Valdība vienojusies piešķirt papildu naudu – gandrīz 17 miljonus eiro – pašvaldībām, kurām gan Covid-19 epidēmijas dēļ, gan tāpēc, ka pieaug komunālās izmaksas, jāpalīdz nomaksāt rēķini arvien lielākam iedzīvotāju skaitam.
Pēc Labklājības ministrijas prognozēm, šā gada nogalē un nākamgad mājokļa pabalsts būs nepieciešams vismaz pieciem tūkstošiem ģimeņu vairāk nekā līdz šim. Labklājības ministrijas aplēses liecina, ka pabalsta saņēmēju skaits varētu pieaugt par 15 procentiem.
Ņemot vērā ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību un tās radītajām sekām, pastāv liels risks, ka būtiski pieaugs mājokļa pabalstu saņēmēju skaits un mājokļa pabalsta apmērs, vienlaikus iedzīvotāju maksātspēja samazināsies, lai iegādātos pārtiku, medikamentus. Tāpēc valsts nodrošinās pašvaldībām mērķdotāciju 50 procentu apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam, kas radušies laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. maijam. Tam paredzēti 16,7 miljoni eiro. Valdība jau pieņēmusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, tomēr par finanšu dotāciju pašvaldībām vēl ir jālemj Saeimai. Likuma grozījumus izskatīs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis norādīja, ka situācija šoziem ar mājokļa izdevumu segšanu būs īpaši grūta, jo vienlaikus sakrituši vairāki nelabvēlīgi apstākļi - pandēmijas ietekme uz nodarbinātību un veselības aprūpi un energoresursu cenu kāpums.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu līdzvērtīgu atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām, kurās pastāv risks nenorēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā,”
saka labklājības ministrs. Likums attieksies uz visām pašvaldībām un uz visām tām mājsaimniecībām, kuras nespēj norēķināties par mājokli, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti, kuru ienākumi arī ir zemi, bet nedaudz pārsniedz šobrīd Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto ienākumu slieksni.
Valdības lēmums paredz noteikt augstākus koeficientus atsevišķi dzīvojošiem pensijas vecuma cilvēkiem vai atsevišķi dzīvojošiem cilvēkiem ar invaliditāti (koeficients - 2,5 mājokļa pabalsta formulā), vai mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma cilvēki un cilvēki ar invaliditāti (koeficients - 2 mājokļa pabalsta formulā).
Mājokļa pabalsta aprēķināšanas kārtība pašlaik ir ļoti mērķēta un ir labvēlīga viszemāko ienākumu mājsaimniecībām, kur ienākumi ir 150 līdz 200 eiro mēnesī, taču pašvaldības norāda, ka pašreizējā mājokļa pabalsta regulējums nesasniedz atsevišķas nabadzības riskam pakļautās sociālās grupas (pensionāri, personas ar invaliditāti un citas grupas), Neatkarīgajai skaidro Labklājības ministrijā. Atbalsta novirzīšana caur sociālo pabalstu, kam ir vienots regulējums visā valstī, ir mērķēta un sasniedz pašu nabadzīgāko iedzīvotāju daļu, kurai tiek sniegts lielāks atbalsts nekā līdz šim, tomēr vienlaikus no saņēmēju loka pašlaik ir izslēgtas personas ar augstākiem, bet ne augstiem ienākumiem, kuras mājokļa pabalstu saņēma līdz šim.
Pašvaldības norāda, ka no 30 līdz pat 75 procentiem līdzšinējo mājokļa pabalsta saņēmēju, kam iepriekš pašvaldības bija noteikušas augstākus ienākumu sliekšņus (atsevišķas iedzīvotāju grupas) vai paredzēja atbalstu bez ienākumu novērtējuma (vientuļie seniori, personas ar invaliditāti), pašlaik vairs nevar saņemt šo pabalstu. Labklājības ministrijā arī norāda, ka politiski - vairāku valdības ministru lokā - panākta vienošanās, ka nepieciešams paplašināt mērķa grupu, kas varētu saņemt mājokļa pabalstu šoziem. Tas nozīmētu, ka mājokļa pabalsts pienāksies vismaz 34 000 personu vai ģimeņu mēnesī, kas ir par vismaz pieciem tūkstošiem ģimeņu vairāk nekā pašlaik. Labklājības ministrijas dati rāda, ka 2020. gadā mājokļa pabalstu saņēma 64 481 persona un 2019. gadā - 70 954 personas.
Statistikas dati liecina, ka laika periodā no 2021. gada janvāra līdz septembrim ievērojami samazinājies nabadzības riskam īpaši pakļauto pensijas vecuma personu un personu ar invaliditāti skaits, kuras saņem mājokļa pabalstu. Piemēram, šā gada janvārī mājokļa pabalstu saņēma 2784 personas ar invaliditāti un vairāk nekā 5000 pensionāru, savukārt septembrī vairs tikai 1612 cilvēki ar invaliditāti un 2522 pensionāri. Faktiski daļa senioru un cilvēku ar invaliditāti tika izslēgti no pabalstu saņēmēju loka, jo mainījās kritēriji, kādiem jābūt ienākumiem, lai šo atbalstu saņemtu.
Kopumā mājokļa pabalstu janvārī saņēma 20 990 personu, un tam tika izlietoti 1,4 miljoni eiro, savukārt gada siltajos mēnešos mājokļa pabalsta saņēmēju skaits samazinājās. Piemēram, augustā to saņēma 9184 personas, un tam tika izlietoti 0,68 miljoni eiro. Pēdējā mēnesī, par ko ir apkopoti dati, tas ir, oktobrī, mājokļa pabalstu saņēma 23 010 personu, kam tika izlietoti gandrīz 700 000 eiro.
Labklājības ministrijas speciālisti prognozē, ka straujā siltumenerģijas cenu kāpuma periodā šajā apkures sezonā, kad nepieciešams atbalstīt ne tikai pašu zemāko ienākumu mājsaimniecības vai mājsaimniecības bez ienākumiem, bet arī tās mājsaimniecības, kuru ienākumi ir nedaudz augtāki, gaidāms, ka būtiski pieaugs to personu skaits, kurām būs nepieciešams pašvaldības atbalsts, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti. Aplēses liecina, ka pabalsta saņēmēju skaits varētu pieaugt par 15 procentiem.
DATI
Avots: Labklājības ministrija
