Indija un Irāna parakstījušas 10 gadu līgumu par Irānas Čabahāras ostas pārvaldību, paredzot, ka tā būs reģionālās savienojamības maiņas līdzeklis, lai konkurētu ar Ķīnas projektiem un Pakistānas ostu Gvadārā. Tas satrauc gan Amerikas Savienotās Valstis, gan pārējo pasauli, jo Indija ir uzņēmusi kursu uz sadarbību ar teroristisko valsti Irānu. Līgums nozīmē arī lielu izdevīgumu vēl vienai teroristiskai valstij – Krievijai, kura varēs izmantot Čabahāras ostu savu eksporta interešu nodrošināšanai.
Indijas uzņēmums “India Ports Global Ltd” (IPGL) ostas aprīkošanā investēs aptuveni 120 miljonus dolāru. Indija ir arī piedāvājusi rūpiju kredīta logu, kas līdzvērtīgs 250 miljoniem ASV dolāru, savstarpēji identificētiem projektiem, kuru mērķis ir uzlabot ar Čabahāru saistītu infrastruktūru.
Investīciju summas, par kurām ir runa šā līguma sakarā, uz globālās ekonomikas fona ir niecīgas, taču daudzos desmitos miljardu dolāru būs mērāms perspektīvais naudas apgrozījumus ostā. Skaidrs arī, ka uz Čabahāras ostu lielas cerības var likt agresorvalsts Krievija, kurai modernizēta osta draudzīgajā Irānā pie Indijas okeāna pavērs ērtu preču eksporta iespēju. Nav teikts arī, ka tās nebūs starptautiskajām sankcijām pakļautas preces, jo Rietumu institūcijas tur nevarēs neko izkontrolēt. Krievijai būs iespēja pieslēgties globālajiem tirgiem kaut vai pat no Murmanskas - pa Volgas upi, pāri Kaspijas jūrai un tad uz Indijas okeānu.
Čabahāras osta atrodas Irānas Sistānas-Balučestānas provinces dienvidaustrumos Omānas līcī un sastāv no divām atsevišķām ostām - Šahid Kalantari un Šahid Behešti. Indija ekspluatēs termināli Šahid Behešti, kurā paredzēto ieguldījumu kopējā vērtība ir mērāma līdz 370 miljoniem ASV dolāru.
Abas valstis sāka sarunas par projektu jau 2003. gadā, bet ASV sankciju straume, kas vērsta pret Irānu, neļāva reālu notikumu attīstību. Teherāna un Ņūdeli sarunas atkal atdzīvināja pēc tam, kad Vašingtona atviegloja sankcijas saskaņā ar 2015. gada Irānas kodolvienošanos. Pēc tam sadarbībai atkal bija atplūdi, jo 2018. gadā bijušais ASV prezidents Donalds Tramps izstājās no kodolvienošanās un atkārtoti ieviesa “maksimālā spiediena” sankcijas Teherānai, kas ierobežoja darbību Čabahāras ostā, un Indijai tas bija jāņem vērā. Taču nupat pagājušajā pirmdienā Indijas kuģniecības ministrs Sarbananda Sonovals devās uz Teherānu, lai parakstītu jaunu 10 gadu līgumu starp IPGL un “Ports & Maritime Organization of Iran” (PMO).
Tas ir izraisījis bažas ASV, kura nav pārtraukusi uzskatīt Irānu par teroristisku valsti un kuras sankcijas pret to joprojām ir spēkā.
Nupat helikoptera avārijā gāja bojā Irānas prezidents Ibrahims Raisi un vairākas augstas amatpersonas, ieskaitot ārlietu ministru, taču tas nenozīmē, ka kaut par mata tiesu mainīsies šīs valsts kurss starptautiskajā arēnā. Prezidents ir otrā augstākā figūra, bet galvenais valsts vadītājs ir garīgais līderis ajatolla Ali Hameneji, kurš joprojām ir dzīvāks par dzīvu.
Reaģējot uz Irānas un Indijas līgumu, ASV Valsts departamenta pārstāvis Vedants Patels ir sacījis: "Jebkurai struktūrai, ikvienam, kas apsver biznesa darījumus ar Irānu, viņiem ir jāapzinās potenciālais risks, kuram viņi var tikt pakļauti, un potenciālais sankciju risks.” Proti, ASV neko vēl nepasāk, taču “māj ar mietu” Indijai, ka pārmērīga draudzēšanās ar Irānu no ASV puses var tikt uztverta nelabvēlīgi.
Tikmēr Indijas varas iestādes ir centušās mazināt spriedzi, ārlietu ministram Subrahmanjamam Džaišankaram trešdien žurnālistiem vēstot, ka Ņūdeli "paziņos ASV par līguma priekšrocībām" un mudinās citas valstis neskatīties uz šo līgumu šauri.
No Indijas skatpunkta līgumam ar Irānu ir lieliskas perspektīvas, jo varēs konkurēt ar Pakistānu, kura Indijai ir mūžsens pretiniece un dažbrīd arī ienaidniece, kad mēdz izcelties bruņoti konflikti uz abu valstu robežas. Gvadāras osta Pakistānā ir tikai 171 kilometra attālumā no Čabahāras Irānā.
Indija vienā mierā sadarbojas arī ar teroristisko valsti Krieviju, ar kuru tai ir liela neto tirdzniecība - piemēram, 2022. gadā minerālproduktu tirdzniecība bija 34,1 miljarda ASV dolāru apmērā. Tāpat vairākos miljardos mērāma arī tirdzniecība ar ķīmiskajiem produktiem, dārgmetāliem un pārtiku. Pagājušā gada decembrī tirdzniecība starp abām valstīm pirmo reizi pārsniedza 50 miljardu dolāru robežu. Tirdzniecības apgrozījums starp Indiju un Krieviju 2023. gadā strauji pieaudzis, sasniedzot rekordlielus 65 miljardus dolāru.
Tirgošanās gan nenotiek bez atskatīšanās uz ASV, kura Indijai ir vissvarīgākā partnere. ASV uz Indijas darbībām piever acis, jo nevēlas, lai sabruktu globālais naftas produktu tirgus, ja piepeši vienā dienā nebūs no Krievijas vairs ne piliena naftas. Indija pašlaik Krieviju burtiski slauc, izmantojot savās interesēs situāciju un lēti pērkot krievu degvielu, turklāt apmaksājot to savā valūtā - rūpijās.
Taču Indijas virziens uz sadarbību ar Irānu Ameriku diezgan būtiski satrauc.
Tas nevar nesatraukt arī Eiropas Savienību, Latviju un Ukrainu, jo moderna osta Irānā stiprinās ekonomiku Krievijai, kuras nauda savukārt pārvērtīsies dronos, tankos, raķetēs un kareivju pūļos, kuri slepkavos, izvaros un aplaupīs ukraiņus.
Ārlietu ministrija atturas no komentāriem par trešo valstu divpusējās sadarbības aktualitātēm. “Vienlaikus apliecinām, ka Latvija turpina darbu, lai konsolidētu starptautisko atbalstu Ukrainai un panāktu pret agresorvalsti Krieviju noteikto sankciju maksimāli efektīvu ieviešanu. Dialogā ar globālajiem partneriem, tostarp Indiju, turpinām aktīvi skaidrot Krievijas prettiesiskās rīcības globālās sekas un ietekmi uz noteikumos balstītu starptautisko kārtību,” sacīja Ārlietu ministrijas pārstāve.
Ārlietu ministres Baibas Bražes priekšgājējs amatā Krišjānis Kariņā šogad no 19. līdz 23. februārim kopā ar NB8 valstu ārlietu ministriem darba vizītē apmeklēja Indiju. Vizītes laikā tiekoties ar Indijas amatpersonām un publiski uzstājoties, Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Krievijas agresijas karš Ukrainā ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums.
Latvija arī iestājas par pēc iespējas stingrāku sankciju pret Krieviju noteikšanu, lai maksimāli palielinātu kara cenu agresorvalstij. Nacionālā un ES līmenī tiek strādāts arī ar trešajām valstīm, lai novērstu jau pieņemto sankciju apiešanu.
Virkne “nra.lv” aptaujāto ārpolitikas ekspertu par Indijas - Irānas jauno līgumu neko nebija dzirdējuši un no komentāriem atturējās, toties atsaucās un plašu interviju sniedza Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka.
“Primāri darījums ir svarīgs Indijai, tik tālu cik to atļauj tās nacionālās intereses, jo tas paver plašāku ceļu uz ienesīgiem pasaules tirgiem - Centrālāzijā un Eiropā, kā arī apiet Pakistānu, ar kuru Indijai ir sarežģītas attiecības. Arī Irānai ir savi ieguvumi, bet kopumā šis projekts nevar konkurēt ar Ķīnas investīcijām Irānā, īpaši ņemot vērā Rietumu sankciju politiku, kuras dēļ Irāna ir spiesta ekonomiskās attiecības attīstīt ar Āziju un plašāku Globālo dienvidu reģionu. Šajā kontekstā arī Ķīnai ir savas intereses, un to lokā nav Indijas ietekmes palielināšanās. Lai arī diskusijas starp Indiju un Irānu par šo projektu norit jau kopš 2000. gadu sākuma, šobrīd praktiskā līmenī projekts ir pašos pirmsākumos, kurā krustosies ne tikai Irānas un Indijas ekonomiskās intereses, bet arī Irānas ārpolitiskās intereses un attiecības ar Ķīnu kopumā. Tiklīdz projekts ietver vairākas valsts, ģeopolitiskie apsvērumi sāk spēlēt arvien noteicošāku lomu, un primāri šajā gadījumā redzu Irānas un Ķīnas attiecības, no kurām ir ieguvumi arī Krievijai. Ķīna ir primāri nozīmīgs partneris kā Krievijai, tā Irānai, ņemot vērā tās pozīciju attiecībā uz ASV un tās iespējas garantēt ekonomisko sadarbību abām Rietumu sankcijām pakļautajām valstīm.
Indijas loma šeit būtu pakārtota, jo tā infrastruktūras projektos konkurēt ar Ķīnu šobrīd nebūtu ieinteresēta un tās nacionālās intereses tomēr saistās ar partnerību ar ASV.
Vienošanās ar Irānu nav vienkāršs process, jo, vadoties pēc tās politiskajām interesēm, noteikumi ir mainīgi un partneri tiek prioritizēti. Irānā politika mijiedarbojas ar reliģiju un biznesu, un ekonomiskā sadarbība tiek plānota, vadoties caur tās ģeopolitisko interešu prizmu.
Irānas saiknes ar Krieviju un Ķīnu šobrīd liek raudzīties tieši Gazas un kopējās konfrontācijas ar Izraēlu (tostarp ASV) kontekstā, līdz ar to, protams, Irānas intereses saistās ar iespējām, ko šī sadarbība sniedz, kas ir problēma ASV, jo nedz Ķīnai, nedz Krievijai ASV sankciju politika attiecībā uz Irānu nav tik svarīgs faktors, kā tas būtu Indijas gadījumā. Cits jautājums ir par Indiju, kas ir ASV sabiedrotā. Diskusijas par to, kā šī osta tiktu izmantota, ir atvērts jautājums, tas ir ilgtermiņa process, kur atbildes vēl tikai tiek meklētas, ņemot vērā dažādus aspektus - kā Irānas intereses, tā arī ģeopolitiskās prioritātes, birokrātijas līmeni, tostarp sankciju ierobežojumus un Ķīnas piedāvājumu, tostarp investīcijas Gvadāras ostā, kas ir pavisam netālu no Čabahāras ostas, kas ir Ķīnas-Pakistānas ekonomikas koridora beigu punkts.
Irāna prioritizē attiecības ar Krieviju un Ķīnu. Ķīnai attiecībā uz Irānu ir ilgtermiņa intereses ar finansiāli bagātīgu investīciju plānu tuvākajās desmitgadēs. Ja uz Indijas projektu raugās kā uz alternatīvu Ķīnas “Jostas un ceļa” iniciatīvai, Indija tam nav konkurents, un viss ir atkarīgs no tā, kādiem nolūkiem šī osta tiks izmantota. Ņemot vērā šī brīža talibu lomu Afganistānā, kā Indija, tā arī Centrālāzijas valstis, īpaši Kazahstāna, Afganistānai piegādā humāno palīdzību, kas ir vitāli nepieciešams, arī raugoties no drošības prizmas, kas saistās ar ekstrēmisma pieaugumu reģionā,” spriež Ārpolitikas institūta eksperte.
Uz jautājumu, vai Indija neriskē saskarties ar asu ASV rīcību, Sintija Broka atbildēja: “Indijas kā ASV stratēģiskā partnera pozīcija ir tāda, ka Indijas klātbūtne Centrālāzijā un tostarp Afganistānā tieši spēcinās stratēģisko partnerību ar ASV un arī kalpo tās interesēm šajos reģionos, īpaši balansējot Ķīnas ietekmi. Indijas retorikā var manīt, ka šis darījums, viņuprāt, stāv pāri Irānai un tās ārpolitiskajam kursam. Indija uzsver, ka šī darījuma rezultātā var attīstīt plašākas tirdzniecības saiknes ar Afganistānu un citām Centrālāzijas valstīm, kas ir Indijas interesēs, savukārt ASV interesēs būtu Ķīnas izlīdzsvarošana šajā reģionā, ko Indija ir gatava garantēt. Šobrīd es neparedzētu, ka Indija censtos apiet vai ignorēt ASV pozīciju.
Plašāku ASV sankciju politikas ietekmi varēs analizēt tad, kad būs skaidri zināms, kādam nolūkam, kāda rakstura preču tirdzniecībai šī osta tiktu izmantota un vai par to varēs panākt vienošanos.”
Uz jautājumu, ko tas nozīmē Ukrainai, ES, Latvijai, ja caur Čabahāras ostu ies arī Krievijas preces un varbūt ne tikai nesankcionētās, Sintija Broka atbildēja, ka skaidras atbildes vēl nav, jo preču profils un izcelsmes valstis vēl nav skaidras, par to vēl vienošanās jāpanāk, tostarp arī iesaistīto kompāniju loma. “Ņemot vērā Indijas attiecības ar ASV, es neparedzētu scenāriju, kurā Indija ASV pozīcijas izslēdz jeb neņem vērā. Kādu lomu spēlēs Čabahāras osta, vēl ir atvērts jautājums,” spriež ārpolitikas eksperte.
