Reportāža: Kā Daugavpils pusē pošas Dziesmu un deju svētkiem

Apvienotie koklētāji

XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos Daugavpili un novadu pārstāvēs arī koklētāji, bet «apvienotā komandā» - divi bērni no Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas un pieci bērni no Špoģu Mūzikas un mākslas skolas. Tās ir arī vienīgās skolas, kurās Daugavpilī un tās novadā var apgūt kokļu spēli.

Kokļu mūzikas koncertuzvedumā Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ! piedalīsies vairāk nekā 400 koklētāju ansambļu dalībnieku, viņu vidū būs arī septiņi bērni no abām skolām, kurās Daugavpilī un tās rajonā var apgūt kokļu spēli. Špoģu Mūzikas un mākslas skolas skolotāja Vija Petrova atzīst, ka svētku repertuārs paredz vismaz tik lielu dalībnieku skaitu ansamblī, tāpēc neapvienojoties lielie svētki bērniem paliktu tikai sapņa līmenī. Ja repertuāra atskaņošanai ansamblī būtu nepieciešams lielāks dalībnieku sastāvs, arī tad nekas nesanāktu, jo vairāk nemaz nav kokļu. «Abas skolotājas atzīst, ka bērniem ir īpaši liels prieks par iespēju doties uz Rīgu, jo neba visi gribētāji arī guva iespēju piedalīties šajā koncertā, jo koncertam izvēlētajai telpai ir dalībnieku skaita limits.

Publicitātes foto

KOKLĒTĀJI. Špoģu Mūzikas un mākslas skolas skolotāja Vija Petrova un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas skolotāja Maija Samorodova apvienojušas savus audzēkņus, lai vispār būtu iespēja cīnīties par piedalīšanos kokļu mūzikas koncertuzvedumā Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!. Uzdevums ir sasniegts, un Maija Kristiāna Biteniece, Līga Ivanova, Anastasija Danilova, Einārs Kristers Stikāns, Elīna Veinšteina, Annemarija Panovska, Madara Suveizda muzicēs kopā ar pārējiem koklētājiem / Foto: Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Lai arī Latvijā šis instruments kļūst arvien atpazīstamāks, daudzi aktīvisti popularizē kokli, ir daudz festivālu, kas vairo interesi par to, viņu pusē kokles spēli var apgūt tikai divās mūzikas skolās, citas pat nemēģinot vērt vaļā šo klasi. «Tas ir dārgs instruments, par tā izgatavošanu jāmaksā teju divi tūkstoši eiro. Un ar instrumentu vēl nekas netiek nodrošināts, nepieciešami arī pedagogi, bet viņu trūkst,» saka Vija Petrova, kura, līdzīgi kā Maija Samorodova, kokļu spēli apguvusi kā fakultatīvu priekšmetu gan mūzikas skolā, gan Mūzikas akadēmijā. Maldīgs arī esot viedoklis par to, ka kokles spēli vēlas apgūt tikai latvieši - to mācījušies arī krievi, čigāni, baltkrievi, ukraiņi... «Tāda situācija ir Daugavpils pusē. Tomēr kokle ir latviešu tautas balss. Neviens patriotisks, tautisks pasākums nenotiek bez kokles, bez maziņās tautiskās koklītes,» nosaka Vija Petrova. «Protams, ka lauku bērniem mācības mūzikas skolā vienlaikus dod arī retu iespēju - koncertēt citviet Latvijā, tas nozīmē - arī izbraukt ārpus savas ierastās vides, kas citādi nemaz nav tik viegli izdarāms.»

Šobrīd Špoģu vispārizglītojošajā skolā mācās ap 300 skolēnu, lai gan kādreiz bija teju 700 bērnu, tas nozīmē, ka sarūk arī to skaits, kas vēlas mācīties mūzikas skolā. «Ja kādreiz bija iespēja izvēlēties labākos no talantīgākajiem, tad šobrīd ņemam visus, kas atnāk, un sakām paldies, ka atnāca. Talants, ne talants - skolotājam ir jāiegulda darbs, lai sasniegtu rezultātu. Tagad skolotāji vairāk strādā, lai būtu rezultāts. Ir vairāk jāmotivē. Pagaidām jau izdodas, nevar sūdzēties. Špoģos nav internāta, bērni katru dienu brauc uz skolu, pēc tam paliek uz stundām mūzikas skolā, kas beidzas vien ap sešiem, pat septiņiem. Mūsu bērni ir varoņi, jo liela daļa no viņiem mājās tiek ap astoņiem vakarā. Liela daļa no viņiem mācās starp stundām. Skatoties uz degsmi, kas bērniem ir šobrīd, man šķiet, ka interese nepazudīs nekad, varbūt pazudīs mazākas skolas, bet pilsētas jau neizmirs, vismaz - ne tik ātri. Bērni būs vienmēr, kolektīvi pastāvēs, man negribas prognozēt sliktu nākotni Dziesmu svētkiem,» saka Vija Petrova. Bērniem, kas jau izcīnījuši iespēju uzstāties kokļu lielkoncertā, skolotājas novēl uz skatuves izbaudīt mirkli, spēlēt ar aizrautību, un tad arī nebūs vienaldzīgo zālē.