Rūdolfs Apse. Nākotnes vīzija ir skaidra

PASKATĪTIES NO MALAS. «Četrus gadus esot uz skatuves, arvien vairāk sāk prasīties paskatīties uz to visu no malas,» saka LKA aktiermākslas specialitātes 4. kursa students Rūdolfs Apse. Īsi pirms Līgo svētkiem viņš saņems bakalaura diplomu aktiermākslā, bet jau rudenī studijas turpinās režijas maģistrantūrā © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

«Pirmsskolas gadi man vairāk asociējas ar šūpuļdziesmām un klausāmpasakām, bet jau pirmajā klasē es sāku lasīt Remarku un Gredzenu pavēlnieku,» saka Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) aktiermākslas specialitātes 4. kursa students Rūdolfs Apse.

Svētdien, 5. maijā, pulksten 15 viņš debitēs uz Latvijas Leļļu teātra (LLT) skatuves - režisora Edgara Kaufelda jauniestudējumā Vecmāmiņas pasakas (4+), kam pamatā ir latviešu tautas pasakas par dzīvniekiem.

Šogad diviem izcilākajiem latviešu pasaku vācējiem - rakstniekam, pētniekam, pasaku un teiku krājējam Ansim Lerhim-Puškaitim (īstajā vārdā Anss Lerhis) un viņa darba turpinātājam, valodniekam, etnogrāfam un folkloristam Pēterim Šmitam - aprit apaļas jubilejas, attiecīgi 160 un 150 gadu, un, atzīmējot abu pasaku tēvu devumu latviešu kultūrai, 2019. gads ir izsludināts par pasaku gadu. LLT tas tiks atzīmēts ar Vecmāmiņas pasakām, ko mazajiem skatītājiem stāstīs aktieri Baiba Vanaga, Dana Avotiņa-Lāce, Lienīte Osipova, Miķelis Žideļūns un Anrijs Sirmais, un topošais aktieris Rūdolfs Apse.

Izrādē uzburtā vide ir sava veida pasaka pasakā - vecmāmiņas istaba, kurā dzīvo dažādi astaiņi, ķepaiņi un citi brīnumi. To tēlus veidojusi māksliniece Rūta Briede, kura izrādes vizuālā noformējuma idejas smēlusies 20.-30. gadu Latvijas grafiķu mākslas stilistikā. Iestudējuma mūzikas autors - komponists Jēkabs Nīmanis. Šajā sezonā izrāde būs skatāma arī 1. jūnijā.

«Mamma un vecmamma man bērnībā lasīja priekšā Emīlu un Berlīnes zēnus, Emīla nedarbus, bet īpaši aktuālas bija klausāmās pasakas, no kurām visspilgtāk atmiņā palikusi Herbe ar lielo cepuri. Šis stāsts mums ar vecmammu bija īsts hits. Bet manas bērnības mīļākā pasaka bija Alberta Kronenberga Jērādiņa. Tas tik ir gabals! Kad jau apzinātā vecumā to skatījos uz teātra skatuves, visus tekstus runāju līdzi,» stāsta topošais aktieris Rūdolfs Apse, kurš jauniestudējumā Vecmāmiņas pasakas ir gan vilks, kurš tur parādās trijās pasakās, gan trīs dažādi zvirbuļi, gan mazliet lācis, koks un vāze.

Rūdolfs Apse šogad 20. jūnijā absolvēs LKA Dramatiskā teātra aktiera mākslas programmu ar specializāciju leļļu teātrī. Eksāmeni jau nokārtoti janvāra sesijā, un studiju pēdējais pusgads tiek veltīts izrāžu veidošanai, bakalaura darba rakstīšanai, aizstāvēšanai un, protams, blakus projektiem, kāda ir arī jaunā izrāde LLT.

«Pirmo diplomdarba izrādi uztaisījām jau septembrī, un tā bija Izzūdošā nākotne Dāvida Džovanzanas režijā. Tā ir izrāde bez vārdiem, kas apvieno objektu, leļļu un vizuālo teātri. Ar šo izrādi aprīlī bijām Čehijā, kur Starptautiskajā teātra skolu festivālā Setkani/Encounter Brno ieguvām balvu par labāko scenogrāfiju un vizuālo noformējumu,» stāsta Rūdols Apse. Martā pirmizrādi piedzīvoja viņa otrā diplomdarba izrāde - provokatīvs šovs leļļu un objektu teātra estētikā Dzīvnieku ferma Mihaila Gruzdova režijā. Bet no pārējām skolas izrādēm viņš atteicās, jo 22. un 23. aprīlī Dirty Deal Teatro (DDT) pirmizrādi piedzīvoja izrāde Pelmeņi un cigaretes, kas ir jauno teātra mākslinieku - dramaturģes Lailas Burānes, režisores Lauras Upenieces un aktieru Elizabetes Skrastiņas un Rūdolfa Apses - kopdarbs. Vienlaikus šī ir viņa trešā diplomdarba izrāde, un to noskatīties iespējams 10. un 11. maijā pulksten 19 DDT (Talsu ielā 1 Āgenskalnā).

Taujāts par tuvākās nākotnes plāniem, absolvējot LKA, Rūdolfs Apse atteic, ka nākotnes vīzija viņam ir absolūti skaidra. «Paliek tās izrādes, kas ir teātru repertuārā, tostarp Jaunības putns ar saldo balsi Vladislava Nastavševa režijā Jaunajā Rīgas teātrī, bet, kolīdz 20. jūnijā saņemšu diplomu par iegūto bakalauru aktiermākslā, jau 21. jūnijā stāšos režijas maģistrantūrā. Jo, četrus gadus esot uz skatuves, arvien vairāk sāk prasīties paskatīties uz to visu no malas.»

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.