts ir ļoti labs piemērs. Tā vietā, lai pirms pārdošanas “Citadelē” izvietotu, piemēram, valsts kapitālsabiedrību kontus un tādējādi padarītu banku vērtīgāku, toreizējā vara to pārdeva lētāk, nekā nekustamo īpašumu krīzes laikā maksāja [“Citadeles”] māja. Ja esi šīs valsts patriots, tad, protams, ir ļoti grūti skatīties, kā šī valsts tiek izlaupīta. Nākamā gada oktobris mums visiem būs dramatiska izšķiršanās.”
ZZS deputāts V. Valainis pauda viedokli, ka vienīgais veids, kā glābt Latvijas lepnākās ostas no izpostīšanas, ir atjaunot pašvaldību un valsts paritāti teikšanā par notiekošo ostās, kā arī atjaunot pašvaldību interesi iesaistīties ostu darbības attīstībā: “Šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai izslēgtu jelkādu pašvaldību vēlmi rūpēties par ostu attīstību. Divas lielākās ostas - Ventspils un Rīga - faktiski tiek atņemtas pašvaldībām. Ja šobrīd šīs ostas ir publiski atsavinātas juridiskas personas, tad pēc likuma apstiprināšanas Saeimā tās būs kapitālsabiedrības. Esmu pārliecināts, ka nākotnē šīs kapitālsabiedrības strādās ar lieliem zaudējumiem. Tās būs jādotē, un dotācijas tiks noveltas uz pašvaldību iedzīvotāju pleciem. Valdība ar savu darba organizāciju nevienā vietā nav parādījusi, ka tai ir sajēga un izpratne, kā ar ostām strādāt.
Tas, ko šobrīd dara valsts vara, ir milzīgs neprāts.
Vienas koalīcijas partijas untuma pēc koalīcijas stabilitātes vārdā tiek virzīti pilnīgi neprātīgi likumprojekti.
Kad valdībā saprāts atgriezīsies, tad atkal viss tiks grozīts un kaut kādā veidā mēģinās situāciju glābt. Paši neprāta virzītāji jau būs pazuduši no politiskās skatuves. Mums pie varas ir satiksmes ministrs, kurš jau pirmajās darbības dienās paziņoja, ka tranzīts viņam nebūs prioritāte. Arī premjers paziņoja, ka tranzīts nav vajadzīgs. Šādiem vārdiem ir milzīgas sekas. Tas parāda viņu absolūto neizpratni par situāciju. Uz šī fona mēs redzam, ka Lietuvā un Igaunijā kravu apjoms pieaug uz mūsu apjoma krituma rēķina. Mēs atrodamies vienā un tajā pašā ģeopolitiskajā situācijā. Taču mūsu tranzīta koridors ir konkurētspējīgāks nekā Lietuvai un Igaunijai. To es ļoti labi zinu, jo pats savulaik strādāju Satiksmes ministrijā. Zinu kravu tranzīta izmaksas, ja tās virzās caur Rīgu vai Ventspili, vai caur mūsu kaimiņvalstu ostām. Tagadējais mūsu ministrs ļoti īsā laikā visu ieguldīto darbu [tranzīta attīstībā] ir nodedzinājis. Piemēram, valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” - uzņēmums, ar kuru valsts vienmēr varēja rēķināties, ka tas ienesīs dividendes. Tie bija desmitiem miljonu ik gadu. Tagad uzņēmums kļuvis par dotējamu, un tūkstošiem cilvēku tiek atlaisti no darba. Ostās strauji samazinās kuģu apjoms. Valsts politiskā vadība nedara pilnīgi neko, lai šo situāciju kaut kādā veidā uzlabotu. Ar šo ostu reformu valdība ir radījusi milzīgu haosu.”
Vaicāts, vai ir iespējams, ka iepriekš profesionālis privatizācijas jautājumos, tagadējais satiksmes ministrs T. Linkaits varētu pieļaut ostu kapitālsabiedrību daļu nodošanu privāto uzņēmēju rokās, V. Valainis atbildēja: “Tālis Linkaits ir bijis viens no lielākajiem Latvijas privatizācijas ekspertiem, kurš ir piedalījies ļoti daudzu valsts uzņēmumu privatizācijā. Neizslēdzu, ka arī šis gadījums ir mērķēts uz to, lai šo biznesu privatizētu, lai tas no valsts pārietu privātās rokās.
Jau tagad ir skaidrs, ka šīs ostu kapitālsabiedrības strādās ar zaudējumiem. Vajadzēs piesaistīt kapitālu. Mēs varam sāk zīmēt ķēdi, kā šī privatizācija notiks.
Ja kopumā paraugāmies uz mūsu transporta jomu, tad tā mūsu acu priekšā jau tiek privatizēta. Piemēram, sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek atdoti triju Latvijā zināmu uzņēmēju rokās, kas pēc būtības nozīmē pašvaldību sabiedriskā transporta infrastruktūras beigas. Mēs esam soļa attālumā no “Latvijas autoceļu uzturētāja” privatizācijas. Tad nu skatāmies, kas piesakās uz šīm jomām un uzvar konkursos. Sabiedriskā transporta pakalpojumu konkursā uzvarēja trīs uzņēmēji. Šos konkursa rezultātus virknei pašvaldību izdevās apturēt. Taču mēs redzam Satiksmes ministrijas spītīgo vēlmi virzīt šo jautājumu tālāk. Gadu desmitiem strādājoši pašvaldību uzņēmumi, kārtīgi nodokļu maksātāji ar simtiem darbinieku un pamatīgām tradīcijām, tagad tiks likvidēti. JKP vārdos cīnās pret oligarhiem, taču darbos iedos viņiem līgumu par 800 miljoniem. Es nezinu, kā to var nosaukt. Visdrīzāk tā ir strādāšana roku rokā. Un, ja mēs raugāmies uz ostu pasākumu, neizslēdzu to, ka tie būs tieši šie uzņēmēji, pret kuriem viņi tik ļoti iestājās. Tieši viņi arī šīs ostas noprivatizēs. Neizslēdzu, ka JKP dara visu iespējamo, lai viņi varētu kļūt par ostu īpašniekiem.”