Lietuvā dibinātā Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) viceprezidenta un partijas “Jaunā Vienotība” politiķa Andra Grafa mēģinājumi pirms trim gadiem ietekmēt ekonomikas ministra lēmumu mainīt “Latvenergo” padomi demonstrē, kā ārzemēs dibinātas biedrības piesegā var bīdīt konkrētas ekonomiskās intereses.
2019. gada 19. jūnijā tā laika ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) lēma atlaist valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomi. No 2016. gada labi apmaksātajos amatos darbojās bijušais “DNB bankas” vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, Ekonomikas ministrijas bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas “Rīga” bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Finanšu nozares asociācijas bijušais prezidents un “Valsts nekustamo īpašumu” padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Ministrs nozīmēja pagaidu padomi - par priekšsēdētāju savu padomnieku Pāvelu Rebenoku, padomes priekšsēdētāja vietnieku “Rigensis Bank” valdes locekli Renāru Degro, par padomes locekļiem - Inesi Kublicku, Artūru Šnoriņu un Kristapu Stepanovu.
Jau nākamajā dienā vairākos plašsaziņas līdzekļos aizsākās ministra rīcības kritikas vētra. Viens vadošajiem nosodītājiem bija BKPI pārstāvis A. Grafs. Viņš kaismīgi runāja par korporatīvās pārvaldības augsto profesionālisma latiņu un vairākkārt atsaucās uz OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb pasaules bagātāko valstu klubiņš, kurā nabadzīgā Latvija iestājās 2016. gada novembrī) augstajiem standartiem.
Tobrīd dauzi vientiesīgākie Latvijas politiķi neapjauta, no kuras puses pūš kritikas vēji. Tobrīd A. Grafu neviens tā īsti nepazina un ar politiskām vai ekonomiskām interesēm viņa aktivitātes nesaistīja.
Priekškars noslēpumam sāka krist 2020. gada janvārī. Ap to laiku lielākā sabiedrības daļa jau bija aizmirsusi par “Latvenergo” pārvaldības nomaiņas kritiku. LTV raidījumā “1:1” ASV uzņēmējs un Jāņa Bordāna partijas atbalstītājs Pēteris Raugaušs atklāja, ka ārvalstu investori vēlas Skultē būvēt sašķidrinātās gāzes termināli un, lai investīcijas atmaksātos, jāpanāk līguma noslēgšana ar “Latvenergo” par garantētām sašķidrinātās gāzes iegādēm. Plāna realizācijai vajadzēja saglabāt ārvalstniekiem iztapīgu “Latvenergo” padomi un valdi. Atbilstoši iecerētajam Latvijas patērētāji pirktu to pašu Krievijas gāzi no ārvalstniekiem, tikai par dārgāku naudu.
R. Nemiro padomnieks, advokāts Pāvels Rebenoks apjauta blēdību un ministru pārliecināja par nepieciešamību mainīt “Latvenergo” pārvaldītājus. Viņš tika nogalināts savās mājās 2020. gada septembrī. Pēdējā intervijā “Neatkarīgajai” (https://nra.lv/latvija/305500-pavels-rebenoks-bordans-ir-oligarhu-vestnieks-valdiba.htm) P. Rebenoks cita starpā teica: “Te ticama ir versija par Pēteri Ragaušu kā JKP sponsoru un viņa pārstāvēto ASV gāzes kompāniju, kuras interesēs darbojas Bordāns. “Latvenergo” gadā patērē aptuveni 40% no visas Latvijā patērētās gāzes. Ragaušs LTV raidījumā “1:1” publiski apstiprināja, ka viņa pārstāvētā kompānija vēlas uzbūvēt sašķidrinātās gāzes termināli Skultē. Tas pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja uzņēmējs par savu naudu Latvijā kaut ko uzbūvētu. Taču Ragaušs atklāja arī iecerētā biznesa patieso seju, sakot, ka, lai būvētu šo termināli, kompānijai nepieciešams noslēgt ar “Latvenergo” ilgtermiņa līgumu par garantētu gāzes iepirkšanu no viņa pārstāvētās kompānijas. (..) Ekonomikas ministrija bija iedomājusies konkursa kārtībā izraudzīt profesionālu “Latvenergo” padomi. Taču atklājās, ka tādiem kā Bordāns, citiem politiskiem spēkiem un viņu sponsoriem ir svarīgi, lai padome būtu kontrolējama, lai vajadzīgais līgums par gāzes pirkšanu tiktu parakstīts. Līgums ir tikai viens punkts. Vēl viņiem vajag, lai gāzes termināļa un pārvada līdz Inčukalnam projektu valsts atzītu par stratēģisko nacionālo interešu objektu. Tad nevajadzēs ņemt vērā iedzīvotāju viedokli. Publiskā telpā parādījās arī apmelojoša informācija, ka Rebenoks ved slepenas sarunas ar “Conexus” par šā uzņēmuma akciju pirkšanu un pārdošanu. Tas tikai apliecina Bordāna bailes par šo projektu. Viena no versijām: Ragaušs no “Conexus” prasīs uzbūvēt cauruļvadu no Inčukalna līdz Skultei. No tiem pieciem izvēlētiem “Latvenergo” padomes locekļiem, kuru uzvārdi jau ir publiski izskanējuši, es biju vienīgais politiski neitrālais kandidāts profesionālis. Pārējie, lai arī cik profesionāli viņi būtu, ir saistīti ar “Jauno Vienotību”.”
Aiznākamajā dienā pēc R. Nemiro lēmuma par “Latvenergo” padomes maiņu A. Grafs BKPI vārdā aicināja Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (VL-TB/LNNK) un premjeru Krišjāni Kariņu (JV) pieprasīt no R. Nemiro skaidrojumu par “Latvenergo” padomes nomaiņu. A. Grafs BKPI vārdā vērsās pie valsts augstākajām amatpersonām ar atklātu vēstuli. Tajā norādīts, ka nav pieļaujama situācija, kad bez saprotama pamatojuma pirms termiņa tiek atlaista konkursa kārtībā atlasīta neatkarīga uzņēmuma padome. Atbilstoši starptautiskai praksei padomes locekļus pirms termiņa atlaiž, ja uzņēmumā ir krīze, ar kuru padome netiek galā, ja viņi nav pildījuši likumā noteiktos uzdevumus, ja pieņēmuši lēmumus pretēji uzņēmuma interesēm vai interešu konflikta situācijā: “Pieņemtā lēmuma steidzamība nav attaisnojama, jo atlaistā padome bija rīcībspējīga. Turklāt EM kā uzņēmuma vienīgajam akcionāram iebildumu gadījumā bija iespēja organizēt caurspīdīgu normatīviem un OECD korporatīvās pārvaldības principiem atbilstošu padomes atlases procesu un nominēt kādu vai visus jaunus padomes locekļus. (..) Padomes sastāvā ievēlēti ekonomikas ministra biroja pārstāvji, kas ir pretēji valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas mērķim mazināt politisku pārstāvniecību uzņēmuma pārvaldības institūcijās. Šis ir bīstams precedents, jo ar šo lēmumu esam atgriezušies pie situācijas, kas valdīja līdz 2009. gadam, kad uzņēmuma padomes likvidēja, jo tās bija politizētas, ministri tajās virzīja politiskos domubiedrus un "savējos". Mēģinājumi atgriezties pie šādas pārvaldības politikas nav akceptējama prakse, un tie ir jānocērt saknē. (..) Uzskatām, ka šāda ekonomikas ministra un EM valsts sekretāra kā kapitāla daļu turētāja pārstāvja rīcība ir nodarījusi būtisku kaitējumu "Latvenergo" reputācijai un interesēm, kā arī ir degradējusi Latvijas kā OECD dalībvalsts tēlu attiecībā uz spēju profesionāli un nepolitiski pārvaldīt valstij piederošos uzņēmumus atbilstoši OECD korporatīvās pārvaldības principiem,” teikts A. Grafa tiražētajā BKPI atklātajā vēstulē Latvijas augstākajām amatpersonām.
Vēstule tika publiskota 2019. gada 21. jūnijā, un tobrīd tikai retais atminējās, ka A. Grafs pats ir politiķis, turklāt no partijas “Vienotība”, un politikā ienācis no tagadējā valsts prezidenta Egila Levita padomnieku korpusa vadītājas Sarmītes Ēlertes komandētās tā dēvētās “lietussargu grupas”. Tikai retais apjauta, kādu triecienu “Latvenergo” padomes maiņa nes B. Rubesai - bijušajai vadošās sorosiešu organizācijas “Providus” padomes loceklei. Lietpratēji kuluāros minēja, ka Skultes termināļa projektu kaismīgi atbalsta arī K. Kariņš un viņa pārstāvētās ārvalstu biznesa interešu grupas.
