Atpūta

Ceturtdien pulksten 18.30 pirmizrāde Daugavpils teātrī – mūsdienu krievu dramaturga Valentīna Krasnogorova lugas Randiņi trešdienās iestudējums latviešu valodā. Režisors Andrejs Dežonovs (Krievija).

«Izlasot lugu un iepazīstoties ar tās varoņiem, ar to, kādās attiecībās viņi viens ar otru nonāk, man likās, ka to ir neiespējami uzlikt uz skatuves. Laikam tāpēc arī piekritu tajā piedalīties, jo sapratu: ja es kaut ko gribu redzēt, tad to, kā režisors to dabūs gatavu,» saka operdziedātāja Jolanta Strikaite-Lapiņa.

Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Liepājas teātrī notiks muzikālās izrādes Esi sveicināta, bohēma! pirmizrāde, ļaujot ielūkoties gan Liepājas, gan Rīgas bohēmiskajās vietās. Šis darbs aizsāks Liepājas teātra Latvijas valsts simtgades pasākumus.

«Laikā, kad visapkārt ir skandāli, burzma, dažāda mēroga traģēdijas, man gribas piedāvāt ļoti personisku filmu, jo uzskatu, ka mūsu sabiedrībā pietrūkst šāda veida darbu. Jautājums ir – cik daudz cilvēku grib domāt citā tonalitātē,» saka scenāriste un režisore Krista Burāne. Kopš šīs nedēļas daudzviet Latvijā skatāma viņas jaunākā filma Pasaka par tukšo telpu, kas veltīta izcilajam latviešu scenogrāfam un pedagogam Andrim Freibergam.

Novembra sākumā Liepājas koncertzāle Lielais dzintars svinēja divu gadu jubileju. Pēc būvniecības peripetijām, sākotnējās vadības nomaiņas un pirmajām divām koncertsezonām uzņemtais kurss Latvijas kultūrtelpā šķiet nostabilizējies, tāpēc uz sarunu aicinājām pašreizējo Lielā dzintara māksliniecisko vadītāju Baibu Bartkeviču, atskatīties uz aizvadīto gadu pie šā kuģa stūres un dalīties iespaidos, gūtajās mācībās un nākotnes iecerēs par jaunāko Latvijas reģionālo koncertzāli.

Brīvdienu ceļvedis

«Šis gads man bijis ļoti blīvs, esmu strādājis vispār bez brīvdienām un laikam nekad tik daudz mūziku neesmu radījis kā šogad,» secina komponists Jēkabs Nīmanis.

Šovakar pulksten 18 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 5. stāva ātrijā tiks atklāta izstāde Divreiz rakstīta grāmata.

Īru pasaules mūzikas grupa The Gloaming, kura viesojās Liepājā, koncertzālē Lielais dzintars, 21. oktobrī, noslēdzot savu rudens koncerttūri, ir unikāla muzikāla vienība, kas profesionāli sintezē gadsimtiem senu tautas mūzikas mantojumu ar modernās pasaules vēsmām, izvairoties no nekautras koķetēšanas ar popkultūru un masu pieprasījumu, spītīgi nepūšot tā stabulē.

Pirmdien, 6. novembrī, kultūras pilī Ziemeļblāzma unikāla iespēja noskatīties muzikālo iestudējumu Valka. Latvija. Brīvība, kas veltīts Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes (LPNP) 100 gadu jubilejai un ko vienīgo reizi vasarā bija iespējams noskatīties Valkā, kur 1917. gada nogalē tika izveidota LPNP, kas bija pirmais solis Latvijas valsts dibināšanas virzienā. Pirmā padomes konfidenciālā sapulce notika 1917. gada oktobra beigās.

Šo piektdien, 3. novembrī, kaut ko nebijušu koncertzālē Palladium demonstrēs grupa Dagamba, kas paši sevi bieži vien dēvējuši par akadēmiskās mūzikas huligāniem. Šoreiz programmas nosaukums ir #LudvigVanRammstein, tajā tiks saplūdinātas klasiķa Ludviga van Bēthovena un industriālo metālistu Rammstein kompozīcijas.

Piektdien, 3. novembrī, ar pirmizrādi Ogres Kultūras centrā pie skatītājiem dodas Latvijas radio 2 iedvesmots etniski stilizēts koncertuzvedums Dod, Dieviņi, kas izskanēs 12 Latvijas pilsētās, ļaujot stiprināt un apzināties ikviena latvisko identitāti.

Vakar kinoteātrī Splendid Palace sākusies biļešu iepriekšpārdošana uz Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps filmu seansiem.

Piektdien, 3. novembrī, koncertzālē Ave Sol un sestdien, 4. novembrī, Imantas kultūras centrā notiks vīru kopas Vilki 25 gadu jubilejas koncertuzvedums Tumšis bija, gaišis tapa – atskats uz kopas paveiktajiem darbiem.

«Christian Dior ir pirmais viszināmākais modes nams visā pasaulē, kuram nav konkurentu, jo tam ir lieliska vēsture un saldās dzīves oreols. Diora radītie tērpi valdzina joprojām,» uzskata modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs. Modes muzejā atklāta ievērojamā modes nama Christian Dior vēsturei veltīta izstāde.

Ielūkojamies aktuālākajos kultūras, mākslas, mūzikas un izklaides notikumos – laika posmā no 27. oktobra līdz 3. novembrim.

Idejas brīvdienām

Koncertdzīve rudenī ir sevišķi intensīva. Paralēli norit vairāki regulārie festivāli ar daudzveidīgu programmu, taču pa vidu iespraucas arī pa kādai jubilejai vai kamerprojektam.

«Tie ir maza puikas piedzīvojumi lauku dzīvē. Lielā mērā šis darbs ir par pilsētniekiem, par to, ka mazo Jurīti mēģina iesaistīt dažnedažādos lauku darbos, un vienlaikus arī par to, ka bērns ir tik taupāms un pieskatāms... Vēstījums nav mainījies – savus bērnus par daudz kontrolējam, pieskatām un «taupām», bet bērnam kaut kādā veidā ir jāgūst pieredze, pieaugušie to priekšā nevar pateikt,» tā par savu jaunāko izrādi Tuntuļu Jurītis saka režisors Ģirts Šolis. Tās pirmizrāde – svētdien Latvijas Leļļu teātrī.

Iestudējot Liepājas teātrī Hedu Gableri ar Aneti Berķi titullomā, Lauru GrozuĶiberi saistījusi varas tēma gan privātās attiecībās, gan ciešā saiknē ar māksliniecisko jaunradi. Hedas noslēpums, kas saista režisorus vairāk nekā simt gadu, šajā iestudējumā sakņojas režisores pieredzē, pašai esot dzīves un mākslas krustpunktos.

«Neaizmirsīsim, ka visos laikos ir dzīvojušas ģeniālas personības, kuras radījušas ģeniālus darbus, kam ar režīmu nav nekāda sakara. Ja tā ir skaista melodija, tā stāv pāri laikam. Ja tā ir patiesa dzeja, arī tā stāv pāri. Tas, kas noveco, ir aranžējums un režīma uzliktais rāmis. Tieši tāpēc man liekas, ka pagājušā gadsimta viducī radītā mūzika ir nepelnīti noslēpta tālākajā plauktā,» saka pianists Raimonds Petrauskis.

«Venēciešu klātbūtne mūsu ikdienā ir pārsteidzoši dīvaina. To var pārbaudīt, bet pataustīt to nevar,» uzskata rakstnieks un žurnālists Armands Puče. Nupat klajā nācis viņa jaunais romāns Kurtizānes apakšveļa, kas veltīts vienai no pasaules skaistākajām un vienlaikus arī noslēpumainākajām pilsētām – Venēcijai.