Baltijas valstu komponisti radījuši simtgades skaņdarbu "Baltic Vibes"

© Publicitātes foto

Eiroradio džeza orķestra izpildījumā divos koncertos Latvijā būs dzirdams unikāla Baltijas valstu simtgadei veltīta skaņdarba Baltic Vibes pasaules pirmatskaņojums. Skaņdarbu radījuši trīs talantīgi Baltijas valstu komponisti – Kirke Karja no Igaunijas, Kārlis Vanags no Latvijas, un Dainius Pulauskas no Lietuvas.

„Klausītājiem šis koncerts piedāvā vismaz divas unikālas iespējas. Viena iespēja ir dzirdēt trīs Baltijas valstu komponistu pasaules pirmatskaņojumu skaņdarbam Baltic Vibes, kas veltīts Latvijas un mūsu kaimiņu simtgadei. Otra, kas ir ne mazāk svarīga un aizraujoša - būt klāt brīdī, kad pie džeza mūzikas debesīm iemirdzas jaunas zvaigznes no visas pasaules. Eiroradio džeza orķestra sastāvs Rīga ir ļoti krāšņs, tajā vienkopus satiksies mākslinieki no Francijas, Serbijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Amerikas, Horvātijas, Lielbritānijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Šie mūziķi ir talantīgākās uzlecošās džeza zvaigznes pasaulē,” stāsta Euroradio džeza orķestra mākslinieciskais vadītājs Rīgā un Latvijas Radio džeza producents Māris Briežkalns.

Skaņdarba autori atzīst, ka šī bijusi jauna pieredze, kad kopā darbojas trīs Baltijas valstu komponisti, lai radītu vienu kompozīciju, kurā ietverts stāsts par Latviju, Lietuvu un Igauniju un Baltijas tautu identitāti.

Igauņu komponiste Kirke Karja norāda, ka, radot koncerta programmā ietvertos darbus, daudz domājusi par Baltijas valstu vēsturi un cilvēku, kurš, lai arī ir ļoti kontrolēts dažādos vēstures posmos, tomēr ir radis iespēju domas brīvībai: „Runājot par kompozīciju Baltic Vibes, vairāk domāju par procesiem, kas pašlaik notiek Igaunijas sabiedrībā: te ir gan daudz gaišu tēmu, gan šķietamu nepareizību. Šis noteikti ir bijis meklējumu laiks,” stāsta Kirke.

„Skaņdarbā Baltic Vibes esmu centies atspoguļot šī brīža sajūtas un emocijas par dzīvi šajā laikā un vietā, cenšoties aptvert plašu emocionālo spektru, paužot to caur dažādiem muzikālajiem izteiksmes līdzekļiem. Latviskais elements šajā kompozīcijā ir atsauce uz tautasdziesmas melodiju,” stāsta komponists, aranžētājs, saksofonists un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektors Kārlis Vanags.

Arī lietuviešu tautas un valsts gars tiek atspoguļots savienojot tautas mūziku ar mūsdienu džezu, norāda Dainius Pulauskas, kurš ir gandarīts par iespēju sadarboties ar kolēģiem Latvijā un Igaunijā. Par Latvijas Radio sniegto iespēju strādāt šajā projektā Dainius saka: „Tas ir unikāls notikums, kad jauni un talantīgi mūziķi no visas pasaules spēlēs trīs Baltijas valstu komponistu darbus. Pie tam tie ir tik dažādi, jo komponisti ir ar dažādu pieredzi un mūzikas stilistiku, bet mūziķi tos apņēmušies apgūt īsā laikā.”

Orķestrī Latviju pārstāvēs jaunais un talantīgais trombonists Vilhelms Logins, kurš ir ieguvis 1.vietu vairākos konkursos un šobrīd muzicē Latvijas Radio bigbendā. Baritonsaksafonu spēlēs Kristaps Lubovs.

Jau ziņots, ka Latvijas Radio un Eiropas raidorganizāciju apvienība (EBU) rīko unikālu notikumu Latvijas mūzikas dzīvē. Tikai ar diviem koncertiem Latvijā uzstāsies Euroradio džeza orķestris (Euroradio Jazz Orchestra), kas ik gadu tiek īpaši veidots, apvienojot talantīgākos džeza mūziķus no EBU dalībvalstīm, kuri vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu. Šajā orķestrī spēlējuši tādi Latvijas mākslinieki kā trompetists Konstantīns Jemeļjanovs, trombonists Rūdolfs Kulbergs, basa meistars Staņislavs Judins un 2005. gadā arī trombonists Intars Busulis.

Latvijas džeza cienītājiem būs iespēja baudīt divus Eiroradio džeza orķestra koncertus, kuri notiks 9. novembrī Dzintaru koncertzālē un 10. novembrī koncertzālē “Cēsis”.

Šī ir pirmā reize, kad Eiroradio Jazz Orcherstra uzstājas Latvijā kopš šī projekta sākuma 1965. gadā. Šī ir unikāla pieredze un iespēja pieredzes apmaiņai un jaunu muzikālu projektu veidošanai. Latvijas Radio kā pasākuma rīkotājs nodrošina koncerta tiešraides kā arī ieraksta pārraidīšanas iespēju EBU dalībvalstīm. Īpašo Baltijas valstu simtgadei veltīto koncertu pārraidīs 56 pasaules valstīs un klausīsies miljoniem radio klausītāju Eiropā, Āzījā un Āfrikā.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.