Saeimas budžeta komisija vakar vienbalsīgi nodeva pieņemšanai otrajā lasījumā likumprojektu par hipotekāro kredītprocentu likmju samazināšanu uz kreditētāju rēķina, pret kuru tikpat vienbalsīgi uzstājas uzņēmēju organizācijas.
Kredītprocentu samazināšanas likums tiek noformēts kā grozījumi (pēc būtības jaunievedums) Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Pamatot šādu manevru iespējams, nosaucot kredītņēmējus par finanšu pakalpojumu patērētājiem. Atbilstoši šādai loģikai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzrauga nebanku, ātro vai patēriņa kredītu devējus, kuriem nav liegts izsniegt arī hipotekāros kredītus. Šo kredītu lauvas tiesu tomēr izsniedz komercbankas, kurām savi likumu un savs uzraugs tagad Latvijas Bankas personā. Līdz pat pēdējam laikam banku sistēma atgādināja cietoksni, kurā mītošais valdnieks algo politiķus kā karakalpus. Tomēr Latvijā uz šo brīdi izveidotas pavisam savādākas attiecības, kuras “Neatkarīgā” pieteica 4. augusta publikācijā “Nākamo valdību taisa uz banku rēķina": “Politiķi ilgi vilcinājās sākt banku izpurināšanu, kamēr neatrada tai pielietojumu savu iekšējo problēmu dēļ. Tātad jaunas valdības izveidošanai no “Vienotības”/ZZS kodola ar “Progresīvo" piedevu, kurai nodokļu palielināšana tikpat principiāli mīļa kā Stambulas konvencija.” Šāda valdība sāka savu pastāvēšanu 15. septembrī. Valdošā koalīcija demonstrē, ka vismaz banku dēļ tajā nav ne mazāko šķelšanās pazīmju. Arī opozīcija uzskata par pareizu pievienoties valdošajam virzienam.
4.augusta publikācija atsaucās uz to, ka valdošās partijas “Vienotība” deleģētais Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs bija nodrošinājis komisijas atbalstu toreizējās opozīcijas partijas “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Viktora Valaiņa ierosinājumam komisijas vārdā prasīt, lai Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus banku virspeļņas ierobežošanai. V. Valainis tagad pārsēdies valdībā ekonomikas ministra krēslā, bet priekšlikumu banku naudas pārdalei sagatavojusi pati Budžeta komisija ar Finanšu ministrijas atbalstu.
Priekšlikuma būtība ir uzlikt bankām īpašu nodevu, kas bankām jāiekasē pašam no sevis un pašam sev jāizmaksā kā subsīdija hipotekāro kredītu ņēmējiem, sedzot daļu no viņu procentu maksājumiem. Pirms nedēļas komisija strādāja ar priekšlikumu samazināt procentu maksājumus uz pusi, bet tagad priekšlikums ticis mīkstināts, nosakot samazinājumu, kas dažādiem kredītņēmējiem var izrādīties ļoti atšķirīgs atkarībā no tā, kā katrā konkrētajā gadījumā savietojoties sākotnējam procentu samazinājumam 30% apmērā no tagadējiem un turpmākajiem procentu maksājumiem vidēji ceturksnī likuma darbības laikā ar divām atrunām:
Vēl citiem hipotekārajiem parādniekiem procentu atlaides nedos vispār, ja viņu tagadējie maksājumi nepārsniedz 20% no viņu tagadējiem ienākumiem.
Vēl viens ierobežojums atlaižu saņemšanai ir kredīta atlikuma summa virs 250 tūkstošiem eiro.
Komisija ļoti centās, lai sasniegtu J. Reira deklarēto mērķi jau vakar apstiprināt likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē pēc nedēļas. Tādējādi tiek ievērots Saeimas Kārtības rullī noteiktais laika minimums starp likumprojektu nodošanu izskatīšanai un izskatīšanu 9. novembrī. Rezultāts sasniegts, upurējot likumprojektā skaidrību par likuma izpildes kārtību. Šī skaidrība tikšot radīta, vēlreiz pārstrādājot otrajā lasījumā pieņemto likumprojektu pieņemšanai trešajā, tātad galīgajā lasījumā.
Pirmo jautājumu grupa izraisa gadījumi, kuros vienam hipotekārajam parādniekam ir vairāki kredītlīgumi. Vienlāršākais risinājums būtu samazināt kredītprocentus tikai vienam parādam, bet deputāti gribēja būt žēlīgi un nodrošināt maksājumu atlaides arī vairākiem kredītiem, ja tie ņemti personisko dzīves apstākļu uzlabošanai. Garas diskusijas tā arī nenoveda līdz slēdzienam, ko (vai vienu adresi vairākām ķīlām, vai ieķīlātā mājokļa atbilstību deklarētajai dzīvesvietai, vai vēl ko citu) uzskatīt par kritēriju tam, ka kredītņēmējs tiešām ir tikai patērētājs.
Otra veida neskaidrības ir par to, kā atbrīvot gan no 20% ienākumu limita, gan no subsidējamo kredītlīgumu skaita ierobežojuma kredītņēmējus, kuriem “ģimenē ir bērns”. Deputāti tik ilgi un karsti strīdējās par to, cik daudzu hipotekāro kredītu apkalpošanas procentu samazināšanu vienai ģimenei varēs ataisnot ar vienu bērnu, ka viņiem nepietika laika, spēka un prāta pievērsties tam, cik daudzi cilvēki dažādās ģimenēs drīkstēs prasīt kredītu nastas atvieglojumus viena un tā paša bērna dēļ.
Jautājums, vai ģimene ir arī šķirta ģimene, kādu Latvijā vairāk, nekā nešķirto ģimeņu, jo vieni un tie paši cilvēki var ietilpt gan trijās šķirtajās ģimenēs, gan vienā aktuālajā ģimenē. Ja jau vecākiem saglabājas uzturlīdzekļu došanas pienākums, tad būtu jābūt arī tiesībām bērna dēļ. Bet ja jaunajā ģimenē valsts reģistrē saistību starp diviem cilvēkiem, no kuriem vienam ir bioloģiska un juridiska saistība ar bērnu, tad arī otram cilvēkam ar šo bērnu kaut kāda saistība rodas. Vai šī saistība var aiziet līdz tiesībām bērna dēļ saņemt solītās procentu atlaides? Ko bankas iesāks, ja viena bērna dēļ bankām pieteiksies divi tēvi un vēl kuplāks pretendentu loks, jo kredītus taču var ņemt gan tēvs, gan māte, kuri dzīvo dažādās ģimenēs (mājsaimniecībās)?
J.Reirs uz šādiem jautājumiem atbildēt “Neatkarīgajai” nespēja. Saeimas Juridiskais birojs atzina neskaidrību esamību un nepieciešamību ierakstīt skaidrojumu trešajā lasījumā.
Šajā jautājumu grupā var ielikt arī deputātu nākamo pļāvienu demogrāfijas druvā. Bankām būs jādod procentu atlaides ģimenēm, ja procentu atlaižu pieprasīšanas brīdī sācies “bērna gaidību laiks”. Jautājums, kā bankas varēs šīs gaidības iegrāmatot un administrēt, jo ne visās gaidībās tiek sagaidīti bērni.
Privātuzņēmējiem bēdīgās perspektīvas mobilizēja uzņēmēju organizāciju pārstāvjus iebilst pret kredītprocentus pārdalošās nodevas ieviešanu.
Latvijas Finanšu nozares asociācija tiešsaistes sarunai ar deputātiem bija deleģējusi juristu Edgaru Pastaru. Pārliecinājies par neiespējamību ietekmēt likumprojekta saturu pēc būtības, viņš pārslēdzās uz tā piegludināšanu, lai bankām nerastos liekas grūtības likumu pildīt. Daudz labāk veicās nebanku, ātro vai patēriņa kredītu devējiem. Viņu organizācija “Fintech Latvija” pārliecināja deputātus uz šiem kreditoriem likumu neattiecināt, jo, pirmkārt, viņi izsniedzot hipotekāros kredītus tikai ar fiksētām likmēm un, otrkārt, cieš no Euribor pieauguma, jo paši aizņemas naudu no bankām.
Komisijai savu viedokli izteica arī abas lielās uzņēmēju organizācijas - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
LTRK vārdā tās valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskaitīja, ka nodevas ieviešana rada tiesiskus riskus, pasliktinās nākamo kredītņēmēju situāciju un aizbaidīs ārvalstu finanšu iestādes, ciktāl tās varētu piesaistīt Latvijai, lai palielinātu konkurenci finanšu pakalpojumu sniegšanā.
LDDK bija pārstāvēta zemākā līmenī ar konsultantu Pēteri Leiškalnu. Viņš atzina, ka konfederācija oficiālu viedokli nav formulējusi, bet savā vārdā aicināja iztikt bez tik radikāliem sisinājumiem, kādus lolo deputāti. Viņaprāt, pietiktu izmantot pašvaldību pieredzi komunālo maksājumu iekasēšanā no iedzīvotājiem, kuriem ļauj apkures sezonas rēķinus nokārtot līdz nākamās apkures sezonas sākumam. Konkrētajā gadījumā tas būtu tā, ka kredītņēmējiem tagad samazinātu maksājumu likmi līdz 3%, kad Euribor ir augstāks, bet pēc tam no viņiem iekasētu to pašu 3% likmi, kad Euribor būs zemāks. Tādā veidā kredītņēmēji nonāktu virtuālos parādos paši pret sevi un tad paši šos parādus dzēstu.
Saeimas komisija turpretī demonstrēja vienotu nostāju, ka nekādiem aicinājumiem mainīt nosprausto kursu tā nepakļausies.
