Lauma Skride: Šis ir ļoti gaidīts un sen lolots koncerts
Rudens kamermūzikas festivālā šovakar īpašs notikums – uz vienas skatuves pirmo reizi satiekas divas latviešu mūziķes – vijolniece Vineta Sareika un pianiste Lauma Skride, aicinot uz Sonāšu vakaru šovakar Mazajā ģildē Rīgā, bet rīt, 2. oktobrī, Ventspils teātra namā Jūras vārti un 4. oktobrī Siguldas koncertzālē Baltais flīģelis. Koncertos skanēs Ludviga van Bēthovena, Riharda Štrausa un Alfrēda Šnitkes sonātes, kā arī Rutas Paideres kompozīcijas Līnijas. Krustpunkti pirmatskaņojums.
«Šis ir ļoti gaidīts un sen lolots koncerts, un es ļoti priecājos, ka beidzot spēlēšu kopā ar Vinetu Sareiku. Kaut kā līdz šim mūsu ceļi uz skatuves nebija krustojušies, lai gan šobrīd abas dzīvojam vienā pilsētā,» atzīst pianiste Lauma Skride, jaunākā no Latvijā labi zināmajām «māsiņām Skridēm», kuras jau sen dzīvo ārpus Latvijas un dzimtenē ierodas uz koncertiem. «Vienvakar pie Vinetas mājās ēdām siļķi kažokā un domājām, ko mums abām gribētos spēlēt, un tā nonācām pie šīs programmas. Štrausu un Bēthovenu gribējās spēlēt mums abām, turklāt bija arī skaidrs, ka Ruta raksta skaņdarbu īpaši mums. Jāatzīst – viņas darbu ir sarežģīti mācīties, bet tad, kad grūtais posms ir pārvarēts, tas kļūst ļoti skaists. Šis būs efektīvs skaņdarbs,» uzskata Lauma Skride. Šis koncerts neviļus sanāk kā Vācijā dzīvojošu latviešu desants Latvijā, jo gan Vineta, gan Lauma šobrīd dzīvo Berlīnē, arī komponiste Ruta Paidere dzīvo Vācijā, pasniedz mūzikas teoriju Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā un Hamburgas konservatorijā.
«Visu laiku jādzīvo uz koferiem,» smaidot nosaka Lauma Skride, raksturojot savu pašreizējo dzīvi brīvmākslinieces statusā. Tomēr šis statuss nedrošību neraisot, jo koncertu esot gana daudz, lielākoties – Vācijā, kur koncertu dzīve vienmēr bijusi ļoti rosīga. «Nav piedzīvots, ka cilvēki tā taupītu naudu, ka būtu jāspēlē tukšās zālēs. Vācijā ir īpaša mūzikas dzīves baudīšanas kultūra, tur pat katrā mazākajā miestā ir savs festivāls.»
Lai vai cik blīva ir pianistes koncertdzīve, viņa vienmēr atrodot iespēju nepārstrādāties. «Man ir svarīgi kādreiz nespēlēt, atpūsties. Ko tad es daru? Kaut ko skaistu, pastaigāju pa pilsētu, izbaudu laiku, aizeju uz kino. Berlīnē garlaicīgi nepaliks, tur vienmēr ir daudz ko darīt,» saka Lauma Skride un atzīst, ka katru gadu viņa ieradusi izbrīvēt sev trīs absolūti brīvas nedēļas. Arī šogad novembrī viņai ieplānots brīvāks laiks, kad, jau zināms, abi ar draugu dosies uz Izmiru Turcijā. «Mana dzīve rit starp Vāciju un Turciju, kur es pa pusei dzīvoju, jo mans draugs Mehmets ir turks. Un tas nav tik tālu – tikai divu stundu lidojums, tātad – tepat vien ir,» saka Lauma Skride.
Mobilā dzīvesveida dēļ Lauma arī atmetusi ar roku visām sportiskajām aktivitātēm, kas saistītas ar sporta klubu. «Es skrienu. Protams, kad sanāk. Vismaz es cenšos. Skriešana ir visvienkāršākais – to var darīt jebkurā pilsētā, tas nepiesaista ne pie viena sporta kluba,» atzīst pianiste. Starp citu, ar Vinetu Sareiku viņa iepazinusies pirms diviem gadiem Berlīnes latviešu meiteņu badmintona klubā Zeltenes; nu jau šis klubs vairs neeksistē, bet liktenīgās satikšanās sekas ir Laumas un Vinetas kopīgais koncerts Latvijā. «Es ļoti mīlu gatavot ēst, kad esmu mājās un kad tam sanāk laiks. Starp citu, manam turku draugam ļoti garšo latviešu ēdieni, lai gan vairāk jau gatavoju internacionālus ēdienus. Maizi arī cepu. Virtuvē man patīk gatavot gan pēc notīm jeb pavārgrāmatām, gan arī ļauties eksperimentiem.»
Īsajā laikā, ko Lauma pavadīs Latvijā, esot vismaz trīs obligāti izdarāmi darbi – jāapciemo gadu vecais krustdēliņš, kuram gan neesot nopirktas īpašas dāvanas, tomēr tas jau neesot galvenais, jo pats būtiskākais esot aizbraukt ciemos. Paspējamo darbu sarakstā esot apņemšanās satikt draugus un arī pastaigāties pa Tērbatas ielu, «nostaigāt gar veco māju, kur es kādreiz dzīvoju. Dīvaini – Rīgā esot, man ir jādzīvo viesnīcā. Tā ir neparasta sajūta, bet – ko lai dara?».