Vērts noskatīties! Latgaliešu valoda un likteņi

© Publicitātes foto

Pirmdien, 27. aprīlī, internetā un 2. maijā Latvijas Televīzijā pirmizrāde jaunākajai latgaliešu dokumentālajai filmas Laiki. Cylvāki. Volūda. Tā stāsta par dažādu Latvijā pastāvējušu politisko režīmu attieksmi pret latgaliešu valodu un centieniem ierobežot tās lietojumu laika periodā no 1920. līdz 1960. gadam.

Pilnmetrāžas dokumentālā filma Laiki. Cylvāki. Volūda izstāsta Latvijas vēsturē mazāk zināmus notikumus un atklāj piemirstus, bet varbūt arī apzināti aizmirstus faktus, kas parāda politisko režīmu attieksmi pret Latgales latviešiem un latgaliešu valodu, uzskata filmas veidotāji. Filma arī atklāj latgaliešu likteņus un viņu veikumu cīņā par savas valodas saglabāšanu, reizēm arī bezdarbību, iespēju neizmantošanu un pašu kļūdas. Dokumentālais stāsts sākas ar 1920. gadu, kad pēc uzvaras Neatkarības karā Latgalē bija iestājies miers un sanāca Satversmes sapulce, un noslēdzas ar 1960. gadu, kad okupētajā Latvijā tika pārtraukta desmitgadēm pastāvējusī iespieddarbu izdošana latgaliski.

Filmas producents un režisors Arnis Slobožaņins atklāj, ka dokumentālā filma Laiki. Cylvāki. Volūda aptver 40 gadu ilgu laika posmu, kuru izvērtējot, var rast atbildes uz daudziem jautājumiem no sērijas - kāpēc ar latgaliešiem ir noticis tā, kā ir noticis. Kā atzīst Arnis Slobožaņins, filmu nav viegli skatīties, tā ir piesātināta, daudzšķautņaina un skarba. Filmas veidotāji aicina to noskatīties ikvienu latgalieti un Latvijas iedzīvotāju, lai labāk izprastu latgaliskuma sarežģīto vēsturi, latgaliešu vēlmi lietot savu valodu un prasību latgaliešu valodai ierādīt pienācīgu vietu šodienas Latvijā.

Dokumentālā filma ir veltīta dziesminiekam un latgaliešu rokraksta grāmatniecības pārstāvim Andrivam Jūrdžam, godinot izcilo latgalieti 175 gadu jubilejā. Filma veidota latgaliešu valodā, bet tai būs pieejami subtitri latviešu literārajā valodā un angļu valodā.

Filmas idejas autors un līdzproducents ir ASV dzīvojošais latgalietis, mecenāts un Latvijas goda konsuls Teksasas štatā Pīters Aloizs Ragaušs. Režisora un producenta pienākumus veicis Arnis Slobožaņins, kurš arī iepriekš veidojis Latgales vēsturei veltītas filmas. Par video, skaņu un montāžu rūpējies Ivars Utināns. Filmas stāstu papildina ekspertu - Lidijas Leikumas, Valtera Ščerbinska, Henriha Soma un Valentīna Lukaševiča - komentāri. Savu roku vēsturiskā stāsta tapšanā pielikuši arī Guntis Rasims, Māris Susējs un Tenis Bikovskis.



Kultūra

Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma reformas sākšanu, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Lana Kazlauskiene.

Svarīgākais