Atpūta

Operas izrāžu atjaunojumi ir savdabīgs formāts, sevišķi tad, ja runa ir par vēsturiskiem iestudējumiem. Vēsturiskiem nevis žanra, bet gan parādības izpratnē.

«Lai Ziemassvētki ir piepildīti ar labu mūziku,» Neatkarīgās lasītājiem novēl džeza pianists Harijs Bašs. Viņš spēlēs Operetes Jaungada koncertos In Blue, kas aicina baudīt gadumijas svētku noskaņu, klausoties dzirkstošu un jaunības azarta piesātinātu mūziku.

Pēc gada ilga pārtraukuma decembra nogalē Rīgas Kongresu namā atkal gaidāms īpašs notikums čellu mūzikas mīļotājiem, jo trio Melo-M vadībā koncertu sniegs čellu Mega Orķestris, apvienojot vairāk par pussimtu dažādu paaudžu Latvijas čellistu.

«Jau no bērnības esmu pieradusi, ka nevienos svētkos neesmu mājās. Dziedāju korī, folkloras kopā, grupā un svētkos vienmēr uzstājos – vai kultūras namā, vai mūzikas skolas zālē. Atceros, ka vecāki vienubrīd bija riktīgi dusmīgi, ka bērni svētkos nekad nav mājās,» stāsta populārā dziedātāja Elza Rozentāle.

Bluķa vakars Vecrīgā šogad norisināsies ziemas saulgriežos 21. decembrī.

Izdevniecība Vieda

Nevajadzēja būt pat Kašpirovskim, lai pareģotu šo. Pagājušajā nedēļā viss sākās arī Latvijā. Piektdien parādījies plauktā, Dena Brauna romāna Sākums (Origin) tulkojums kļuva par visvairāk pārdoto grāmatu topa līderi. Un droši vien ne jau uz vienu nedēļu vien.

Rīt, 21. decembrī, pulksten 18.28 sākas ziema, un tas nozīmē, ka šie ir arī īstie ziemas saulgrieži – visīsākā diena, visgarākā nakts. Senie latvieši to svinēja trīs dienas, bet mūsdienās to atļaujas vien retais, tomēr, ja ne trīs dienas, tad vismaz šo vakaru var nosvinēt kārtīgi – paliekot mājās vai ejot cilvēkos.

«Jau vairākus gadus kokli esmu pielīdzinājusi latviskumam. Kokle ir diezgan kluss instruments, kā latvieša balss. Ja runā daudzu tautību pārstāvji, latvieša balsi diez vai varēs dzirdēt, un, ja koklei virsū spēlēs citi instrumenti, kokli nebūs iespējams dzirdēt, bet kokles tembru varēs dzirdēt cauri visam. Tās skaņas dziļums ir līdzīgs latvieša balss dziļumam. Latvieši arī nav skaļi un uzbāzīgi, bet viņus nevar nejust,» ir pārliecināta jaunā mūziķe Līga Griķe. Viņa ir arī pirmā koklētāja, kura uzstājusies Karaliskajā Alberta zālē Londonā.

«Ziemassvētkos man galvenais ir pabūt kopā ar saviem bērniem, jo ikdienā tas tik bieži nesanāk,» saka ģitārists, vokālists un dziesmu autors, divu meitu – Džeinas (23) un Tīnas (10) – tētis Tomass Kleins.

«Visas grāmatas esmu rakstījusi, tās domājot gan tiem, kas pirmo reizi sāk interesēties par šīm tēmām, gan tiem, kas šajās sfērās jau «iesvaidīti». Jo tajās ir gan nopietnas lietas, gan sīkumi, gan praktiski padomi,» saka Iveta Galēja. Vairāk nekā 20 gadu strādājusi Radio SWH ziņu dienestā, bijusi tā vadītāja, bet pirms pieciem gadiem saņēmusies kardinālam solim, aizgājusi no stabila darba, pievērsusies grāmatu rakstīšanai, tulkošanai un kulinārijas meistarklašu vadīšanai.

Pēc iepriekšējiem Dziesmu svētkiem Latvijas Nacionālais kultūras centrs izveidoja lapu internetā katramsavutautasterpu.lv, kurā stāsta par latviešu tautastērpa izcelšanos, komplektēšanas un valkāšanas tradīcijām. Kad līdz nākamajiem Dziesmu svētkiem un valsts simtgades svinībām atlicis mazāk nekā gads, Neatkarīgā aicināja uz sarunu Tautas lietišķās mākslas eksperti Lindu Rubenu, lai uzzinātu, kādas sekmes ir šim projektam.

Brīvdienu ceļvedis

«Ziemassvētkos mēs būsim kopā četras paaudzes, un vienam no mums – mazmeitiņai Paulai, kurai ir divarpus gadiņi –šie svētki ir ļoti svarīgi. Jo viņa jau skaita pantiņus un gaida rūķīšus un Ziemassvētku vecīti,» smaidot saka komponists Valts Pūce.

Pirms 60 gadiem tieši Ziemassvētkos kristītais komponists Arturs Maskats savā dzimšanas dienā šoreiz prom nemuks, kā tas bija viņa pusgadsimta jubilejā, bet būs, kā viņš pats saka, – mājās, uz skatuves. 20. decembrī Lielajā ģildē tiks atskaņoti skaņdarbi, kas komponista radošajā ceļā atstājuši zīmīgas zīmes, un jubilārs izvēlējies būt kopā ar tiem izpildītājmāksliniekiem, kuriem arī ir bijusi būtiska loma viņa dzīvē.

«Lai nākamajā gadā katram izdodas piedzīvot tādu notikumu, kas dāvā milzu prieku, ir svarīgs pašam. Lai valda miers un saticība. Lai mēs vairāk smaidītu,» – ar šādu vēlējumu sev un citiem šo gadu pavada un jauno gadu sagaida diriģente Aira Birziņa. Ziemassvētki, kā allaž, viņai ir īpaši blīvs darbs periods, jo tiek gādāts par svētkiem citiem.

Šīs nedēļas nogalē, 15. decembrī, atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē sāksies Ziemassvētku festivāls, kura laikā izskanēs desmit koncerti.

«Man liekas, ka teātris nepareizi dara, ieskatīdams lugu tikai par bērnu lugu un nedodams vakara izrādes priekš lielajiem. Tur bija taisnība Dzimtenes Vēstneša kritiķim, kurš saka, ka virsraksts lugai tāpat simbolisks kā pati luga, kuru var saprast tikai lielie. Maziem paliek tikai skatīšanās. Jaunais teātris līdz šim diemžēl daudz ko pārpratis; tā arī šo lugu. Tur vajadzēja izpalīdzēt aktieriem no vadības puses, un avīžu aizrādījumos teikt, ka luga ir domu luga.»

25. novembrī ar krāšņu koncertu Lielajā ģildē tika atklāts Baltijas simfoniskais festivāls.

«Šeit, Latvijā, dziedātājs var realizēt visas savas radošās idejas – taisīt mazākus vai lielākus projektus, un kādu tas noteikti interesēs. Londonā, kur divus gadus studēju, nevienu tavs mazais koncertiņš neinteresē,» saka dziedātāja, Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas absolvente Annija Putniņa. Šovakar pulksten 19 Spīķeru koncertzālē viņa aicina uz savu pirmo solokoncertu Ziemassvētki Brodvejā.

19. novembrī vēl Valsts svētku pacilātības inercē uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves notika koncerts, kas reizē bija un nebija ar tiem saistīts – savu 75. jubileju un ilgu mūžu pie diriģenta pults atzīmēja maestro Aleksandrs Viļumanis, vēlreiz apliecinot, ka viņa stila un mūzikas dramaturģijas izjūtai Latvijā līdzinieku un pēcteču ir maz.

«Par to, ko mēs šodien gribam. Jo gribas ne tikai aiziet līdz darbam, laikus atnākt mājās, paēst vakariņas, pagulēt un atkal iet uz darbu. Katrs taču domā par to, ko spēs izdarīt, ko aiz sevis atstās,» tā par savu Adventes ciklu elektriskajai ģitārai un zēnu korim saka komponists un ģitārists Kaspars Zemītis. Cikla Gaismu gaidot pirmatskaņojums rīt, 8. decembrī, Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, festivāla Eiropas Ziemassvētki atklāšanas koncertā.