REPORTĀŽA: Simtgadi gaidot. Kultūras dzīve Ventspilī

LAIKS ZIEDONIM balvas – kategorijā par dzīvi literatūrā, nominācijā Bize – šā gada laureātes Ārija Klēvere un Aija Kaminska no Ventspils piesaista klausītājus ar savu stāstījumu ventiņu dialektā. Viņu stāsti ir dzīves gudri un atklāj plašu vēsturisko spektru © Foto: Egons ZĪVERTS

3.lapa

Ieguvēji ir visi

Jūnija sākumā Nīderlandē notiekošajā starptautiskajā bigbendu konkursā International Big Band Competition IBBC - Hoofddorp, kas ir viens no lielākajiem Eiropā, kategorijā First Class 15 bigbendu konkurencē 1. vietu ieguva Ventspils bigbends Renāra Lāča vadībā. Īpašu balvu kā labākais improvizators ieguva pianists Ritvars Garoza.

«Starptautisks panākums un profesionāļu atzinība, protams, ir forši, bet svarīgāks ir darbs, kas tika izdarīts līdz tam. Respektīvi, šis panākums savā ziņā ir rezumējums tam darbam, ko mēs ar komponistu, pianistu un manu draugu Ritvaru Garozu sākām pirms astoņiem gadiem, kad atnācām strādāt uz Ventspili,» saka Ventspils bigbenda vadītājs Renārs Lācis.

LIEK DOMĀT. «Domāju, ka mana stiprā puse ir tā, ka nevienam savam audzēknim neiesaku, kas ir pareizi, kas nepareizi. Es viņiem lieku domāt, klausīties, sadzirdēt pašiem. Tādējādi vidusskolā pavadītie gadi palīdz dzīvē izdarīt katram savas «pareizās» izvēles,» saka Ventspils bigbenda vadītājs Renārs Lācis / F64

Dzimis Tukumā, skolojies Rīgā, 2002. gadā ieguvis mākslas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā. Bet nu jau astoņus gadus viņš par savām mājām sauc Ventspili un izstāsta, kāds bija ceļš līdz darbam «pilsētā ar rītdienu».

«Pamatkolektīvs, ar ko uzstājos skolas gadus un visu jaunību, bija Rīgas Saksofonu kvartets. Mūsu vadītājs Artis Sīmanis bija ļoti labs menedžeris, un mēs jau jaunības gados izbraukājām visu pasauli, spēlējot ļoti labās zālēs. 1999. gadā arī saņēmām augstāko apbalvojumu profesionālajā mūzikā - Lielo Mūzikas balvu [par augstu māksliniecisko sniegumu 1. Starptautiskajā saksofonmūzikas festivālā Saxophonia un īpaši aktīvu koncertdarbību Latvijā]. Tā nemanot pagāja studiju gadi,» stāsta Renārs Lācis. Viņš jau agri pievērsās pedagoģiskajam darbam - bija docētājs Latvijas Mūzikas akadēmijā, saksofona spēles pasniedzējs, pūšaminstrumentu, džeza nodaļu vadītājs J. Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā, City Jazz bigbendu skolas dibinātājs un pasniedzējs.

«Kad nāca piedāvājums strādāt Ventspilī, divus gadus ar Ritvaru [Garozu] braukājām no Rīgas, līdz vienā brīdī, kad bērniem [dvīņiem Emīlijai un Henrijam (12)] bija jāsāk iet skolā, sapratām, ka vajadzētu koncentrēties darbam un dzīvei vienā vietā. Mana sieva arī ir mūziķe, spēlē trompeti, un, saskatījuši labas perspektīvas Ventspilī, pārcēlāmies uz šejieni. Vēl kādu laiku braukāju uz Rīgu, uz Latvijas Radio bigbendu, bet - laiks, kas jāpavada ceļā, bija diezgan nogurdinošs, un es izlēmu koncentrēt savu enerģiju vienā vietā.»

No 2010. gada Renārs Lācis Ventspilī vada dažādas muzikālas apvienības - Ventspils bigbendu, Junioru bendu, Senioru bigbendu, Ventspils saksofonu kvartetu. Viņš ir arī saksofona spēles, improvizācijas pasniedzējs Ventspils Mūzikas skolā un Ventspils Mūzikas vidusskolā un vieslektors Liepājas Mūzikas vidusskolā. Viņš izstrādājis jaunas mācību programmas džeza saksofona, trompetes, trombona spēlē, kā arī bigbenda mācību programmas mūzikas skolā un mūzikas vidusskolā.

«Pirmkārt, Ventspils pilsētas izmērs ir labs. Tādā ziņā, ka gan labais, gan sliktais rezonē krietni ātrāk nekā Rīgā. Otrkārt, vide ir vairāk sakārtota - viss saprotams, kas jādara, lai ko foršu varētu izdarīt. Un pa šiem astoņiem gadiem, pateicoties Ventspils domes atbalstam, ļoti daudzas lietas arī esam izdarījuši. Un, manuprāt, ieguvēji ir visi - gan pilsēta, jo te notiek labi koncerti un forši pasākumi, gan bērni un jaunieši, kuriem tiek dota laba pieredze,» uzskata Ventspils bigbenda vadītājs.

Sākot darbu Ventspilī, Renāru Lāci uzmeklēja arī «vecie mūziķi», kuri bija spēlējuši astoņdesmitajos gados un kuri grib to darīt joprojām. «Ar viņiem uztaisījām Senioru bigbendu, kas Jūras vārtos spēlē dzīvas balles. Un viņu paaudzes cilvēki nāk un dejo, turklāt - viņi arī zina, kā pie tās mūzikas ir jādejo. Izrādās, viņiem to vajag!» aizrautīgi stāsta Renārs Lācis, piebilstot, ka Senioru bigbends spēlēs balli arī Ventspils pilsētas svētkos - piektdien pēc pilsētas domes Lielās balvas pasniegšanas ceremonijas.

Savukārt bērniem un jauniešiem jau pavisam drīz gaidāms pasākums «ar pievienoto vērtību» - XIII Mūsdienu ritma mūzikas festivāls-meistarklases Ventspils Groove 2018, ko no 13. līdz 18. augustam rīko Ventspils Mūzikas vidusskola un Ventspils Kultūras centrs, bet finansiāli atbalsta Ventspils pilsētas dome un vairāki citi festivāla draugi.

«Katru vasaru augustā Ventspils pārtop par Latvijas džeza un ritma mūzikas centru. Uz meistarklasēm un festivālu Ventspils Groove sabrauc jaunie talanti no visas Latvijas un profesionāli mūziķi no visas pasaules. Un visi, kuri piedalās festivālā, vienmēr ir ļoti gandarīti - jo šis festivāls ir orientēts uz kvalitatīvu rezultātu, nevis uz naudas kāšanu. Dalības maksa ir minimāla, bet ieguvums - ļoti, ļoti liels,» uzskata Renārs Lācis, piebilstot, ka pieteikties festivālam var vēl tikai šodien (Ventspils Mūzikas vidusskolas mājaslapā vai Facebook profilā).

Festivāla meistarklasēs ik gadu aicināti piedalīties dažādu paaudžu un iepriekšējas sagatavotības dalībnieki - Latvijas mūzikas skolu un vidusskolu audzēkņi, augstskolu studenti, pedagogi un citi interesenti. Meistarklašu darba kārtība plānota šādi: priekšpusdienā - praktiskas nodarbības pie dažādu instrumentu pasniedzējiem, pēcpusdienā - audzēkņu muzicēšana ansambļu sastāvos. Darbs ar dalībniekiem organizēts atbilstoši viņu priekšzināšanu līmenim, izvēlētajai specialitātei un skaitam. Turklāt festivālā apgūtais tiek atrādīts skatītājiem Ventspils Rātslaukumā: 16. augustā pulksten 19 būs meistarklašu pedagogu koncerts; 17. augustā pulksten 15 - meistarklašu audzēkņu koncerts; 18. augustā pulksten 19 - galā koncerts, kur uzstāsies festivāla Very Big Bigband - apvienotais, paplašinātais bigbends, kurā piedalīsies visi meistarklašu pasniedzēji.



Kultūra

Starp Lielupi un jūru, Jūrmalas visšaurākajā vietā, atrodas jauks zils namiņš, kurš ieguvis nosaukumu – Aspazijas mājas muzejs. Un tā arī ir izcilās latviešu dzejnieces un dramaturģes pēdējo mūža gadu paspārne pēc Raiņa nāves. Par muzejā apskatāmiem šedevriem un ļoti īpašām vērtībām stāsta Jūrmalas muzeja filiāles “Aspazijas māja” direktors Ernests Sviķis.

Svarīgākais