Šodien vairāk nekā 100 koklētāji uzstāsies "Kokļu dienā Pēteros" Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Linda Ertmane.
Laikmetīgā opera ir žanrs, kurā Latvijā runāt par sistemātisku attīstību ir grūti. Pamatā tādēļ, ka laikmetīgajai operai parasti nav nekāda sakara ar lielajiem operteātriem un operas industriju. Drīzāk tie ir atsevišķi skatuves mākslas projekti, kuriem vietā un nevietā piekarina vārdiņu eksperimentāls.
«Kad pirms desmit gadiem atgriezos Latvijā, pat nespēju iedomāties, ka būšu tik akadēmiska – ka pabeigšu doktorantūru, stāvēšu auditorijas priekšā un lasīšu lekcijas, ka vadīšu bakalaura darbus,» saka pazīstamā dziedātāja, samtaini dziļā balss tembra īpašniece Endija Rezgale.
«Mūzika, ko atskaņosim, komentārus neprasa. Tā vienkārši ir skaistākā mūzika, kāda var būt, un vēl jo baudāmāka tik skaistā vietā, kāda ir Rundāles pils,» saka diriģents Māris Kupčs. Šīs nedēļas nogalē, 1. jūnijā, Liepājas simfoniskais orķestris aicina uz cikla Liepājas skaņas Rundāles pilī piektās sezonas noslēguma koncertu.
Baroka čelliste Ilze Grudule ir viena no Šveices senās mūzikas ansambļa Kesselberg Ensemble dibinātājām. Ansambļa kodolu veido slavenās Bāzeles senās mūzikas augstskolas Schola Cantorum Basiliensis latviešu absolventi. Šogad Kesselberg Ensemble svin savu piecpadsmito jubileju.
Sestdien un svētdien, 10. un 11. maijā, Dzintaru koncertzālē būs unikāla iespēja noskatīties koncertizstādi Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr..., kas pērn izrādīta tikai dažos koncertos un tika arī izvirzīta Lielajai mūzikas balvai kategorijā Gada uzvedums.
Šo sestdien, 27. aprīlī, ar lielkoncertu Arēnā Rīga savas radošās darbības desmitgadi atzīmēs grupa Musiqq – Marats Ogļezņevs un Emīls Balceris. «Lūk, tādi mēs čaļi, normāli čaļi» – pēc sarunas ar abiem no prāta nekādi neiziet šīs Musiqq dziesmas rindas.
«Viņai bija asa mēle un paradums teikt visu, ko domā. Daudziem tas nepatika, un tāpēc pret viņu bijušas arī dažādas represijas. Bet – viņa bija ģeniāla māksliniece, un to nevarēja ne noliegt, ne arī noslēpt,» tā par pianisti Jautrīti Putniņu saka operdziedātāja Anta Jankovska.
Piektdien, 19. aprīlī, pulksten 19 VEF Kultūras pilī Lieldienu laikam piestāvošā klusinātā noskaņā gaidāms Retro vakars. Un savu 59. dzimšanas dienu tur svinēs dziedātājs un vokālais pedagogs Uģis Roze.
Savulaik čellus bija ierasts uzskatīt par akadēmiskās mūzikas žanram piederīgiem instrumentiem, taču nu jau kādu laiku šis mīts ir miris. Arī pie mums: piektdien, 12. aprīlī, par to varēs pārliecināties grupas Dagamba koncertā Arēnā Rīga.
«Cēsu koncertzālei ir pavisam sevišķs pievilkšanas spēks. Tā vienmēr aicina atgriezties. Ar prieku un cerībām gaidu atkalsatikšanos aprīļa festivālā – šoreiz kopā ar maniem brāļiem mūzikā Arvo Pertu, Arturu Maskatu, Erki Svenu Tīru, Hugo Tičati un Vestardu Šimku,» saka šā mēneša gaviļnieks komponists Pēteris Vasks.
Ogres novada Krapes pagasta Krapēs pirms pusgada durvis vēra tradicionālo mūzikas instrumentu muzejs. Kolekcija tapusi vairāku gadu gaitā, un tās klāsts ir tiešām bagātīgs. Galvenais – tā ir dzīva, jo instrumenti tiek arī spēlēti. Četras no spēles tradīcijām – caurspēlējamās cītaras, Latgales mazo bundziņu jeb bubyna, Ieviņa tipa ermoņiku un Pēterburgas ermoņiku – iekļautas Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.
Septembrī vai oktobrī nāks klajā leģendārās zviedru popgrupas ABBA jaunā dziesma, intervijā dāņu laikrakstam "Ekstra Bladet" atklājis grupas dalībnieks Bjorns Ulveuss.
Rīgas Muzikālais teātris tika slēgts 1995. gadā. Kopš tā brīža Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur nav sava operetes jeb muzikālā teātra. Latvijas operetes fonds (LOF) kopš 2013. gada mēģina aizpildīt šo robu un pa šiem gadiem iestudējis četras operetes, divus mūziklus bērniem un vairāk nekā 22 operešu mūzikas koncertprogrammas. Fonda lūgums Kultūras ministrijai (KM) piešķirt tam šogad un turpmākajos divos gados 200 000 eiro žanra attīstībai, kā arī nodrošināt ar telpām noraidīts, jo «tādas naudas valsts budžetā nav».
Latviešu diriģents Mariss Jansons aprīlī Zalcburgas Lieldienu festivāla laikā saņems Starptautisko Herberta fon Karajana balvu, informēja "RJMF2019" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
Šīs nedēļas aizrit dziedātājas un vokālās pedagoģes Igetas Gaiķes zīmē: sestdien Liepājā notika viņas vadītā Brīvās gribas ansambļa Stiprās sievas koncerts, savukārt 31. martā Rīgā, deju studijas Dzirnas telpās, risināsies Igetas jubilejas koncerts.
«Es esmu kristīgs un ticīgs cilvēks, es redzu ļoti spilgtus un neaizmirstamus sapņus, un šī programma, kurā iekļautas gan Baha reliģiskās atklāsmes, gan manas sapņu ainas, visprecīzāk raksturo manu dziļāko būtību. Tāpēc tā noteikti ir vispersoniskākā no manām soloprogrammām, kurā es caur mūziku varu runāt ar klausītājiem par, manuprāt, patiešām būtiskām lietām,» atklāj izcilais pianists Vestards Šimkus (34).
Lai gan Ralfs Eilands knapi pārsniedzis nodzīvotā ceturtdaļgadsimta slieksni, viņš uz skatuves, šķiet, ir jau vairākus gadu desmitus. Ralfs nekad nesēž mierā, vienmēr rosās, un arī tuvākie pāris mēneši viņam būs ārkārtīgi darbīgi.