Turku tenors Efe Kislali: Loma ir mans skolotājs

Rītvakar uz Latvijas Nacionālās operas (LNO) skatuves pēc turpat divu gadu ilgas pauzes atgriežas leģendārais iestudējums – Džuzepes Verdi Aīda. Rīgā atgriežas arī turku tenors Efe Kislali. «Radamesa loma ir mana universitāte, šī loma ir mans skolotājs, to dziedot, attīstos kā solists,» viņš saka un piebilst, ka šo iestudējumu uzskata par vienu no labākajiem, kuros pašam nācies piedalīties un kurus gadījies redzēt citviet pasaulē.

Debija kopā ar Nelsonu

«Man allaž prieks atgriezties Rīgā, turklāt to esmu darījis vairāk nekā 20 reizes, lai dziedātu Radamesa lomu,» saka Efe Kislali. Pēc tam sadarbība ar LNO turpinājās, kopā ar trupu viņš devies viesizrādēs uz prestižo Dalhallas operas festivālu Zviedrijā, piedalījies arī festivālā Cēsīs. «Radamess ir, ja tā var teikt, mana loma, turklāt nozīmīgi ir tas, ka pirmo reizi to izpildīju tieši Rīgā – 2006. gada vasarā,» stāsta Efe Kislali. Pēc tam viņš šo lomu dziedājis daudzviet pasaulē, kopumā vairāk nekā 150 reižu. «Šī loma ir mans skolotājs,» atzīst Efe Kislali. Solista teikto var uztvert arī burtiski, jo pirms kāda laika Efe Kislali atteicies no vokālā pedagoga pakalpojumiem un mēģina pats tikt galā ar visiem profesionālajiem jautājumiem. «Protams, Radamesa lomu nevar dziedāt tie, kam nav laba profesionālā tehnika, pašā sākumā arī man ar to gāja grūti, turklāt – es joprojām mācos.»

Par šo iestudējumu turku tenors ir sajūsmā un atzīst, ka uzskatot to par vienu no labākajiem, kuros pašam nācies piedalīties un kurus gadījies redzēt citviet pasaulē. «Esmu tik laimīgs, ka mana debija Aīdā notika kopā ar Andri Nelsonu pie diriģenta pults, bet Aīdu dziedāja Kristīne Opolais,» saka Efe Kislali un turpina sajūsmināties ne tikai par šo abu mākslinieku pašreizējiem panākumiem pasaulē, bet arī par citiem solistiem, kas šo gadu laikā kļuvuši slaveni un dzied gan Metropolitēna, gan Koventgārdena operā, gan La Scala un citviet. «Te skolojušās un no šī nama nākušās balsis šobrīd satriec pasauli,» uzskata Efe Kislali.

Sānsolis inženierijā

Kara flotes oficiera un sīktirgotājas ģimenē dzimušais Efe Kislali ir pirmais dzimtā, kas aizgājis mūziķa ceļu. Kad 44 gadu vecumā nomira Efes tēvs, zēnam bija tikai 17 gadu, un kopš tā laika «mamma kļuvusi par ģimenes bosu», rūpējusies par Efi un viņa vecāko brāli. Tēva ietekme bijusi arī profesijas izvēlē – tēvs bija elektronikas inženieris, arī viņš aizgāja studēt uz inženieriem, bet šī profesija viņu saistīja vien trīs gadus, pēc tam, nepabeidzot studijas, Efe riskējis un izmēģinājis spēkus vokālajā mākslā Stambulas universitātes valsts konservatorijā. «Turcijā valda uzskats, ka vislabākās ir ārsta un inženiera profesijas, jo tās vēlāk nodrošina labu darbu, tātad – mierīgu dzīvi. Kad nomira tēvs, es nokārtoju eksāmenus un iestājos inženieros. Studiju laikā piedalījos amatieru teātrī, dziedāju un spēlēju ģitāru popgrupās, bet – nekā nopietna, taču man patika šāda veida dzīve un sociālā vide. Tomēr mani garlaikoja un bija apnikušas inženiera studijas, lai gan man patiešām patika matemātika un fizika, bet vienlaikus man bija sajūta, ka es nedaru īsti to, ko vajadzētu,» stāsta Efe Kislali.

Un tad viņš atcerējies kādu zīmīgu tikšanos. Turcijā slavenais operdziedātājs Aihans Barans savulaik bija atnācis izteikt līdzjūtību ģimenei pēc Efes tēva nāves. Ieminējies, ka tēvs esot teicis, ka Efe arī dziedot un spēlējot ģitāru, un aicinājis jaunekli aiziet ciemos, lai pārbaudītu balsi. «Aizgāju, viņš teica, ka man esot labs «tenora materiāls», bet vienlaikus uzsvēra, ka man ir jāizvēlas – inženiera vai vokālista studijas, jo abas ir grūtas.

17 gadu vecumā es darīju tā, kā gribēja māte, bet pēc trim gadiem gribēju darīt to, ko pats iekšēji vēlējos. Tā Aihans Barans kļuva par galveno iemeslu tam, ka es kardināli mainīju dzīvi,» stāsta Efe Kislali. Šis lēmums māti esot šokējis, viņa pat zvanījusi pasniedzējam un lūgusi, lai dēlu nelaiž prom no universitātes, lai mēģina parunāt ar karstgalvi dēlu, bet pasniedzējs atbildējis, lai ļaujot jaunajam cilvēkam darīt to, ko viņš vēlas, un nespiežot darīt to, ko nevēlas, turklāt – ne jau visiem ir tādas spējas, lai vismaz mēģinātu kļūt par dziedātāju.

Turka un itālieša skola

Studijas Stambulas universitātes valsts konservatorijā solists dēvē par visgrūtāko periodu savā karjerā. «Šī nav droša profesija, jo kurā katrā brīdī var rasties sarežģījumi un pat problēmas, kas totāli demoralizē dziedātāju. Jā, es zināju, ka man ir balss potenciāls, tomēr ar to vien nepietiek, arī īstajiem skolotājiem un veiksmei ir būtiska nozīme solista karjerā,» saka Efe Kislali. Tomēr viņam paveicies gan ar to, ka savulaik saticis Aihanu Baranu, kurš nav liedzis pirmos padomus profesijā, gan ar savu vēlāko vokālo skolotāju – itāliešu baritonu Ličinio Montefusko, kurš savus pensijas gadus pavadījis Turcijā. «Kopš 2010. gada es pārtraucu mācīties pie skolotāja. Iespējams, man ir problemātisks raksturs, es gribu būt vienkāršs puisis, bet pedagogi pārāk daudz uzspiež, un es negribu būt kāda kontrolē. Es gribu pats sevi kontrolēt, turklāt es varu mācīties no visiem tiem māksliniekiem, ar kuriem kopā strādāju,» atzīst turku tenors. Pēc studiju beigšanas viņš divus gadus strādājis Stambulas operas un baleta teātra korī, paralēli izpildījis dažas mazas lomiņas, un tad nāca Pedrillo Bēgšanā no seraja un Samsons Samsonā un Dalilā, un tālāk jau sekoja tradicionālās tenoru lomas. «Protams, ar labu balsi vien nepietiek labai karjerai. Man ir paveicies, ka esmu saticis īstos cilvēkus īstajā brīdī,» atzīst Efe Kislali. Šobrīd viņš galvenokārt dzied savā dzimtenē, bet daudzreiz uzstājies ne tikai Latvijā, bet arī Čehijā, Austrijā, Rumānijā, ASV, Japānā, Peru...

Burāšana palikusi pagātnē

«Būšana kopā ar bērniem man ir ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa,» atzīst solists un vienlaikus piebilst, ka pārāk daudz tas neesot, jo profesionālie pienākumi itin bieži viņam liek būt prom no Turcijas, turklāt pirms gadiem četriem viņš šķīries no savas sievas. Dēls nesen uzsācis studijas universitātē, mācās franču valodu, starpkultūru sakarus un politikas zinātni un brīvajā laikā spēlē bungas metālmūzikas grupā. «Un viņa aizraušanās ir loģiska ne tikai tāpēc, ka es esmu dziedātājs, bet arī tāpēc, ka dēls ir gluži vai dzimis operā – viņa māte, mana bijusī sieva, ir pianiste, repetitore operā,» saka Efe Kislali un piebilst, ka dēlam patiešām ir mūziķa talants, bet viņa grupai – panākumi koncertos. Arī meita esot apveltīta ar skaistu balsi, tomēr šobrīd esot tajā vecumā, kad galvenais ir atrast sevi. «Berenisa ir ļoti kautrīga, un es viņai neko neuzspiežu. Tad jau redzēs, kas dzīvē notiks,» saka tēvs.

Jau diezgan sen viņš atmetis novārtā savu hobiju – burāšanu, ar ko ļoti aizrāvies studiju laikos, pat piedalījies sacensībās. Nu priekšroka tiek dota daudz mierīgākai atpūtai – makšķerēšanai. «Es taču esmu jūras virsnieka dēls, gandrīz piedzimis uz jūras,» smaidot viņš argumentē šo hobiju, ko papildina arī peldēšana un daivings. Iespējams, nepieciešamību pēc klusuma dabā nosakot arī fakts, ka viņš dzīvo vienā no lielākajām pilsētām pasaulē – Stambulā, kas ir ne tikai skaista, bet arī ļoti skaļa.

Liela mēroga plānus nākotnei viņš nekaļot, par visprestižākajām operas namu skatuvēm nesapņojot, tomēr zinot, ka viņam ir «grūta balss, kurai piemērots tāds repertuārs, ko vislabāk var izpildīt cilvēks, kurš pārkāpis 40 gadu slieksni, tas nozīmē – ar dzīves pieredzi». Un paša dzīve viņam pierādot, ka iespējams ir viss. «Es gribu dziedāt labos opernamos pasaulē, un Rīgas opera man tāda ir,» saka Efe Kislali.

***

Efe KISLALI

• Tenors

• Dzimis 1970. gada 4. jūlijā Turcijā. Pilnā vārdā – Murats Efe Kislali

• Austrumu Vidusjūras universitātē (Kipras salā) studējis inženieriju

• Studējis vokālo mākslu Stambulas universitātes valsts konservatorijā

• Stambulas operas un baleta teātra solists (kopš 2000. gada), šī paša teātra korists (1998–2000)

• Uz operas skatuves debitējis 1996. gadā Nemorīno lomā G. Doniceti operā Mīlas dzēriens. Dziedātāja repertuārā ir Pedrillo V. A. Mocarta Bēgšanā no seraja, Sportinglaifs Dž. Gēršvina Porgijā un Besā, Alfrēds J. Štrausa Sikspārnī, Vladimirs A. Borodina Kņazā Igorā, Samsons K. SenSansa Samsonā un Dalilā, Rikardo Dž. Verdi Masku ballē, titulloma turku komponista Sabahatina Kalendera operā Deli Dumruls, Pinkertons Dž. Pučīni Madamā Butterfly, Manriko Dž. Verdi Trubadūrā, Dons Hozē Ž. Bizē Karmenā, titulloma Dž. Verdi Otello un Ismails Nabuko

• Šķīries, dēls Tans (18) un meita Berenisa (12)