Atpūta

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs izsludinājis savus šīs vasaras izstāžu plānus, un tie būs veltīti Latgalei. Ēkā Brīvības bulvārī 32 no 6. aprīļa līdz 8. septembrim būs apskatāmas divas izstādes: Latgales kongresam – 100 un Latgales keramika – tradicionālais un mūsdienīgais.

«Komēdijas žanrā jūtos diezgan ērti. Man ir tendence gandrīz katrā savā lomā atrast komisko, iespējams, tādēļ, ka arī dzīvē daudzas lietas uztveru caur humora prizmu. Saka jau, ka dzīve ir tāda, kādu to redzam, kādus apzīmējumus paši tai piešķiram. Un es varu teikt, ka sev apkārt redzu daudz smieklīgā, tādēļ savu jauno lomu veidoju ar lielu azartu un kaifu,» saka Liepājas teātra aktrise Ilze Trukšāne. Viņai sestdien pirmizrāde – līgavas Agafijas Tihonovnas loma režisora un horeogrāfa Sergeja Zemļanska (Krievija) kustību izrādē bez vārdiem Precības, kam par pamatu ņemta Nikolaja Gogoļa komēdija.

«Sākot darbu pie šā materiāla, bija nelielas šaubas, vai tas spēs uzrunāt arī mūsdienu skatītāju. Luga tomēr ir uzrakstīta 1980. gadā, un tā vēsta par padomju laiku reālijām. Bet šīs bažas ātri izklīda, saprotot, ka lugā tiek aizskartas arī daudzas mūžīgas tēmas, un tās spēs uzrunāt ikvienu,» saka Daugavpils teātra aktrise Vera Hramņikova. Viņai sestdien pirmizrāde – titulloma Ludmilas Razumovskas lugā Dārgā Jeļena Sergejevna.

06.03.2017.–13.03.2017.

«Es vispār savā mākslinieciskajā darbībā nodarbojos ar citātiem, ar atskatīšanos uz pagātnes tēliem glezniecībā 17.–18. gadsimtā, tie ir mani mīļākie periodi, no kuriem es iedvesmojos. Jo tā bija ļoti augstas klases glezniecība,» saka gleznotāja Frančeska Kirke. Galerijā Bastejs šobrīd apskatāma mākslinieces personālizstāde Revise.

Par Daugavas stadionu, kur Latvijas simtgades dziesmusvēkos notiks deju lielkoncerts Māras zeme, gandrīz šaubu nav, ka tas līdz nākamā gada 15. maijam būs gatavs, bet par Mežaparka Lielo estrādi šādas pārliecības trūkst.

Diētās ir kaut kas neatvairāmi pievilcīgs, pat tāds, kas liek ignorēt saprāta balsi, un bieži vien vislielāko interesi rada ne jau dažādu klīniku un ārstu veidotās sabalansētās uztura sistēmas, kuras godīgi runā arī par dzīvesveida maiņu un vingrošanu. Tā vietā daudzi pievēršas dīvainiem, ekstrēmiem ieteikumiem, kādu laiku aizrautīgi tiem seko un vēsta sociālajos tīklos, cik labi jūtoties, patiešām zaudē vairāk vai mazāk kilogramu, bet tad noraujas un visu atgūst.

Šodien ar svētku koncertu un uguņošanu svinēs Liepājas 392.dzimšanas dienu, informēja Liepājas Kultūras pārvaldes attīstības projektu vadītāja Daira Bērtule.

Grāmata Ceļā uz latviešu tautu saudzīgi, bet tomēr tuvojas latviešu tautas pastāvēšanas līdzšinējā īsuma iezīmēšanai.

Idejas brīvdienām

«Savu veltījumu valstij tās 100. dzimšanas dienā esmu jau sagatavojusi, to vāzi, cerams, izstādīs nākamgad. Steidzos, jo ļoti slikti jutos. Uztaisīju arī šķīvi ar Brāļu kapu tematiku. Gribētos jau sagaidīt valsts simtgades svinības, bet – to lemt nav mūsu rokās,» saka māksliniecedizainere Beatrise Kārkliņa.

«Ir lomas, kas labi atmaksājas, ja tā var teikt – iemācies un dziedi 10–15 gadus, bet ir lomas – luksuss, ko vari atļauties iemācīties vienkārši tāpēc, ka mūzika ļoti patīk,» saka izcilā operdziedātāja Inga Kalna. Rīt, 17. martā, pēc turpat divu gadu pārtraukuma, viņa atkal dziedās Annas lomu Džakomo Pučīni operā Vīlas.

Marta sākumā notika Žorža Bizē populārās operas Karmena jauniestudējuma pirmizrādes. Desmit gadus pēc Andreja Žagara kolorītā iestudējuma, kur par darbības vidi bija izvēlēta Kuba, Rīgai atkal ir jauna Karmena.

Vakar Londonā Olympia izstāžu centrā tika atklāts London Book Fair 2017 – starptautiskais grāmatu tirgus, kas katru gadu pulcē izdevējus no visas pasaules. Latviešiem par šo grāmatu izstādi īpaša interese tāpēc, ka pēc gada kopā ar Lietuvas un Igaunijas stendiem būsim Londonas meses īpašajā viesu statusā.

«Tā bija 1991. gada vasara, pārmaiņu laiks. Mainījās nauda un valdošie spēki. Mēs nezinājām, kas būs rīt, bet mēs dzīvojām šim brīdim – laimīgi, ka paēduši, laimīgi, ka ir darbs, un ar cerību, ka gan jau nākotnē viss būs labi,» svinot Jāņa Streiča leģendārās filmas Cilvēka bērns 25. jubileju, filmēšanas laiku atminas aktrise un Boņuka mātes lomas atveidotāja Akvelīna Līvmane.

Piektdien, 17. martā, Spīķeru koncertzālē pianists Vestards Šimkus koncertizrādē Novecento prezentēs jaunā flīģeļa Boston skanējumu. Šim konkrētajam instrumentam raksturīga īpaši smalka, dzidra un izkopta skaņa, un tas labi piemērots kamermūzikai un klaviermūzikas vakariem.

«Šis koncerts, manuprāt, būs vitāls, karstasinīgs un emocionāli bagāts, un ar ļoti demokrātisku repertuāru. Kā labs priekšvēstnesis pavasarim,» ir pārliecināts saksofonists Oskars Petrauskis un aicina uz orķestra Rīga pavasara festivāla Windstream atklāšanas koncertu Tango, flamenko, džezs, kas 19. martā notiks Lielajā ģildē.

«Jau pavisam mazā vecumā, daudz būdams viens pats mājās, jo mamma mani audzināja viena, un viņa strādāja no agra rīta līdz vēlam vakaram, es ļoti daudz klausījos plates un dažādus ierakstus. Un tad gāju pie klavierēm un pēc dzirdes mēģināju šīs skaņas sameklēt,» atminas pianists Māris Žagars. Ceturtdien pulksten 19 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē gaidāms viņa solokoncerts Klasika un improvizācija.

Šovakar pulksten 18.30 Valmieras teātra Lielajā zālē tiks demonstrēta Matīsa Kažas dokumentālā filma Vienu biļeti, lūdzu! (One Ticket Please). Pēc filmas seansa sekos tikšanās ar režisoru Matīsu Kažu un Ņujorkas teātra leģendu Nikiju Kokrenu.

Turpinot rakstu sēriju, kas veltīta reformācijas 500. jubilejai, Neatkarīgā uzrunāja LZA prezidentu Ojāru Spārīti. Mākslas zinātnieks atbildēja, ka īstā vieta sarunai par reformāciju ir Pētera baznīca, kurā šobrīd apskatāma neliela reformācijai veltīta izstāde, bet pati baznīca bijusi reformācijas centrs un sākumpunkts Livonijas teritorijā.

Šā gada Purvīša balvai tika izvirzīts arī mākslinieks Atis Jākobsons par personālizstādi Dark Matter (Tumšā matērija). Balvas kandidātu darbu izstāde līdz 9. aprīlim ir apskatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM).

13. martā populārajai un izcilajai latviešu dziedātājai Norai Bumbierei paliktu 70 gadu. Viņa aizgāja 46 gados, bet savā īsajā ceļa gājumā paspēja daudz. Viņas māsa Māra Zustrupa atzīst, ka Nora dzīvoja tādu dzīvi, kādu mācēja. Viņasprāt, varbūt nemaz nav slikti sevi sadedzināt, ja tas ir novērtēts. Ja tas tiek noniecināts, tam nav jēgas.