Idejas brīvdienām
GAUMES IZKOPŠANAI
Pavasarim un jaunajai modes sezonai var gatavoties dažādi, un viens no variantiem - grāmatas par modes lasīšana. Izdevniecībā Jumava klajā nākusi Latvijā labi zināmā modes mākslinieka Aleksandra Vasiļjeva grāmata Skaistums cauri gadsimtiem. Protams, ka tajā neatrast padomus par jaunākajām modes tendencēm šajā pavasarī, toties tā lieliski noder, ja ir vēlme lasīt modes kolekcionāra rakstus par modi, tērpiem, interjeru, krievu inteliģences emigrāciju Pirmā pasaules kara priekšvakarā, krievu modes namiem Eiropā 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs. Grāmatā iekļauts ļoti plašs informatīvais un ilustratīvais materiāls, turklāt tā var būt interesanta arī tiem, kuru īpašas uzmanības zonā nav mode un vēsture, bet gan smalko aprindu hronika, protams, gadsimtu sena. Starp citu, apgādā Jumava iepriekš izdotas modes vēsturnieka grāmatas Es esmu modē, Modes likteņi un Eiropas modes vēsture. 18.−20. gadsimts un Etīdes par modi un stilu.
SENTIMENTS IZ JAUNĪBAS JEB TRAINSPOTTING 2
Ļoti ticams, ka šīs nedēļas nogalē uz kinoteātriem dosies tie, kam pāri 40, lai noskatītos savas jaunības filmas Trainspotting (Vilcienvakte) turpinājumu. Pirmā filma uz kinoekrāniem iznāca 1996. gadā, nu radīts tās turpinājums, kuras radošā komanda palikusi nemainīga - režisors Denijs Boils, lomās Jūens Makgregors, Roberts Kārlails, Jūens Bremners un Džonijs Lī Millers. Pirmā filma bija balstīta uz Ērvina Velša romānu Trainspotting - par heroīna lietotājiem Edinburgā, savukārt filmas turpinājums Trainspotting 2- uz Ērvina Velša 2002. gadā izdoto grāmatu Porno, taču, kā izteicies režisors, «mēs jau bijām to pārauguši, kad iznāca Porno, aktieri jau bija desmit gadu vecāki par saviem varoņiem», tāpēc filmas scenārijs ir diezgan atšķirīgs no romāna. Filmas faniem katram pašam jāizlemj, vai jaunības lādīti vaļā vērt vai nevērt.
PAR RĪDZINIEKU TIESĪBĀM PIRMS DAUDZIEM GADSIMTIEM
Svētdien, 19. martā, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Ģimenes dienas programmas 11.-17. gs. rīdzinieki un viņu ticības ceļa liecības - muzejā, Rīgas Domā, Rīgas Doma Krustejā ietvaros būs īpaša iespēja izzināt Rīgas vēstures likteņgaitu liecības, ieraugot savām acīm to, kas reti iespējams. Pulksten 12 sāksies ekskursija Reformācija un kristīgās ticības ceļš Rīgā. Iepazīstam 11.-17. gs. Rīgas pēdas muzejā, Rīgas Domā un Krustejā, to vadīs vēsturnieks Vidvuds Bormanis. Ekskursijā varēs iepazīt Rīgas vēstures dažādas epizodes, sākot no laikiem, kad pirmie kristīgās ticības vēstneši ieradās Daugavas lejtecē, līdz Reformācijai, ko pirms 500 gadiem aizsāka Mārtiņš Luters, kas Rīgā vainagojās ar ticības brīvības pasludināšanu 1525. gadā. Būs iespēja apskatīt īpašus materiālus, kā arī apmeklēt Rīgas Doma Krusteju un Doma baznīcā apskatīt vitrāžu, kurā attēlota ticības brīvības pasludināšana.
SUŅU UN KAĶU FESTIVĀLS ĶĪPSALĀ
Sestdien un svētdien, 18. un 19. martā, Ķīpsalā notiks mājdzīvnieku izstāde PetExpo 2017, kurā varēs apskatīt dažādus mīļdzīvniekus, tostarp tūkstošiem suņu un simtiem kaķu, arī īpaši retas šķirnes. Piemēram, Āfrikas kurtu azavaku - sargsuni ar spēcīgu mednieka instinktu, Tulearas kotonu - augumā mazu, dzīvespriecīgu un draudzīgu ģimenes mīluli, Japāņu cīņu suni tosu - suni ar spēcīgu, valdonīgu raksturu, gudru, neatkarīgu un ar milzīgu pašcieņu. Kaķu faniem būs iespēja tuvāk iepazīt Turcijas Angoras kaķus, Birmas kaķus, burmillas un vēl daudzas citas šķirnes, kā arī vairākas jaunizveidotas šķirnes, kuras Latvijā vēl pat nav reģistrētas. Izstādes organizētāji piedāvās apskatīt arī citus mīļdzīvniekus - kazu ar kazlēniem, aitu ar melniem jēriņiem, ponijus, trušus, kāmjus, šinšillas, žurciņas, degu, nutrijas, mājas seskus, jūras krupjus un vēl citus.
LIELĀS DIENAS SVINĒŠANA
Šīs nedēļas nogalē daudzviet Latvijā tiks svinēti pavasara saulstāvju svētki - Lielā diena. Saskaņā ar tautas tradīcijām Lielā diena ir klāt tad, kad pirmo reizi šajā gadā diena ir kļuvusi garāka par nakti. Pavasara saulgriežos, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, cilvēki ar dažādām darbībām simboliski modina zemi un godina sauli. Šos svētkus sauc arī par Lielo dienu, Lindīnu, Leldīni. Senāk Lieldiena jeb Lielā diena svinēta tad, kad - kā priekšā saka pats vārds - diena kļūst lielāka, garāka, ilgāka par nakti. Šogad pavasaris iestājas 20. martā, bet valsts galvaspilsētā Rīgā Lielās dienas svinības sāksies svētdien, 19. martā, pulksten 6 Arkādijas parkā ar Lielās dienas saullēkta sagaidīšanu. No pulksten 13 svinības notiks Līvu laukumā, kur svinību dalībnieki aicināti piedalīties šūpoļu pušķošanā, olu krāsošanā un ripināšanā, dziesmu dziedāšanā, kopīgās rotaļās un sadancošanā. Līvu laukumā būs iespēja arī šūpoties. Lielās dienas sagaidīšanu un svinēšanu vadīs Rīgas folkloras kopas. Lielās dienas svinību rīkotāji aicina pasākuma dalībniekus svētku noskaņas radīšanai paņemt līdzi pūpolus un izplaukušus bērzu zarus, kārklu šautriņas, vilnas dzīparus, dzērvenes, kā arī krāsainas dzijas pīnītes šūpoļu rotāšanai un, protams, krāsotas olas, lai varētu piedalīties Lielajai dienai raksturīgās spēlēs, rotaļās un olu kaujās. Daudzi, kā ierasts, dosies uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, kur svētdien, 19. martā, no pulksten 13 notiks pavasara saulstāvju svētki - Lielās dienas svinēšana. Pavasara atnākšanas svētki tiks svinēti Gadatirgus laukumā un Lībiešu sētā. Visa pasākuma garumā būs iespēja šūpoties šūpolēs, darboties olu krāsošanas darbnīcās, vizināties zirga mugurā, mēroties spēkiem gan koka, gan vistu olu ripināšanā, kā arī iet rotaļās un sadziedāties kopā ar folkloras kopu Skandinieki.