«Kad biju apmēram Kristus vecumā, es sapratu – lai varētu nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi, lai būtu spēja pilnvērtīgi uztvert dzīvi, svarīgi ir nebeigt brīnīties. Visu mūžu to arī esmu centies saglabāt – spēju brīnīties,» saka režisors Mihails Kublinskis. Šogad aprit 60 gadi, kopš viņš sācis strādāt Nacionālajā teātrī, un rīt viņš saņems Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.
Rīt, 22. novembrī, Nacionālajā teātrī pirmizrāde Terensa Retingana lugas Dziļā, skumjā jūra iestudējumam, ar kuru šajā teātrī debitē jaunais režisors Georgijs Surkovs.
Jau ierasts, ka valsts svētkos uz saviem lielkoncertiem Ķīpsalas hallē aicina muzikālā apvienība Raxtu Raxti. Šoreiz tie būs īpaši, jo tiks piedāvāta jauna dziesmu programma.
«Pirmā pasaules kara sākumā Latvijā bija apmēram divi miljoni iedzīvotāju, apmēram 300 tūkstoši vīriešu tika mobilizēti, tāpēc droši var teikt, ka katram otrajam latvietim ģimenē vai rados bijis kāds strēlnieks,» saka režisors Askolds Saulītis, kurš nupat pabeidzis savu jaunāko darbu – dokumentālo filmu par latviešu strēlniekiem Astoņas zvaigznes. Tās pirmizrāde 18. novembrī, valsts svētku dienās tā būs skatāma daudzviet Latvijā.
«Dzēšot attiecību ugunsgrēku, dažkārt gadās sajaukt kannas un uzliet nevis ūdeni, bet benzīnu,» saka Valmieras teātra aktrise Ieva Puķe. Viņai rītvakar pirmizrāde – kaķenes Megijas loma Tenesija Viljamsa pasaules bestsellerā Kaķis uz nokaitēta skārda jumta, ko teātra LMT Mansards zālē iestudējusi režisore Inese Mičule.
«Visi festivāli man ir mīļi, bet katrs nākamais – vēl mīļāks, jo ikviens koncerts tiek īpaši pārdomāts un kopā ar māksliniekiem izlolots,» saka Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla idejas autore, direktore un dvēsele Aina Kalnciema. No 16. novembra līdz 6. decembrim festivāls norisināsies jau 17. reizi.
Nezinu, vai izrādē Harolds un Moda, kas skatuves gaismu ieraudzīs Dailes teātrī 16. novembrī, būs teksts, ko Moda saka tāda paša nosaukuma filmā, ko 1971. gadā izlaida kompānija Paramount Pictures: «Nepietiek atrast pareizo ceļu. Padari to arī patīkamu!» Bet šie divi teikumi var būt viens no izrādes, nē, viens no dzīves moto. Par otru moto – mazliet vēlāk.
Šobrīd Māksla XO galerijā aplūkojama Ivara Heinrihsona izstāde Kods– daļa no mākslinieka ceļojošās izstādes projekta Spānijā, kas nākamā gada 4. februārī aizsāksies Campo de Criptana. Ceļojošās izstādes projektā būs trīs neatkarīgas ekspozīcijas – Cīņa ar dzirnavām, Spānijas zīmes un Kods, tajās mākslinieks reflektēs par spāņu kultūras ietekmi. Šis projekts ir daļa no Latvijas valsts simtgades svinību programmas, kas tapis, pateicoties Latvijas Republikas vēstniecībai Spānijas Karalistē, sadarbībā ar Māksla XO galeriju.
Ceturtdien, 16. novembrī, koncertzālē Lielais dzintars Liepājā notiks projekta Latvijas gredzens otrais koncerts, un šoreiz tajā galvenā loma tiek atvēlēta Kurzemei.
«Man nav nenospēlēto lomu kompleksa, jo es patiešām esmu spēlējusi ļoti daudz un ļoti dažādas lomas, un tās visas ir manī,» saka Rīgas Krievu teātra aktrise Ņina Ņeznamova, kura šogad saņem Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.
Oktobra sensācija Eiropā operas pasaulē bija Džuzepes Verdi monumentālās vēsturiskās operas Dons Karloss izrādes Parīzes Bastīlijas operā. Tas ir unikāls notikums vairākos aspektos, kuram 19. oktobrī varēja sekot arī tiešraidē uz Splendid Palace ekrāna.
«Intrigas, meli un noslēpumi manā cilvēciskajā vērtību skalā ir absolūti pēdējā vietā, man nevajadzīgi un nesaprotami. Dons Žuans ir pilnīgs pretstats mans, bet tā ir mūsu profesijas viena no burvībām, ka varam iedziļināties cita cilvēka – reāla vai izdomāta – dzīvē, izdzīvot to,» saka baletdejotājs Raimonds Martinovs. Rīt, 10. novembrī, Latvijas Nacionālajā baletā pasaules pirmizrāde baletam Dons Žuans.
«Mēs visu dzīvi mācāmies veidot attiecības, mums nav prasmju no dzimšanas, dzīvot harmonijā ar citiem cilvēkiem, mēs tās mēģinām iegūt dzīves laikā. Cilvēkam vissvarīgākais ir attiecības, un mēs piedāvājam paskatīties uz tām no cita rakursa,» uzskata Aija Bērziņa – viena no filmas Ar putām uz lūpām producentēm. No rītdienas režisora Jāņa Norda jaunākā filma skatāma kinoteātros Latvijā.
«Teksts ir tas pats, aktieri tie paši, arī scenogrāfija nemainās, un tomēr katra izrāde ir pilnīgi savādāka nekā iepriekšējā, ir nianses, ko nav iespējams atkārtot. Un tā ir tā teātra burvība, ko negribas palaist garām,» saka dramaturģe Justīne Kļava (27).
Sestdien pulksten 17 Zirgu pastā Rīgā ar režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudēto un skatītāju atzinīgi vērtēto izrādi Bļitka viesosies Goda teātris no Liepājas.