Brīvdienu ceļvedis kultūrā un izklaidē.
Tima Bērtona jaunākā filma
Svētdienas vakarā savus jaunos īpašniekus atradīs viena no ietekmīgākajām balvām pasaulē Golden Globe, uz to pretendē arī aktieri Eimija Adamsa un Kristofs Valcs par darbu filmā Lielās acis (Big Eyes), ko no šodienas iespējams redzēt arī Latvijas kinoteātros. Režisora Tima Bērtona veidotā biogrāfiskā filma vēsta par 20. gadsimta vidū slaveno mākslinieci Mārgaritu Kīnu, kura kļuva slavena ar gleznām, kurās atveidoja bērnus – parasti meitenes – ar milzīgi lielām acīm. Filma galvenokārt izseko līdzi tam dzīves posmam, kad viņa kā vientuļā māte sastop Valteru Kīnu, apprecas un turpmāk savus darbus paraksta kā Kīna, tieši tāpat kā viņas vīrs, it kā arī mākslinieks. Mārgaritas vīrs iestāsta sievai, ka mākslinieces sievietes darbi nebūs ne populāri, ne pieprasīti, tāpēc pāris nolemj tos piedēvēt vīram Valteram, nevis sievai Mārgaritai. Bizness sokas līdz tam brīdim, kad Mārgarita apņemas cīnīties par savu vārdu un daiļradi. Bērtona daiļrades faniem no šīs filmas nevajadzētu cerēt sagaidīt pārāk daudz.
*
Kritiens, kas ir celšanās
Franciskāņu mūka Ričarda Rora darbi pazīstami visā pasaulē, arī Latvijā klajā nākušas vairākas grāmatas. Izdevniecība Lietusdārzs laidusi klajā grāmatu Kritiens augšup, kas var palīdzēt tikt skaidrībā par dažādiem, precīzāk – diviem, dzīves posmiem un uzdevumiem, kādi katrā jāveic. Autors uzsver – gandrīz visas kultūras un reliģijas vienmēr saistījušās ar dzīves pirmā posma jautājumu risināšanu jeb trim lielajiem jautājumiem – identitāti, drošību un seksualitāti/dzimumu, un šobrīd arvien vairāk cilvēku vaicā, vai tiešām nav nekā vairāk? Autors atgādina, ka pusmūžs un dzīves nogale nav saistāmi tikai ar novecošanos, veselības problēmām un atvadām no dzīves, tas ir laiks, kad iespējams pārvērtēt dzīves laikā gūtās ciešanas, neveiksmes un izaicinājumus, mācīties no kļūdām un laicīgās dzīves nelaimēm, lai pēc šķietamā «kritiena» paceltos daudz augstāk.
*
Vizuāla oda savvaļas zirgiem
Latvijas Dabas muzejā apskatei atklāta fotoizstāde Ar vējiem krēpēs, kurā galvenajās lomās ir savvaļas zirgi tarpāni. Tie reiz bija sastopami visā Eirāzijas teritorijā, bet jau 19. gadsimta beigās dzīvs nebija palicis neviens savvaļas tarpāns. 20. gadsimtā dabiskas selekcijas rezultātā radās pussavvaļas ganāmpulki, kuri ar dažādām dabas aizsardzības programmām mūsdienās tiek izplatīti Eiropā, atgādina izstādes veidotāji. Pils sala Jelgavas pilsētas teritorijā ir viena no pēdējām vietām Latvijā, kur saglabājušās neskartas dabiskās palieņu pļavas, 2007. gadā tur tika palaisti pirmie 16 savvaļas zirgi, bet šobrīd tur savvaļā dzīvo jau 58 zirgi. Fotogrāfu radošās grupas ceļojošā izstāde Ar vējiem krēpēs atklāj Pils salā mītošo savvaļas zirgus dažādos gadalaikos un dzīves posmos.
*
Klusums pēc spožas debijas un...
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā atklāta mākslinieces Ilzes Strekavinas personālizstāde Aprite. Mākslinieces pirmā personālizstāde norisinājās 1984. gadā Zinību namā Rīgā, toreiz vairāki mākslas kritiķi to izcēluši kā notikumu Latvijas glezniecībā, bet šobrīd mākslinieces vārdu zina vien retais. Izstādes veidotāji informē, ka pēc veiksmīgās debijas mākslinieces veikums līdz 90. gadu sākumam parādījās atsevišķās kopizstādēs, bet vēlāk, sakrītot ar autores aktīvās gleznošanas beigām, viņas darbi tikuši demonstrēti tikai dažu kolekciju ekspozīcijās. Izstāžu zālē Arsenāls iespējams aplūkot Ilzes Strekavinas nozīmīgāko gleznu izlasi, tajā iekļauti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Tukuma muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājuma, Gunta Belēviča, kā arī autores privātās kolekcijas.
*
Pie bagātās kundzes nu arī DVD formātā
Laba ziņa latviešu kino cienītājiem – pirmo reizi DVD formātā izdota viena no populārākajām latviešu melodrāmām Pie bagātās kundzes, – leģendārā latviešu režisora Leonīda Leimaņa pēdējo filmu, kas uzņemta pirms 45 gadiem, daudzi uzskata par labāko no viņa radītajām. Filma skatāma pilnībā digitāli restaurēta, izdevums papildināts ar unikālu izziņas materiālu – dokumentālu filmu Filmas arheoloģija. Pie bagātās kundzes (režisore – Agita Cāne-Ķīle, scenāriste – Daira Āboliņa), kas ļaus skatītājam iepazīt leģendārās melodrāmas tapšanas aizkulises.
*
Mežģīnes finiša taisnē
Vēl tikai līdz 18. janvārim Sv. Pētera baznīcā aplūkojama ļoti savdabīga izstāde – Neparastās mežģīnes. Ažūrs mākslā un amatniecībā. Kā uzsver tās veidotāji, kultūrā nekas nepastāv pats no sevis, tā sākas katrā no mums, sākot ar vienkāršām un beidzot ar sarežģītām lietām: ģimeni, darbu, vidi, kurā dzīvojam, attiecībām, tiekšanos pēc zināšanām un mākslas, ar visu, kas ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Tāpēc arī šī izstāde ir par mums, cilvēkiem – par cilvēka prasmēm, neizsmeļamo radošumu un izdomu dažādās mākslas, dizaina, arhitektūras un amatniecības jomās. Ekspozīcija atainos vēsturisko mākslas un amatniecības saikni cilvēka roku veidotos darbos, kad tie transformējas un mainās socializācijas, asimilācijas, integrācijas, kā arī modernu tehnoloģiju procesu rezultātā. Izstādē ar darbiem piedalīties dažādu žanru mākslinieki, dizaineri, tautas lietišķās mākslas studiju meistari un amatnieki – kopskaitā 81 autors no 12 valstīm.
*
Pareizticīgie dziedoņi Rīgā
Pareizticīgo pasaule tikko nosvinējusi Ziemassvētkus, un Latvijā daudzviet koncertēs vīru koris no Krievijas Pravoslavnije pevčjie (Pareizticīgie dziedoņi). Pirms 30 gadiem, apvienojoties labākajiem profesionālajiem dziedoņiem no Maskavas baznīcu koriem, izveidotais koris tiek uzskatīts par labāko kori, kas turpina jau kopš 16. gadsimta Krievzemē pastāvošo dziedošo diakonu koru tradīcijas. Kora repertuārā ir krievu garīgā kormūzika kopš tās pirmsākumiem līdz pat XX gadsimtam ar īpašu uzsvaru uz pirmsrevolūcijas Maskavas skolas komponistu mūziku. Rīt, 10. janvārī, tas uzstāsies Rīgas Domā, turklāt šī ziņa apvienojama ar vēl vienu – tas ir viens no pēdējiem koncertiem, kas izskanēs šoziem Rīgas Domā, jo no 12. janvāra līdz 14. martam notiks ērģeļu profilakse, tāpēc koncerti nenotiks.