Laimes saldā garša, jeb kāpēc mēs meklējam laimi saldumos?
Vai laimei ir garša, un kāda tā ir? Protams, salda! Domāju, ka par to šaubu nav nevienam, vai ne?
Sākumā gribu iepazīstināt ar sevi. Mani sauc Anna, un vēl pirms neilga laika biju cukura atkarīgā. Esmu Rīgas Stradiņa universitātes programmas Uzturs studente. Šī ir mana otrā izglītība, un tās izvēle nav nejauša. Abi šie fakti ir saistīti, jo tieši savu nesakārtoto ēšanas paradumu dēļ es izvēlējos studēt uztura zinātni. Pazīstu cilvēkus, kam lielākais kārums ir marinētas sēnītes, sālīti gurķīši vai citi ar nātrija hlorīdu bagāti produkti, bet es vienmēr esmu bijusi otrā - cukura - grāvī. Cepumi, zefīriņi, šerbets, konfektes, biezpiena sieriņi un saldējums - tie visi ilgu laiku ir bijuši mani uzticamie ikdienas pavadoņi. Tie, kas rada mierinājumu skumīgos brīžos, un tie, kas ir kā atalgojums un balva svētku reizēs. Vārdu sakot - mani mazie laimes brīži. Saknes noteikti ir meklējamas gan manos bērnības ēšanas ieradumos, gan arī emociju neizpratnē un nepieņemšanā.
Kāpēc cukurs vajadzīgs?
Neiroloģe Sandra Vestermane skaidro, ka smadzenes nespēj dzīvot bez cukura (glikozes). Ja tām trūks cukura, tās zaudēs spēju normāli funkcionēt (nodrošināt modrību, domāšanu, jušanu, atmiņu, spēju mācīties, regulēt uzmanību, garastāvokli u. tml.). “Smadzenes veido divus procentus no ķermeņa masas, bet patērē divdesmit procentus no ķermeņa enerģijas, ko iegūst tieši no cukura (glikozes). Enerģija tiek izmantota smadzeņu neironu komunikācijai un informācijas apstrādei.
Otrs nozīmīgs aspekts - ēdot mēs gūstam baudu. Ēšanu baudpilnu padara dažādu endorfīnu sintēze smadzenēs. Endorfīni pastiprina no ēdiena gūto baudu, bet trekni un saldi ēdieni tieši stimulē endorfīnu izdalīšanos smadzenēs. Tātad endorfīni dod mums iespēju izbaudīt ēdienu un nodrošina, lai mēs nepārtrauktu baudīt garšīgus ēdienus pārāk ātri, kas, protams, var novest pie pār- ēšanās,” brīdina ārste.
Uztura speciāliste Inga Pūce tāpat vērš uzmanību uz ēdiena duālo dabu. “Arī pēc ajūrvēdas likumiem ēdienam ir divi aspekti - fiziskais, kas apmierina mūsu ķermeņa vajadzības, un garšas aspekts, kas apmierina smalko ķermeni - prātu. Ēdienam ir jāsniedz bauda. Ēdiena garša caur mēles kārpiņām mums to sniedz. Salda garša vairo ūdens un zemes elementus. Šīs garšas fizikālās īpašības nomierina, tā saistās ar mīlestības emociju visās tās izpausmēs. Sievietes, kurām trūkst mīlestības vai kuras tērē to ļoti daudz, piemēram, esot kopā ar maziem bērniem, ar saldo garšu neapzināti sevi nomierina, atjauno mīlestības rezerves caur saldumiem.”
Kāpēc ir vērts piedomāt pie cukura daudzuma vai samazināt pievienoto cukuru ikdienā?
- Cukurs liek ēst vairāk. Īpaši fruktoze. Pārmērīga pievienotās fruktozes uzņemšana kavē sāta sajūtu, tāpēc pēc produktiem ar lielu fruktozes saturu gribēsies ēst vēl un vēl.
- Liekais svars. Ja ir pārmērīga cukura uzņemšana (atkal - īpaši pievienotās fruktozes dēļ), tad tas vairs netiek izmantots enerģijas radīšanai, bet gan aiziet uz tauku rezervēm un aknām un var izraisīt aknu taukaino hepatozi, gan nokļūst asinsritē, kas var palielināt aptaukošanās, sirds un asinsvadu problēmu risku.
- Pārmērīga cukura uzņemšana palielina hronisku slimību risku. (Sirds un asinsvadu slimības, vēzis, otrā tipa diabēts.)
- Ietekme uz smadzenēm. Hiperaktivitāte, problēmas koncentrēties, nogurums utt.
Nobeiguma vietā
Jā, es joprojām ēdu saldumus, bet daru to apzināti. Tas nozīmē - brīdī, kad jūtu, ka gribas ko saldu, skaidri zinu, kāds tam ir iemesls (fiziskais vai emocionālais aspekts), un tad man vienmēr ir izvēle - vai apzināti un ar baudu notiesāt kādu kārumu, vai izraudzīties citu veidu, kā aizstāt šo vajadzību. Piemēram, ja jūtos emocionāli slikti, man vienmēr prasīsies kaut ko uzēst, bet tā vietā tagad es bieži vien izvēlos sportu vai meditāciju. Ja esmu fiziski nogurusi, tad tā ir masāža, spa, varbūt kāds kinovakars mājās. Katram šis saraksts ar lietām, kas palīdz, būs savs. Un, protams, vienmēr piedomāju, lai manās ēdienreizēs ir visas uzturvielas, lai organisms nesauc pēc ātrās enerģijas konfekšu un cepumu izskatā.
Ņem vērā, ka, ēdot mazāk cukura un līdzsvarojoties glikozes līmenim asinīs, samazinās arī vēlme našķēties (kopā ar nepatīkamajiem simptomiem - nogurumu, garastāvokļa svārstībām utt.).
Arī garšas kārpiņas piedzīvos pārmaiņas, un sajutīsi vairāk garšas ēdienos - pat tādos, kas kādreiz, iespējams, likušies bezgaršīgi.
Vairāk par to, kā kāpēc meklējam laimi saldumos, lasi jaunajā izdevumā "Kā būt laimīgai". Žurnāls pieejams preses izdevumu tirdzniecības vietās.
